Nevēlos izklausīties kaut kāda meinstrīma piekritējs, noliedzot sevi, savu valsti. Nē, es nenoliedzu to, kas esmu, no kurienes esmu cēlies. Es nespļauju virsū. Vienkārši izvēlos neticēt.
Neticēt tam, ko saka mūsu varas locīklas (autortiesības Elitai Veidemanei – A.B.). Neticēt, un viss!! Kādēļ? Tādēļ, ka melo. Un melo jau ne vienu gadu desmitu.
Saturs
Cik mēs esam?
Vispirms – tiek melots par Latvijas iedzīvotāju skaitu. Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas pirmais paziņojums bija – esam zem diviem miljoniem. Pēc kāda laika parādījās koriģēta informācija – esam tomēr virs diviem miljoniem. Lieliski. Tomēr neticu. Neticu šai informācijai, jo, piedaloties tautas skaitītāju (intervētāju) konkursā, saņēmu atteikumu, tas nekas, ka ir studēta socioloģija un tā būtu reāla iespēja piedalīties grandiozā pasākumā. Nekā! Pārāk gudrs laikam! Toties cilvēki, kas bija tālu no socioloģijas, tika aicināti piedalīties tautas skaitīšanā. Labi, personīgs rūgtums. Norīšu.
Otrais faktors – iedzīvotāju intervēšana izlases kārtā, aptaujas anketu aizpildīšana elektroniskajā vidē, neuzliekot IP adrešu filtrēšanu pēc reģionālās piederības. Tas ir, Vācijā dzīvojošs tautietis mierīgi varēja aizpildīt anketu tā, it kā dzīvotu Latvijā. Trešais, informācijas papildināšana, izmantojot specializētās datubāzes. Nezinātniski, nepamatoti, nepārliecinoši. Jāpiebilst, ka tajā laikā ļoti tika runāts par kaut kādu mistisku “veiksmes stāstu”, kura nav pat šobrīd.
Savelkot paralēles ar šo situāciju un pāris vēsturiskajiem notikumiem, rodas nevēlamas asociācijas. Pēc postošā Otrā pasaules kara 1949. gadā Padomju Savienībā bija paredzēta tautas skaitīšana. Tā nenotika. Nenotika viena iemesla dēļ. Josifa Visariona dēla Staļina rīkojums bija – atcelt tautas skaitīšanu, jo, notiekot tautas skaitīšanai, parādītos patiesie cilvēku zaudējumi šajā postošajā karā un tas nozīmētu tālaika valdošās elites krahu un varas zaudējumu labākajā gadījumā, bet sliktākajā gadījumā tas būtu tālaika elites gals. Un tagad – savelkot paralēles…
Latvija nevarēja atteikties no tautas skaitīšanas 2011. gadā. Tā notika visā Eiropas Savienības teritorijā. Līdz ar to bija jāatrod veids, kā veiksmīgi un nemanāmi manipulēt ar iedzīvotāju skaitu. Protams, šos vārdus es dokumentāri pierādīt nevaru. Tomēr – kas notiktu 2011. gadā, ja cilvēki uzzinātu, ka esam tikai pusotra miljona Latvijas iedzīvotāju? Jautājums teorētisks… Pieņēmums par pusotru miljonu arī ir tikai teorētisks… Vai veiksmes lāčuka stāsts ar to arī nebeigtos? Beigtos. Būtu jau atkal jautājums – kur palikuši iedzīvotāji? Jau pašlaik iedzīvotāju skaits ir samazinājies vairāk par 700 000 iedzīvotāju. Tas viss – neatkarīgas valsts laikā, miera apstākļos. Kas tas ir par mieru? Kas tā ir par valsti, kur iedzīvotāji pazūd?
Es saprotu, Padomju Savienībā bija tāds režīms, kad citādi domājošo vai nu fiziski iznīcināja, vai arī viņš centās aizbēgt. Fakts, ka Berlīnē tika uzcelta Berlīnes siena, nozīmēja vienu – tajā valstī normāli dzīvot nevarēja. Bija jābēg, ja vēlējies palikt brīvs savās domās. Latvijai liktenīgs bija tieši 2004. gads – iestāšanās Eiropas Savienībā un brīvā darbaspēka tirgus atvēršana, kas rezultējās ar to, ka cilvēki devās uz Īriju, Lielbritāniju un citām valstīm strādāt, pelnīt un dzīvot. Ir saprotams salīdzinājums?
Jā, es neticu oficiālajam iedzīvotāju skaitam, jo nodokļu slogs, kas ir nepieciešams šābrīža infrastruktūras uzturēšanai, pieaug, un tas nozīmē, ka reāli pelnošo un nodokļus maksājošo iedzīvotāju skaits samazinās. Ierēdņi, pašvaldību darbinieki un politiķi netiek ieskaitīti šajā kategorijā, jo “barojas” no budžeta, ko pilda uzņēmēji un darba ņēmēji. Un šo cilvēku skaits samazinās.
Meli par nodokļu slogu
Tagadējais Ministru prezidents laiku pa laikam runā par nodokļu likmju nemainīšanu. Protams, arī šim gadījumam nevar ticēt. Un pamatoti. Mikrouzņēmumi atkal ir jauna nodokļa priekšā. Tāpat 2016. gada 11. oktobrī ar preses sekretāra Andreja Vaivara starpniecību premjerministrs norādīja, ka nodokļu likmes nav plānots mainīt – ne palielināt, ne arī samazināt.
Nu, šeit kā piemērs minams transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, ko paredzēts mainīt. Un vēl viens aspekts, ka šo nodokli būs spiesti maksāt visi Latvijas Republikas pases turētāji, kas Latvijas teritorijā pārvietosies ar ārzemēs reģistrētu auto. Likme – 10 € dienā. Tas, protams, nav nodokļu likmes paaugstinājums. Tā laikam ir fantastika. Jā, ar šo nodokli valdība droši var norakstīt visus reemigrācijas plānus, jo tie nav tik svarīgi kā iekasēt no ārzemniekiem (minētajiem Latvijas Republikas pases turētājiem) dzimtenes apmeklēšanas nodokli, ar ko paredzēts papildināt valsts kasi par 6,4 miljoniem eiro. Protams, šādu likmi ir paredzēts ieviest, tā nav likmes paaugstināšana.
Meli par elektrību
“Man ir labas ziņas elektroenerģijas jomā. Jau gadu darbojas atvērts tirgus, un šobrīd pirmo reizi Latvijas vēsturē patērētāji redzēs elektrības cenas kritumu. “Latvenergo” drīz saviem klientiem izsūtīs piedāvājumus, kur nākamajā gadā elektrības cena 6–8% zemāka nekā šogad,”
teica Dana Reizniece-Ozola.
Viņa atzīmēja, ka cenu samazinājumu ietekmē arī tas, ka ir izbūvēts jaunais Zviedrijas–Lietuvas elektrības savienojums, tāpat paplašināts Latvijas–Igaunijas savienojums. Tā ir fantastika, kas Latvijas medijos izskanēja pirms gada – 2015. gada 16. oktobrī.
Realitāte ir daudz skarbāka, nekā to ziņo Latvijas mediji par gaidāmo elektrības cenu pieaugumu:
“(..) mājsaimniecībām vienfāzes pieslēgumos, kurās elektroenerģija netiek patērēta, turpmāk rēķins pieaugs par fiksēto mēneša maksu 1,50 eiro (ietverot PVN). Savukārt pie salīdzinoši maza elektroenerģijas patēriņa – 85 kilovatstundas (kWh) mēnesī – kopējais rēķins pieaugs par 0,13 eiro.Pie 115 kWh patēriņa mēnesī gala rēķins samazināsies par 0,21 eiro, bet ar patēriņu 300 kWh mēnesī kopējais rēķins samazināsies par 2,97 eiro mēnesī.
Mājsaimniecībām trīsfāžu pieslēgumos fiksētās ikmēneša maksas apjoms būs atkarīgs no pieslēguma jaudas. Piemēram, 20A trīsfāžu pieslēgumos, kuros elektroenerģija netiek patērēta, turpmāk rēķins pieaugs par fiksēto mēneša maksu 4,84 eiro (ietverot PVN). Savukārt ar salīdzinoši mazu elektroenerģijas patēriņu – 100 kWh mēnesī – kopējais rēķins pieaugs par 3,35 eiro. Ar patēriņu 400 kWh mēnesī gala rēķins samazināsies par 1,13 eiro, bet pie elektrības patēriņa 600 kWh kopējais rēķins samazināsies par 4,10 eiro mēnesī.
Sadales tīkls iepriekš akcentējis, ka, ieviešot līdzsvarotu elektroenerģijas sadales tarifu, uzņēmums papildus iegūs aptuveni 15 miljonus eiro, kas tiks ieguldīti Sadales tīkla infrastruktūrā. Šāds piedāvātais elektrības cenu risinājums pastāv lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu.“
Vai par šādiem meliem kādam nebūtu jāatvadās no amata?
Epilogam
Kāpēc ticēt, ja visu laiku izskan meli? Un it īpaši nevajag ticēt visiem politiķu solījumiem tieši priekšvēlēšanu laikā. Nav vērts. Un nav vērts ticēt arī visām skaistajām runām par patriotismu. Valsts varai patriots ir tikai cērpama aita, kas, patriotisma apstulbināta, nespēj saskatīt likumsakarības.