Saeima, 2017. gada 27. jūlijs
Sēdes vadītāja.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Imants Parādnieks.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Kolēģi! Par šo likumprojektu mums bija plašas diskusijas – tā teikt, pa visu laukumu -, un trijos galvenajos blokos – attiecībā uz akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam, tabakai un arī degvielai – tika atrasti, mūsuprāt, komisijasprāt, tādi optimālākie risinājumi, kuri gan, jāsaka, varbūt neapmierināja visus, bet bija vismaz kopumā pieņemami. Un galu galā daudzi priekšlikumi tika atsaukti. Arī es savus priekšlikumus atsaucu, arī Dāldera kungs atsauca savus priekšlikumus, un arī šobrīd no tabulā redzamajiem 30 priekšlikumiem Dāldera kungs atsauca 4.priekšlikumu, un finanšu ministre atsauca 16., 18. un 21.priekšlikumu. Tātad faktiski mūsu rīcībā ir 25 priekšlikumi, kas tiks skatīti.
1. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 50, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Parādnieks. 2. – arī deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 51, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Parādnieks. 3. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 52, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Parādnieks. 5. ir atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums…
Sēdes vadītāja. Tātad 4. ir atsaukts.
I.Parādnieks. Jā, to es neteicu…
Sēdes vadītāja. 5. …
I.Parādnieks. 5. – atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem, uz alus likmes noteikšanu, kas šeit ir minēta kā 2020.gada likme, un pārejas noteikumos attiecīgi ir minētas likmes, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā un 2019.gada 1.martā.
Vēlreiz uzsvēršu: komisijā šis bija tāds kopīgas vienošanās rezultātā panākts lēmums, jo šī likme vienos priekšlikumos bija pat 11,1, citos – 10, un nonācām pie tā, ka nākamgad likme ir 6,8 un līdz 2020.gadam pakāpeniski tiek palielināta līdz 8,1. Un, lai kolēģiem būtu skaidrs, vērtējumi tika izdarīti, ņemot vērā proporciju, kāda stiprajam dzērienam pret alu ir vidēji Eiropā un kādas likmes šobrīd ir kaimiņvalstīs. Tātad pašreizējās likmes alum Lietuvā ir 7,11. Mēs vienojāmies par likmi 6,8, kas tātad ir zemāka nekā Lietuvā. Savukārt Igaunijā šī likme alum ir 15,52. Tāpēc arī šī likme likās samērīga. Bet, kā jau es teicu, priekšlikumi, kuri piedāvāja likmi palielināt vēl straujāk, kam ir arī savs pamats, netika atbalstīti. Šis ir kompromisa lēmums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Man bija tas prieks un gods iesaistīties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darbā, un patiešām bija interesanti skatīties un piedalīties likumu caurskatīšanā un jaunu priekšlikumu tapšanā.
Nu, piemēram, šis nodokļu kāpums uz 6… nē, piedodiet, uz skaitli 8,1 tika izvēlēts… Kā šis skaitlis – 8,1 – tika izvēlēts? Mazākā likme bija piedāvāta 6,8, lielākā – 11,1, kā jau Parādnieks kungs minēja… Un tad sākās bezmaz tirgošanās: nu, cik tad liksim? Piedodiet, bet tas skaitlis tika zīsts no pirksta! (Dep. A.Bērziņš: “No kura pirksta?”) Tāda sajūta bija, ka tajā vakarā Imanta Parādnieka kalkulators kļuva visvarens: kā tas pateiks, tā būs.
Pēc būtības, protams, tika rēķināts gan ieguvums, gan zaudējums, bet šis ieguvums un zaudējums acīm redzami tika rēķināts pēc viena mainīgā principa: pieliekam vienu skaitli un skatāmies, kā tie mūsu nodokļi ripo mūsu budžetā paši no sevis!
Netiek skatīti citi raksturojošie lielumi, kas var šo nodokļu kopējo masu vai nu palielināt, vai būtiski samazināt.
Tāpēc gan savā vārdā, gan Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā es aicinu neatbalstīt šo nodokļu palielinājumu, kas ir lielāks – pat vēl lielāks! – nekā tas, ko jūs atbalstījāt pirmajā lasījumā. Tas atkal ir ļoti straujš nodokļa kāpums, lai arī tas ir alus.
No vienas puses, piekrītu, ka alus vai degviela, vai kas tas būtu… bet nedrīkst šo skaitli vienkārši šitā: 8,1… Visi piekrīt? Nu labi – 8,1.
Neatbalstīsim, lūdzu, šādu vieglprātīgu nodokļu reformas tālāku virzīšanu bez atbilstošiem aprēķiniem un bez atbilstoša pamatojuma!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
I.Parādnieks. Jā! Lai būtu pilnīga skaidrība par to, kā šis skaitlis tapa.
Sākotnēji tika vērtēts, kādam vajadzētu būt likmes palielinājumam 2018.gadā. Piedāvātajās versijās, kas bija saņemtas no Finanšu ministrijas, no Ministru kabineta, attiecīgi bija 6,1 un nākamajā gadā – 6,8.
Tad, kad mēs vienojāmies par proporciju stiprajiem dzērieniem – pirmām kārtām par stipro dzērienu likmi, kas bija 1670 -, tad bija jāvienojas par alus likmi 2018.gadam. Lai šī proporcija būtu kaut cik samērīga – 1:2,5 -, bija šī likme – 6,8.
Vadoties pēc proporcijas 1:2,5, tika aprēķinātas nākamā gada likmes. Tātad tika paņemta stipro alkoholisko dzērienu likme un, ņemot vērā manu jau leģendāro kalkulatoru, jo tā ir vieglāk rēķināt nekā galvā, šī proporcija tika attiecināta arī uz alu. Tādā veidā radās gan 2019.gada likme, gan arī šis 8,1, kas ir 2020.gada likme, izejot no 6,8, kas būs 2018.gadā.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo pārdomāto kompromisa lēmumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! (Dep. A.Bērziņš: “Viss! Ar šito arī valdība krīt!”) Balsosim par 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 12, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
I.Parādnieks. 7., kolēģi, ir deputāta Romāna Naudiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. 6.priekšlikums atsaukts.
I.Parādnieks. Es atvainojos! 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tātad 6.priekšlikums ir atbalstīts.
I.Parādnieks. Jā! Un 7. – deputāta Romāna Naudiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Parādnieks. 8. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Parādnieks. 9. – frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
I.Sudraba (NSL).
Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums paaugstināt akcīzes nodokli benzīnam, dīzeļdegvielai un gāzei ir tipisks pierādījums tam, kādā veidā tiek realizēta nodokļu reforma: ar vienu roku skaisti parāda to, ka tiek samazināti nodokļi (un tas ir ļoti brīnišķīgi – ieviest šo progresivitāti iedzīvotāju ienākuma nodoklī), bet ar otru roku uzreiz naski Excel tabulās rēķina šos fiskālās kompensācijas pasākumus.
Un, ja jūs parēķināsiet, kādā apmērā tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, tad redzēsiet, ka tas faktiski nozīmē izdevumu pieaugumu, loģiski, visām mājsaimniecībām, tas nozīmē pašizmaksas sadārdzināšanos absolūti visām precēm un pakalpojumiem.
Ko uz tiem argumentiem saka sabiedriskās organizācijas, tajā skaitā pasažieru pārvadātāji, tranzīta organizācijas, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem?
Kas notiks? Viena daļa no degvielas tiks uzpildīta nevis Latvijā, bet kaimiņvalstīs, tas tikai samazinās patēriņu šeit. (Dep. A.Lejiņš: “Tur ir dārgāk!”)
Kas notiks ar inflāciju? Tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā arī dzīves dārdzība kopumā celsies.
Kas notiks ar pasažieru pārvadājumu izmaksām? Tas nozīmē, ka vēl vairāk tam pašam valsts budžetam būs jākompensē šie pasažieru pārvadājumi, kas pa daļai ir organizēti arī bez maksas.
Uz visiem šiem jautājumiem, kurus uzdod biznesa vide, ir tikai viena atbilde: “Mēs šos priekšlikumus nevaram pieņemt tāpēc, ka mums to neļauj fiskālais rāmis, jo tam būs negatīvas fiskālās sekas!” Tā nav atbildīga nodokļu politika.
Es tāpēc aicinu rūpīgi izvērtēt, vēlreiz paskatīties, kurā virzienā ved šie priekšlikumi, un atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu necelt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, jo, mūsuprāt, tikai palielinot apgrozījumu, var iegūt vēl lielāku fiskālo efektu, nekā uzliekot nesamērīgus nodokļus, kas tikai samazina patēriņu, un gaidītā fiskālā efekta faktiski nebūs.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
I.Parādnieks. Jā! Komisijas vārdā aicinu, protams, atbalstīt šo priekšlikumu. Bet pirms tam izstāstīšu, kā tas tapa.
Tātad, lai nedaudz mazinātu to palielinājumu, kas būs dīzeļdegvielai, jo to saimnieciskās darbības veikšanai vairāk izmanto tieši uzņēmēji un arī sabiedriskais transports, un kas tādējādi var ietekmēt arī preču cenu kāpumu, mēs vērtējām, kā to padarīt fiskāli neitrālu, lai novirzītu nelielu šī palielinājuma daļas samazinājumu dīzeļdegvielai un attiecīgi kompensētu to ar palielinājumu benzīnam un gāzei. Rezultējās tas tā, ka samazinājām likmi par 0,7 eirocentiem dīzeļdegvielai un par tikpat palielinājām benzīnam, savukārt par 0,9 eirocentiem palielinājām gāzei. Tādējādi mēs panācām šo fiskālo neitralitāti. Tas arī atspoguļojas šajā priekšlikumā.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt. (Dep. J.Viļums: “9.priekšlikums!”; dep. G.Kūtris: “Atbalstām!”)
Sēdes vadītāja. 9.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.
I.Parādnieks. Es atvainojos. 9. – neatbalstīt. Atbalstīt 10. – komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 51, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Parādnieks. Par 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumu es jau izteicos kopsakarībā ar frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Tātad par 10.priekšlikumu deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 30, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
I.Parādnieks. 12. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. 11. – deputāta Klementjeva priekšlikums komisijā nav atbalstīts. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Parādnieks. 12. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Parādnieks. 13. – frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
I.Sudraba (NSL).
Cienījamie kolēģi! Pie mums arī vērsās virkne kultūras institūciju vadītāju. Viņus īpaši satrauca tā informācija, kas iziet publiskajā telpā, proti, uzskats, ka Latvija kultūras jomā ir pārfinansēta. Un šo jautājumu starpā mēs runājām arī par to, kā to labo darbu, ko dara Valsts kultūrkapitāla fonds, padarīt prognozējamu un ilgtspējīgu, jo, protams, nekādā veidā nav stimulējams tas, lai cilvēki vairāk lietotu alkoholu, spēlētu azartspēles vai smēķētu tabaku. Bet kultūras vide varbūt ir tā, kas viņu uzmanību var novērst no visādiem kaitīgiem ieradumiem un iegribām, un tā tālāk. Valsts kultūrkapitāla fonda vadība jau ir izstrādājusi tādu programmu, redzējumu, stratēģiju tam, kādā veidā varētu attīstīties fonda darbība, un piedāvā vairākus variantus finansēšanai, lai nodrošinātu šo ilgtspēju, stabilitāti un prognozējamību kultūras finansējuma jomā, un viņi ar mums arī šīs idejas pārrunāja. Viņi paši teica, ka ir par to, lai būtu prognozējamība, arī valsts budžetu plānojot. Tāpēc mēs iesniedzām priekšlikumus šī likuma grozījumiem, kas paredz, tikai sākot ar 2020.gadu, mainīt Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma kārtību, pakāpeniski palielinot to daļu, kas no alkohola akcīzes nodokļa tiek ieskaitīta valsts budžetā. Tātad to procentuālo daļu, kuru no šī ieskaitījuma novirza kultūrkapitālam, pakāpeniski palielinot to no 1,5 līdz trim procentiem, kas tiks sasniegti tikai 2023.gadā. Tas ir mūsu priekšlikums, kas atspoguļojas arī pārejas noteikumos.
Un, mūsuprāt… tātad vēlreiz uzsveru: ja būtu pareiza politika, veidojot budžetu, ja ir saprotams un ir redzams arī politikas saturs, noteikti nebūtu nepieciešamības pēc tā, ka vajag kaut kādas konkrētas nodokļu daļas iezīmēt noteiktas politikas veidošanai. Diemžēl Latvijā prakse ir izveidojusies tāda, ka, pastāvot šādai budžeta veidošanas sistēmai un izpratnei, nevienu politiku nav iespējams plānot ilgtermiņā. Un, lai šo praksi lauztu un lai būtu jomas, kuras rada, mūsuprāt, ļoti svarīgu vidi Latvijā – vidi, kurā būtu saskaņa, vidi, kurā būtu vienotība, vidi, kurā tiek radītas pareizās vērtības… Un kas gan vēl vairāk rada pareizās vērtības kā kultūras tradīcijas, atbalsts tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar radošumu, jaunradi, kuriem, protams, ir vajadzīgs arī valsts atbalsts? Jo maza ir tā daļa kultūrā, kuru var vienkārši finansēt tirgus apstākļos. Bet mūsu pašu, mūsu valsts kultūras saglabāšanai, mūsu tradīciju saglabāšanai, mūsu īpašo talantu veidošanai šī kultūras vide ir svarīga. Un tas darbs, ko dara Valsts kultūrkapitāla fonds, vēlreiz uzsvēršu, ir ļoti nozīmīgs.
Tāpēc es aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu, ka tiek veidota stabila finansējuma vide mūsu kultūras vides saglabāšanai un attīstībai, tas ir, stabils finansējums Valsts kultūrkapitāla fonda projektiem.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Kolēģi! Trīs lietas.
Pirmā. Lielākā daļa no akcīzes nodokļa grozījumiem nav ekonomiski motivēti, un principā galvenais mērķis ir aizvērt to robu, kas veidojas ar citu nodokļu grozījumiem.
Otra lieta ir tā, ka, ceļot akcīzes nodokli, būtu ļoti prātīgi tā pacēlumu argumentēt ar konkrēto pielietojumu. Daļa no akcīzes nodokļa palielinājuma degvielai būtu novirzīta ceļu remontiem vai ceļu būvei.
Trešais moments, runājot par Valsts kultūrkapitāla fondu. Tā kā mēs mīlam izmantot kaimiņvalstu pieredzi, mums būtu jāņem vērā, ka tādā pašā veidā tiek formēts kultūrkapitāla fonds Igaunijā, kurš pēc sava apjoma ir vairākkārt lielāks nekā Latvijā, jo tur tas ir pastāvīgs eksistēšanas avots, un tādā gadījumā tam akcīzes nodokļa palielinājumam ir liela jēga, liela nozīme, un tas saprotams arī lietotājiem.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Kultūras ministrija īstenībā šo ideju ir virzījusi un uzturējusi spēkā jau ilgāku laiku, jau vairāku valdību garumā. Diemžēl to rezultātu nav izdevies panākt, un droši vien tas ir tāpēc, ka līdzīgā veidā… ir virkne citu aktivitāšu, kas faktiski pretendētu uz vēl lielāku iezīmētā nodokļa daudzumu, un tas droši vien ir atturējis Finanšu ministriju to visu laiku atbalstīt.
Šobrīd ir sagatavots konceptuālais ziņojums par Valsts kultūrkapitāla fonda attīstību, kurā viens no virzieniem ir piesaistīt Valsts kultūrkapitāla fondu noteikta veida nodokļu ieņēmumiem. Tāpēc paldies tiem deputātiem, kuri arī šeit to ir atbalstījuši. Es domāju, ka droši vien ir pienācis laiks, lai informatīvais ziņojums jeb konceptuālais ziņojums tiktu valdībā izskatīts, un valdība tad pieņemtu tādu vai citu risinājumu. Un šis būtu tas risinājums, kas kultūras darbiniekiem noteikti būtu vispieņemamākais. Bet katrā ziņā Valsts kultūrkapitāla fonda apjoms patiešām Latvijā ir mazāks nekā kaimiņvalstīs, un līdz ar to par šī fonda stabilu pieaugumu un stabilitāti nākotnē noteikti būtu jādomā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
I.Parādnieks. Komisijā arī par to diskutējām, pēc būtības atbalstot šo pieeju. Kā jau Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs teica, ir plānots šādu sistēmu ieviest, nosakot proporciju, kādā šī naudas daļa tiktu novirzīta konkrētam mērķim… Arī šis uzdevums tika dots. Es ceru, ka līdz budžeta paketes pieņemšanai mēs varētu virzīties pa šo ceļu. Taču šobrīd šo priekšlikumu komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 43, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Parādnieks. 14. – finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 15. – arī finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 16. – atsaukts.
17. – atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 18. – atsaukts.
19. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 20. priekšlikums – atsaukts.
21.priekšlikums – atsaukts.
22. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputāta Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Parādnieks. 23. – frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Parādnieks. 24. – atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta… (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 32, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
I.Parādnieks. 25. – deputāta Andreja Klementjeva izstrādāts priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Nav balsojams… Tātad šis priekšlikums nav balsojams.
I.Parādnieks. Arī 26. ir deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams, bet debates par to ir iespējamas.
Uzsākam debates. (Dep. A.Loskutovs pieteicies debatēm.)
Vārds… tātad deputāts Loskutovs par 26.priekšlikumu debatēt nevēlas. (Dep. A.Klementjevs: “Aizmiga! Aleksej, lūdzu, neguli!”)
Priekšlikums nav balsojams.
I.Parādnieks. 27. – frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegts priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Arī šis priekšlikums nav balsojams.
I.Parādnieks. 28. – deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi! Priekšlikuma būtība. Diskutējot par šo nodokļu reformu… Lai mēs varētu teikt, ka tā ir ilgtspējīga un pēc neilga laika nebūtu atkal jāatgriežas un atkal visi likumi jāgroza, būtu jāparedz šinī akcīzes nodoklī… šajā likumprojektā arī finansējums ceļiem. Tā situācija ar ceļiem mums ir ļoti dramatiska, un ir tikai divas izvēles: vai nu mēs ļaujam ceļiem sabrukt, vai arī pēc kāda laika mums atkal visu vajadzēs grozīt.
Lai jūs saprastu, par ko ir runa, es jums parādīšu pāris slaidu.
Šis pirmais slaids parāda, cik katra Baltijas valsts atvēl ceļiem.
Pirmais stabiņš – tā ir Latvija, tur divi stabiņi blakus… Viens rāda, cik no budžeta, un viens – cik no Eiropas fondiem. (Dep. J.Urbanovičs: “Kamerai parādi!”) Jūs redzat, ka mēs no budžeta atvēlēto līdzekļu ziņā esam vienkārši līderi – vismazāk… vissliktāk (līderi pārnestā nozīmē). Mums gandrīz visu… pusi no visa sastāda Eiropas struktūrfondi, tātad šī nauda.
Kāpēc ir tik aktuāli tagad par to visu runāt? Tāpēc ka… Jūs redzat, cik salīdzinoši maz Latvija atvēl ceļiem naudas.
Lūk, vēl viens slaids, ko jūs redzat. (Dep. A.Bērziņš: “Es neredzu!”) Zaļais grafiks rāda, cik samaksā par to ceļu lietotāji, cik sastāda šīs summas, maksājumi, tie šeit iet uz augšu… Cik aiziet ceļiem naudas, jūs redzat, varat apskatīties šeit. Uzskatāmi redzama šī milzīgā starpība.
Mans priekšlikums ir kaut kādā veidā šo starpību samazināt, jo tas principā nav ne sociāli taisnīgi, ne arī loģiski. Problēma ir tāda: jo mazāk naudas mēs veltām ceļiem, jo vairāk mums tās vajadzēs tiešā un pārnestā nozīmē. Proti, ja ceļi sabrūk, tad, lai tos atjaunotu, pēc tam ir vajadzīgs trīs reizes vairāk naudas, lai darītu vienu un to pašu. Un mēs turpinām šo absurdu.
Lai jūs saprastu, kāds ir šis caurums, šeit ir vēl viens slaids, ko jūs varat redzēt. Šeit augšā ir redzama tā vajadzīgā summa… zaļais grafiks – vajadzīgā summa, cik vajag ceļiem, un apakšā – šie stabiņi -, cik mēs reāli atvēlam.
Šie stabiņi sastāv no divām daļām: viens ir budžeta finansējums, otrs – Eiropas struktūrfondi. Un tā problēma, ko mēs redzam, – ka tūlīt struktūrfondi beigsies un naudas kļūs vēl mazāk.
Un ja mēs tagad šinī nodokļu reformā neparedzam naudu ceļiem… Ministres kundze, es zinu, jūs esat pievākuši… Es pat varu jau pateikt, ko jūs stāstīsiet. Jūs tūlīt stāstīsiet, ka akcīzes pārpalikums aizies ceļiem un tamlīdzīgi. Tās ir kapeikas! Jo tas, kas pašlaik notiek… Jūs redzējāt šo slaidu… Gandrīz puse no… Lai jūs saprastu tos skaitļus, – ceļiem vajadzīgi apmēram 720 miljoni, bet mēs atvēlam apmēram… 290 miljoni šogad ir atvēlēti. No tiem 128 miljoni ir Eiropas struktūrfondi. Struktūrfondu vairs nebūs. Tātad caurums, kas mums jau ir apmēram 300 miljoni, būs vēl par 100, 128 miljoniem lielāks. Un tas kaut kādā veidā būtu jānosedz. Pretējā gadījumā, kā jau es teicu, veidojas šī pilnīgi stulbā, muļķīgā situācija, ka mēs, it kā ekonomējot naudu ceļiem, patiesībā būsim spiesti par to visu maksāt pēc tam trīs reizes, piecas reizes vairāk. Tā ir pilnīgi absurda sistēma! Tā ir īstermiņa domāšana.
Patiesībā ir godīgi jāpasaka sabiedrībai, ka pašlaik galvenais šīs nodokļu reformas kompensācijas mehānisms – tās ir divas lietas: tā ir medicīniskā aprūpe (tajā joprojām paliek šis milzīgais caurums, tātad cilvēki mocīsies un mirs rindās, nesagaidījuši pienācīgu medicīnisko aprūpi, un mediķi turpinās strādāt vergu darbu par grašiem), un tie ir ceļi, kuri turpinās brukt, un naudas to sakārtošanai nav un nebūs, un arī šajā nodokļu reformā tā nav paredzēta.
Un tāpēc, kolēģi, mana priekšlikuma būtība ir tāda: paredzēt to, ka mēs veidojam autoceļu fondu un konkrēti procenti no akcīzes ieņēmumiem aiziet šinī autoceļu fondā, lai mēs šo katastrofālo situāciju labotu. Pretējā gadījumā mums ir divi varianti – vai nu Latvija kļūs par bezceļu lielvalsti, vai arī jau rudenī vai arī tad, kad pēkšņi nāksim pie prāta, ka ar ceļiem kaut kas ir jādara, atkal viss būs jāmaina.
Līdz ar to nodokļu reforma nesasniegs vēl vienu savu principiālo mērķi, kurš tika deklarēts, – šo ilgtspējīgo attīstību, kad uzņēmējs var paļauties uz nodokļu vidi. Diemžēl tas nekādi nesanāks, ja tas jautājums netiks risināts!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.
D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).
Kolēģi! Es domāju, ka visi valdības locekļi arī saprot, cik ļoti ir vajadzīgs finansējums ceļiem, jo vairākus gadus ir bijis finansējuma trūkums ceļiem, un tas rada šobrīd lielāku pieprasījumu, nekā valsts budžets uzreiz var atļauties.
Jāatzīst, ka šobrīd, 2017.gadā, lielāko daļu mēs finansējam nevis no Eiropas Savienības fondiem, bet joprojām no budžeta: apmēram 300 miljoni eiro tiek izmantoti ceļu sakārtošanai no valsts budžeta, 75 – no Eiropas Savienības līdzekļiem.
Mēs saprotam arī, ka daudz motivējošāk ir maksāt nodokļus, ja ir redzams, kam tieši tie tiek izmantoti. Un tādēļ, neskatoties uz to, ka Finanšu ministrijai daudzus gadus nav paticis princips par speciālo budžetu vai speciālo fondu veidošanu, man personiski šī ideja šķiet simpātiska.
Taču ar šo konkrēto priekšlikumu mēs nevaram atrisināt visas tās lietas, kas būtu vajadzīgas, jo šis konkrētais priekšlikums paredz, ka 400 miljoni no akcīzes ienākumiem būtu jānovirza ceļiem. Tas praktiski nozīmē, ka šie 400 miljoni šobrīd tiktu pārdalīti no citām nozarēm – no veselības, izglītības un pārējām nozarēm.
Tas, ko mēs esam izdarījuši, – mums jau ir regulējums, kas paredz, ka iepriekšējā gada akcīzes ieņēmumu pārsniegums tiek nākamā gada budžetā novirzīts autoceļu sakārtošanai. (Dep. I.Zariņš: “Cik tas būs? Tās ir kapeikas!”)
Pagājušā gada pārsniegums akcīzes ieņēmumiem bija 25 miljoni. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā būs vismaz par 25 miljoniem vairāk finansējuma ceļu sakārtošanai. Tā ir daļa no autoceļu fonda principa, ko mēs šobrīd iespēju robežās īstenojam, manuprāt, pareizi un arī turpmāk to darīsim.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Zariņa kungs, dažbrīd jūs klausoties un šoreiz jo īpaši, man gribas pajautāt: kas jums ir bijis pasniedzējs demagoģijā? Nevis tāpēc, lai pie viņa ietu kursos, bet tāpēc, lai noteikti pie viņa neietu. Jūs divreiz šeit apgalvojāt, ka no 2020.gada nebūs struktūrfondu. Kas jums to ir teicis? (Dep. I.Zariņš: “Satiksmes ministrs Uldis Augulis!”) Varbūt jūsu kolēģe Ždanoka? Jūsu Ždanoka un Mamikins Eiropas Savienības parlamentā tā kā bloķēs šādu lēmumu pieņemšanu, vai kā?
Šobrīd notiek diskusijas par to, kādi būs nākamajā plānošanas periodā šie struktūrfondi un cik lielā apmērā. Par to notiek diskusijas, bet jūs šeit no tribīnes minūtes laikā divas reizes pasakāt, ka to nebūs. Kas, vai Kremlis – jūsu sadraudzības partneris – pret to iebildīs? Lai viņi tur tiek galā ar savu ekonomiku! Mēs tiksim galā ar šiem struktūrfondiem, jo Eiropas Savienībā lēmumus pieņem visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Ministres kundze jau pateica par principu kā tādu, bet es tiešām aicinu debatēs izmantot korektus argumentus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Mīļie kolēģi! Šis priekšlikums, ko iesniedza deputāts Zariņš, ir absolūti loģisks priekšlikums. Es jau par to šodien runāju, un ministre atbalstīja to ideju, ka tiešām nodokļu maksātājiem ir jāzina, kur tie nodokļi aiziet un kā tiek izlietoti.
Es teikšu vairāk. Zariņa kunga priekšlikums nav iekalts likuma pantā. Tas paredz pārejas noteikumus. To tālāk un turpmāk skatīs Ministru kabinets, arī parlaments, kurš bieži vien groza tos normatīvus, ko ir pieņēmis iepriekšējā sēdē vai dažas sēdes iepriekš.
Trešais. Kāpēc ir ļoti svarīgi, manā skatījumā, atbalstīt arī šo pārejas noteikumu punktu. Jo, godīgi sakot, šodien pat izskanēja vairākas domas, ka, lūk, mums vajadzētu turpināt diskusijas par minimālo darba samaksu, par vēl citām lietām… Ja tas būtu ierakstīts pārejas noteikumos konkrētā likumprojektā, tādā gadījumā te nebūtu vispārteorētiskas sarunas par to – būs vai nebūs, plānojot nākamā gada budžetu, bet tas būtu saistoši gan Ministru kabinetam, gan arī mums pašiem.
Es aicinu atbalstīt deputāta Zariņa priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Kā SASKAŅAS deputāts es esmu pieradis, ka tad, kad cilvēkiem nav argumentu vai nav sajēgas par priekšmetu, par kuru būtu jārunā, tad tiek piesaukts Putins un Kremlis. Tas viss jau ir tik nodrāzti un nožēlojami, ka man ir pat brīnums, ka jums pašiem tas vēl nav apnicis.
Ja mēs runājam par konkrētiem faktiem, tad šos faktus, visus, kurus es nosaucu, ir devis satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Un, Parādnieka kungs, es jums ieteiktu nerunāt par lietām, no kurām jūs neko nesajēdzat. Varbūt jūs sajēdzat kaut ko no alkohola, saprotat, kā tur ar tiem alkohola ražotājiem tiks bīdītas tās lietas ap akcīzi, bet par šo degvielas lietu jūs diemžēl daudz ko nezināt. Nezināt arī par ceļiem. Mēs runājam par tiem Eiropas struktūrfondiem, kas ir novirzīti ceļiem un kas jau tiks apgūti. To vienkārši vairs nebūs. Tie izbeidzas. Ja jūs to nezināt, sazinieties ar autoceļu būvniekiem. Es ar viņiem esmu kontaktā. Viņi pirmie izstāstīja šo problēmu. Tad es vērsos pie satiksmes ministra. Šeit no tribīnes es jūs par to informēju, ka esmu viņam uzdevis šos jautājumus. Un tas bija ministrs, kas man deva šos skaitļus un atainoja reālo situāciju. Tā ka, ja jūs kaut ko gribat mācīties šinī jomā, tad varbūt jums jāvēršas pie jūsu kolēģa satiksmes ministra, un viņš jūs kaut kā varētu pamācīt par visām šīm lietām.
Bet tas, ko es gribu teikt un parādīt ar savu priekšlikumu… Es gribu parādīt to, ka, ja jūs gribat runāt par ilgtspējīgu nodokļu reformu, tad šī ir tā lieta, kas ir jāatrisina. Ja jūs to neatrisināt, šī nodokļu reforma nav ilgtspējīga. Šis caurums ir milzīgs, un šis caurums būs tas, kurā iegāzīsies šī nodokļu reforma. Viens no caurumiem, kurā tā pazudīs. Diemžēl, ja jūs to nelabojat, tad godīgi… vismaz daļēji jau to godīgi pateica finanšu ministre – ka šī reforma nav ilgtspējīga un neatrisinās tos izaicinājumus, kas sabiedrībai ir svarīgi. Tas nozīmē, ka mēs drīz atkal sāksim visu no jauna. Būs vienkārši salauzta sile, atkal sēdēsim jūras krastā un domāsim, ko ar to darīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 49, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Parādnieks. 29. un 30. ir deputāta Morozova priekšlikumi. Kaut arī tie komisijā netika atbalstīti, tomēr pēc būtības tie tika, ja tā var teikt, akceptēti, un mēs nolēmām, ka vērsīsimies pie Finanšu ministrijas un valdības ar uzdevumu izstrādāt šādu likumprojektu paketi, kas tiešām noteiktu stingrākus regulējumus, sankcijas par pārkāpumiem, kuri attiecas uz nelegālo alkohola apriti, uz kontrabandas gadījumiem, jo pašreizējā spēkā esošā sistēma, kura faktiski nosaka administratīvo atbildību arī par atkārtotiem pārkāpumiem, neļauj pilnā mērā jeb pilnvērtīgi cīnīties pret šo sērgu.
Tā ka, balstoties uz šiem priekšlikumiem, šāda vēstule taps, un arī Morozova kungs ir aicināts izteikt savus priekšlikumus, lai mēs jau uzreiz vērstos pie Ministru kabineta.
Tā kā uzskatām, ka šie priekšlikumi nebūtu iestrādājami šajā likumā šādā veidā, bet atbalstām tos pēc būtības, komisijas vārdā šos priekšlikumus – gan 29., gan 30. – aicinu neatbalstīt vai atturēties.
Sēdes vadītāja. Par 29.priekšlikumu deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – deputāta Morozova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 45, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Parādnieks. 30. – deputāta Morozova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – deputāta Morozova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 40, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 31, atturas – nav. Likums pieņemts.
