Latīņi teiktu: “Nihil Novi Sub Sole!” Tā arī tagad. 2017. gada budžets pieņemts, deputātu kvotas 3 gadu griezumā pieņemtas. Visai asprātīgs risinājums ir tā sauktās “deputātu kvotas”.
Deputātiem pašiem šķiet, ka plaisa starp valsts varu un sabiedrību nav nemaz tik liela, jo kas tad nu ir tā transporta kompensācija ap 600 eiro mēnesī, nu tāds nieks. Tikai dažam Latvijas iedzīvotājam tas ir vairāk kā ģimenes mēneša budžets. Te nemaz nerunāsim par prezentācijas izdevumiem, sakaru izdevumiem, dzīvojamās telpas īres kompensācijām. Nu kur vēl runāt par piemaksām par dažādu komisiju vadīšanā, frakciju vadīšanā. Tā nu tas cipars salasās pietiekami šokējošs.
Visai absurda situācija. Deputāts saņem algu, par to ka ir ievēlēts un pārstāv vēlētāju intereses Saeimā. Saņem piemaksas par to, ka viņš dara savus tiešos darbus – darbojas komisijās, apmeklē plenārsēdes, tiekas ar vēlētājiem. Nu un kur privātajā sektorā ir redzēts, ka darba devējam vēl jāpiemaksā darbiniekam pie algas, ja tas veic tiešos pienākumus? Nav tādas situācijas. Absurdi. Neskatoties uz to, vēl atļaujas pateikt – nav nekādas lielās plaisas starp ievēlētajiem un vēlētājiem. Nu nē, nav. Ja skatās astronomiskajos mērogos – tepat vien esam vienotajā Saules sistēmā. Pat planetārajā mērogā plaisa ir mikroskopiska.
Makroekonomiskajos rādītājos ienākumu atšķirības starp varas eliti un vēlētājiem arī nav statistiski nozīmīgas. Tikai mikro līmenī tās ir būtiskas, bet vai tad mūsu tautas kalpi vēro tautas un iedzīvotāju vajadzības ar mikroskopu? izskatās – nē! Viņi pat ar teleskopu nevēro noskaņojumu, tāpēc atļaujas rīkoties tā nekaunīgi, mēģinot iecementēt šī brīža savu statusu nemainīgu vismaz vēl uz gadiem pieciem. Pēc tam – nu kas to lai zina. Un pašlaik tas izdodas, jo viņu rokās ir spēcīgs instruments, kas tiek izmantots ne vienu vien gadu, patiesībā jau kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā.
Princips: “Ja neesi ar mums, tad esi pret mums!” Ja tikko pēc neatkarības atjaunošanas kāds mēģināja norādīt uz varas nekorektu rīcību, tad šim “nemierīgajam pacientam” nekavējoties piekāra birku “komunists”, “čekists”, “birokrāts”, “Maskavas draugs”. No šādām birkām, ja reiz biji pie tādām ticis, atbrīvoties nebija viegli, vai pat nebija iespējams.
Tagad disidentiski noskaņotie saņem birku “Kremļa trollis”,”Maskavas algotnis” vai vēl kādu citu birku. Tajā pat laikā tā sauktā sabiedrības progresīvā daļa, kas sludina toleranci, viedokļu daudzveidību, agresīvi iestājas pret savādāko, citādāko, atšķirīgo viedokļu izteicējiem. Ja arī parādās kāds alternatīvs viedoklis, tad momentā tiek mēģināts pievērst kārtībsargājošo iestāžu uzmanību. Nu un kā vērtēt šādu rīcību, ja ne kā “stukačošanu”? Es nerunāju par viedokļiem par varas maiņu, neatkarības atdošanu, kaut gan tā jau ir atdota kopš 2004. gada un legalizēta kopš 2008. gada ar Lisabonas līgumu.
Pieminēju deputātu kvotas. Jā, ir tādas, bet kāda ir šo kvotu izcelsme? Kā deputāti ir tikuši pie finanšu līdzekļiem, ko dalīt? Nopelnījuši? Saziedojuši? Ietaupījuši? Nē! Vienkārši paņēmuši no budžeta. Paņēmuši, sadalījuši un legalizējuši 20 stundu laikā, nakts laikā, kad vēlētāji atpūšas, gatavojas nākamajai izdzīvošanas kara nākamajai dienai. Tumsas aizsegā. Steigā, lai tikai opozīcijas deputāti nevarētu paspēt pieprasīt balsojumu. Kā vērotājam no malas – tas bija šausmīgi. Kāpēc šausmīgi? Tāpēc, ka koalīcijas deputāti un viņu politiskās partijas nodarbojās ar viedokļu līderu uzpirkšanu. Tieši tā – uzpirkšanu. Piešķirot naudu kāda novada vajadzībai, tiek panākts, ka novada vadība visiem svārstīgajiem un neizlēmīgajiem var pateikt: “Re, mums sagādāja tie un šitie to un šito. Par mums gādā. Un būtu labi, ja mēs tagad tos un šitos atbalstītu vēlēšanās” Jā, tika atbalstīti tieši tādi priekšlikumi, kas ļauj uzpirkt viedokļu līderus un tirgoties ar ietekmi. Šādi koalīcija cementē savus varas balstus. Opozīcija šādā situācijā izskatās ļoti nespējīga un aprēķinu vadīti cilvēki to izmanto, sakot: “Šie (opozīcija) nav īstie, šie neko nespēj, tikai tukši runāt!”
Uzreiz pēc budžeta pieņemšanas kāds nacionāļu deputāta izstrādājums sociālajos tīklos izplatīja infografisku attēlu par to, cik saņem Ušakovs, Kučinskis, Urbanovičs, lai novērstu uzmanību no nacionāļu balsojumiem deputātu kvotu ietvarā. Tika izmantots princips – ar mazsvarīgo, skaļi bļaujot, novērst uzmanību no svarīgākā noklusējot. Šobrīd politikā tiek lietoti divi principi – “skaldi un valdi”, un pirmajiem nobļauties: “ķeriet zagli”.
Tā izskatās šobrīd.