Photo by Julia Filirovska from PexelsPhoto by Julia Filirovska from Pexels

Kārtējo reizi ir noslēgušās Saeimas vēlēšanas, un kārtējo reizi ir izbrīns un neapmierinātība ar rezultātiem. Kāda politiskās simpātijas ievēlētas, kāda – izkritušas caur sietu un nākamos četrus gadus atpūtīsies. Par šo fenomenu vēl rūdīti politologi un sociologi strīdēsies, diskutēs, izvirzīs visādas pat sazvērestības līmeņa teorijas. Katram vēlētājam par šo būtu ko teikt.

Ideoloģijas, politiskās spēles, koalīcijas veidošana, sarkano līniju vilkšana, dalīšana valstiskajās un pretvalstiskajās partijās atgādina mazu bērnu spēles smilšu kastē. Politiķiem, kas saņem algu no nodokļu maksātāju naudas, nevis no valsts kases, kā dažiem patiktu domāt, vajadzētu vienreiz saprast, ka priekšā ir apkures sezona, kas daudzu iedzīvotāju makos iecirtīs pamatīgu robu, cenšoties nenosalt, ir tumšais laiks, kad mājokļa apgaismošanai vajadzēs tērēt elektroenerģiju, kuras cenas dažiem ir kāpušas par 60%, bet dažiem vispār aizlidojušas kosmosā, un kur vēl runa ir par ražošanu. Ražotājiem vispār grūta izvēle priekšā, jo attiecīgi jāpaaugstina preces, pakalpojuma cena. Tas, ko pieņēma valdība pirms vēlēšanām, ir pielīdzināms plāksterim, ko uzlīmē pacientam, kas jau ir morga saldētavā. 

Ir nesamazināta akcīze, PVN degvielai, kas sadārdzina pārvietošanos, kas jau tā ir apgrūtināta atsevišķos Latvijas reģionos, kur sabiedriskais transports kursē pēc kaut kāda mēness fāžu un vēja virziena grafika. Vienīgā alternatīva ir iegādāties lietotu, turklāt vecu auto, par kura tehnisko stāvokli ir lielas bažas, nemaz nerunājot par tādām lietām kā ikgadējā tehniskā apskate, OCTA, kas lauku reģionos ne katram auto ir. Labi, ja ir kāds eiro, par kuru degvielu ieliet bākā. Turklāt degvielas cena ietekmē visu. Gan pārvietošanās izmaksas, gan preču pārvadāšanas izmaksas, gan arī lauksaimnieku izdevumus, kas beigu beigās nosaka gala cenu pārtikai.

Priekšā ir ziema, aukstais, tumšais laiks, bet mūsu politiķi sēž, un savā prātā veido shēmas, ar ko smilšu kastītē spēlēties, ar kuru nē. Arī valsts prezidents sēž smilšu kastītes malā un skaidro, viņaprāt, pareizākos izvēles principus. Kas tad viņiem, politiķiem. Mājokļa kompensācijas, transporta kompensācijas, reprezentācijas kompensācijas. Auksti nebūs, mājoklis būs silts, gaišs, un politiskās pēcpuses no punkta A uz punktu B tiks nogādātas ar komfortu.