Katrā valstī ir kaut kas noslēpumains. Saistīts ar varas struktūrām, slepenajiem dienestiem, slepeno dienestu darbiniekiem un tiem, kas ar šiem dienestiem sadarbojās. Latvijā šis “karstais kartupelis” ir tā sauktie čekas maisi.
Kopš 1991. gada ir pagājis krietni ilgs laiks, kad Latvijas Republikas teritorijā tika apturēta Valsts drošības komitejas, tautā sauktas “čekas” darbība un no VDk telpām tika iznesta daļa no kartotēkas. Iznesa maisos. Un ar to arī viss ir beidzies. Šajā gadījumā – apstājies ir izpētes process. Spekulācijas ar to, vai kāda persona ir čekas maisos, parādās tieši priekšvēlēšanu kampaņas laikā, un daži patiešām atzīst, ka, jā, viņu kartīte tajā maisā ir. Visu cieņu to cilvēku priekšā, kas to ir spējuši atzīt. Bet daudz traģiskāk ir ar tiem, kas nevēlas ne par ko atzīt – esmu sadarbojies.
Vērojot no malas visas peripetijas ap čekas maisu saturu izpētes komisiju, kuru sākotnēji vadīja K. Kangeris,, komisiju, kas gan tika izveidota, bet kuras darbības nodrošināšanai netika atvēlēts finansējums, politisko partiju pārstāvju spēlēšanos ar VDK maisu izpētes komisijas sastāvu, var secināt, ka ir cilvēki, kas nemaz nevēlas noskaidrot to, kas tad tajos maisos ir, un nevēlas atklāt, kā darbojies šis par bubuli dēvētais slepenais veidojums, kura rokas ir ar latviešu un ne tikai latviešu asinīm traipītas.
Ir kāds ministrs, kas pārstāv ļoti nacionālu politisku spēku, kas vārdos ir par latvisku Latviju, bet kura darbība bieži vien ir vērsta pret Latvijas interesēm. Šī ministra darbības rezultātā ir sašķelta VDK darbības izpētes komisija, komisijas vadītājs K. Kangeris ir atteicies vadīt komisiju. Tātad – izpētes process atkal ir apstājies.
Šāda, tautiski izsakoties, mūļļāšanās piedienas jaunai meitai, vismaz kādreiz tā teica, nevis nacionāli noskaņotam politiskajam spēkam. Ja vien šī spēka uzdevums nav pasargāt savējos no atmaskošanas.
Latvijā ir ir nepieciešams lustrācijas process, visiem Latvijas pilsoņiem, kas 1991.gadā jau bija sassnieguši vismaz 18 gadu vecumu, būtu jāiziet šis process, un ja cilvēks nav sadarbojies ar VDK, nav bijis ziņotājs, tad var mierīgi dzīvot tālāk. Savukārt tie, kuru kartītes atrodas maisos – vai nu attiecīgajai komisijai būtu jāsniedz sava liecība, un arī pēc likuma jāatstāj amati, kuros VDK amatpersonas nedrīkst atrasties, un var dzīvot mierīgi tālāk. Savukārt lustrācijas procesa noslēgums būtu to cilvēku vārdu un uzvārdu publiskošana, kas ar VDK izpētes komisiju nebūtu sadarbojušies un snieguši savas liecības. Vārdu un uzvārdu publiskošana – oficiālajā vēsnesī. Un ja kāds šajā gadījumā uzskatītu, ka ir apmelots – laipni lūdzam uz tiesu pierādīt savu nevainību sadarbībā ar VDK.
Ar lustrācijas procesu būtu beidzies tas, ko sauc par politiskās ietekmes izmantošanu ar VDK maisu satura šantāžu. Varbūt arī tad daudzas lietas vienkārši noskaidrotos kā ar Austrumvācijas Stasi darbiniekiem un Stasi ziņotājiem.
Epiloga vietā
Iespējams, politiskajai videi nemaz nav vēlmes tikt skaidrībā ar čekas maisiem, jo duļķainā ūdenī vieglāk ir zvejot savam labumam. Turklāt nav izslēgts fakts, ka daudzi no politiskās elites ir šajos maisos, un tas nozīmētu statusa zaudēšanu, amatu atstāšanu un savu vēlēšanu sponsoru interešu nodošanu. Kas zina?