Tādas mazliet neierastas pārdomas par vārda un izteikšanās brīvību. Šo brīvību nodrošina Satversme. Formāli.
Patiesība ir daudz rūgtāka. Skarbāka. Ideālā gadījumā vārda un izteikšanās brīvība neved nedz pie strīdiem, sava oponenta aizskaršanas ad hominem. Viena puse pateica savu, otra – savu un katrs iet uz savu pusi. Diemžēl pie mums ir pierasts ne tikai pateikt savu, bet arī izlamāt oponentu no panckām, aizskart, apvainot un arī “iedot pa seju”. Tāda sajūta, ka skatos modernizētu seriālu par 1917. gadu. Laiks cits, apstākļi citi, bet cilvēku un pūļa uzvedība ļoti līdzīga.
Daži sistēmas spēlētāji, tagad politiķi tracina cilvēkus, un viņiem palīdz “noderīgie idioti” no Atmiņa Sūdens, antivakseri un anti 5G. Pagaidām viss notiek sociālajos tīklos, bet visai drīz tas var notikt uz ielām.