Ir vēl joprojām atklāts jautājums, kā lai tic valsts varai, ja visu laiku parādās meli. Un šos melus tiražē masu mediji.
Neņemos apgalvot, ka tas ir apzināti, vai neapzināti, bet.. Viens ir skaidrs. Mūsu žurnālisti vai nu nedraudzējas ar elementāro matemātiku, un nepārbauda savus informācijas avotus, vai arī caur šādiem nekritiskajiem žurnālistiem tiek iebarota puspatiesība. Šodien Neatkarīgā Rīta avīze nāca klajā ar viena “mīta” atspēkojumu. Ja ticam Neatkarīgās Rīta avīzes rakstam, tad mums nav pārlieku uzblīdis birokrātiskais aparāts, un šos savus apgalvojumus žurnālists Imants Vīksne cenšas pierādīt ar skaitļiem. Ar pašu rakstu varam iepazīties šeit,vaišeit.
Neticu šiem datiem. Tīri matemātiski neticu. Pēc publiskotās informācijas – Latvijā ir 60 000 ierēdņu, ja. Iedzīvotāju skaits mums pēc CSP datiem šogad ir 1 968 957, tātad, ja ierēdņu skaita īpatsvars ir 2,99%, tad mums valstī jābūt 58871,8143 ierēdnim. Noapaļosim uz augšu 58 872 ierēdņi. Ja mums stāsta, ka ir 60 000, tad iedzīvotāju skaitam būtu jābūt šādam – 2 006 689. Tagad ir jautājums – kur paliek 1128 ierēdņu? Izkūp? Vai arī otrādāk, mums nejauši ir izkūpējis 37 731 iedzīvotājs, apmēram divas Valmieras…?
Varbūt Imants Vīksne spēs atbildēt – cik mums ir iedzīvotāju 2016. gada sākumā?
Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes liecina, ka iedzīvotāju skaits mums ir 1 968 957.
Pēc Imanta Vīksnes raksta ar matemātiskiem aprēķiniem Latvijā 2016. gadā vajadzētu dzīvot 2 006 689 iedzīvotājiem.
Imantam Vīksnem vajadzētu spēt atbildēt uz jautājumiem, ja vien viņš pats ir sagatavojis šī raksta materiālu un savācis informāciju:
Kur rodas šī starpība – 37 731 iedzīvotājs?
Vai arī otrs jautājums, kur pazūd vai parādās 1128 ierēdņi?
Savukārt, ja Imants Vīksne nespēj atbildēt uz šādiem jautājumiem, tad šis žurnālists ir izmantots nepatiesas vai puspatiesas informācijas iebarošanai “bauriem”, tajā skaitā arī man.
Vairāk liekas, ka mums iebaro 2014. gada statistiku, pēc kuras mums apmēram iedzīvotāju skaits atbilst 2013. gada septembra-oktobra līmenim. Ja parēķina matemātisko proporciju, tad ierēdņu īpatsvars sasniedz 3,04%. Kā saka angļu sakāmvārds: “Sātans slēpjas sīkumos”, tā arī te var redzēt nesakritības starp datubāzēm, jo nesakrīt proporcijas starp ierēdņu īpatsvaru un iedzīvotāju skaitu, kas liek domāt, ka ar datiem notiek manipulācijas pēc valdošās varas pasūtījuma, lai situācija neizskatītos tik briesmīga.
Ja pieņemam, ka esam vismaz 1,5 miljoni, kas patiesībā jau ir ļoti graujoša robeža, un kurai es sliecos ticēt vairāk, jo pirmā informācija par iedzīvotāju skaitu 2011. gadā liecināja, ka esam zem diviem miljoniem, tad pēc šiem datiem iedzīvotāju skaitam vajadzētu būt par apmēram 110 000 mazākam, nekā šobrīd, bet pastāv vēl viens bet – ne visi deklarē savu rezidentūras valsti ārzemēs, jo tad arī zaudē ģimenes ārstu, un tā tālāk…
Ja iedzīvotāju skaits pēc paša pesimistiskākā ir apmēram 1 500 000, tad ierēdņu īpatsvars ir 4%. Tā, lūk…
Grieķiem ir trīs eposi – Iliāda, Odiseja un Statistika…
Izskatās, ka mums ir pāris varoņteikas, viens veiksmes stāsts un arī Statistika…