Noskatoties Ingas Spriņģes un Artusa Kaimiņa dueli 1:1, atkārtojumā, jo tiešraides laikā bija citas, nozīmīgas darīšanas, radās visai dīvainas asociācijas. Abi it kā taisnības cinītāji, abi par objektivitāti, bet kautiņš tiešajā ēterā.
Saturs
(ne)Objektivitāte?
Nemoralizēšu par to, vai lamāties intervijas laikā ir pieņemami, vai dzert alkoholiskos dzērienus tiešajā ēterā ir pieņemami, vai kādu no cilvēkiem var pazemot tiešā ētera mirklī. Šoreiz nav runa par to. Runa būs par to, vai mēs paši neliekuļojam. Un šoreiz ne tik daudz uzmanību pievērsīšu Artusam Kaimiņam, kas ir privātpersona un savā video blogā “Suņu būda” ir tiesīgs rīkoties likumu rāmītī un balansēt uz robežas, bet gan par viņa oponenti Ingu Spriņģi, kas sakās, esam žurnālistikā jau 15 gadus.
Artuss Kaimiņš pacēla labu jautājumu par Ingas Spriņģes objektivitāti, par viņas tiesībām pārmest privātpersonai bez maz nāves grēkus.
Jautājums ir vienkāršs – ar ko Inga Sriņģe ir labāka, kristālskaidrāka par jebkuru politiķi, amatpersonu, ja viņas darbībā, ko žurnāliste tik labprāt pārmet politiķiem, nav caurspīdīguma?
Fakti
2014.gada 31. martā tika atklāta jauniešu radiostacija “Pieci.lv”, ko finansē valsts. finansējums ir visai iespaidīgs 1 898 110 eiro. Tomēr nekur netika izsludināts atklāts konkurss. Ingas Spriņģes dzīvesdraugs Kārlis Dagilis, “Pieci.lv” direktors, vienkārši īstenojis tās idejas, ko vēlējies redzēt Latvijas Radio valdes loceklis Jānis Siksnis. Voilà! Konkursa nav, caurspīdīguma nav! Valsts budžets piešķiris gandrīz 2 miljonus eiro bez konkursa.
Inga Spriņģe pati ir pētnieciskās žurnālistikas re:Baltica direktore, kas sešus gadus nostrādāja par žurnālisti vadošajā Latvijas laikrakstā Diena. Laikrakstā Spriņģe padziļināti pētīja tādās tēmas kā organizētā noziedzība, korupcija un kontrabanda. Viņas izmeklēšanu rezultātā vairākas valsts amatpersonas tika sodītas par likumpārkāpumiem, kā arī tika veiktas izmaiņas Latvijas likumos.
2010./2011.gadā kā Fulbright/Humphrey programmas stipendiāte Inga Spriņģe papildināja profesionālās iemaņas Merilendas universitātē ASV. Vienlaikus viņa arī izgāja praksi ietekmīgajā laikrakstā The Washington Post un lielākajā ASV starptautiskajā bezpeļņas pētnieciskās žurnālistikas organizācijā The Center for Public Integrity. Spriņģe ir arī pasniedzēja Latvijas Universitātē, kur topošajiem žurnālistiem māca Aprakstu rakstīšanu un daļēji arī pētniecisko žurnālistiku.
Necaurspīdīgais “Melu detektors”
Nupat klajā ir nācis jauns raidījumu cikls – “Melu detektors” portālā www.lsm.lv. Tajā tiek vētīti politiķu pasniegtie fakti, argumenti. Ideja jau nav slikta, bet atkal ir viens “BET”. Šo raidījumu ciklu veido radio “Pieci.lv” un pētnieciskās žurnālistikas centrs “re:Baltica”. Personālijās runājot – Dagilis ar Spriņģi. Un kur atkal būtu izsludināts konkurss par šādu raidījumu veidošanu, izmantojot valsts līdzekļus? Un kāpēc tieši “re:Baltica” un “Pieci.lv”?
Neērtie jautājumi Ingai Spriņģei
Tagad tāds neērts jautājums Ingai Spriņģei – Vai “re:Baltica” ir saņēmusi finansējumu par piedalīšanos “Melu detektora” veidošanā? Ja ir, tad cik? Kas sastāda izdevumu pozīcijas, veidojot “Melu detektoru”?
Vai Inga Spriņģe nesaskata necaurspīdīgumu šajā situācijā, kad viņas vadītā organizācija, kas pretendē uz pētniecisko un arī atmaskojošo žurnālistiku, sadarbojas ar raidorganizāciju, kuru vada viņas dzīves draugs, kas bez konkursa saņēmis valsts finansējumu?