Pēc raksta “Noslēpumainais valsts galvotais studiju kredīts” publiskošanas un vēršanās pie LU rektora Mārča Auziņa mikroblogotavas vietnē Twitter ar lūgumu komentēt rakstā uzdotos jautājumus, ir sākusies kustība.

 Tātad, 2014. gada 8. augustā publikāciju “Noslēpumainais valsts galvotais studiju kredīts” bija izlasījis LU Studentu servisa direktors Jānis Saulītis, kas aicināja vērsties Latvijas Universitātē, noskaidrot faktus un arī saukt lietas īstajos vārdos. 

Protams, nav īsti izprotams, kāpēc tieši Studentu servisa direktors ir ņēmis iniciatīvu savās rokās, jo jautājumi jau tika adresēti LU rektoram Mārcim Auziņam, bet nu lai tā būtu.

Lai gūtu precizējošu informāciju un arī atspēkotu mājienus par neprecīzas informācijas publiskošanu, LU Studentu servisa direktoram tika nosūtīta šāda vēstule:

“Labdien, Jāni!

Vispār kādu apsūdzēt neobjektivitātē ir sliktais tonis, un Jūsu gadījumā it sevišķi, jo

rakstā minētā informācija ir nākusi no vairākiem avotiem;

pats esmu dzirdējis SEB bankā  ieteikumu studējošā vecākiem (manā klātbūtnē) veikt pirmo iemaksu no saviem līdzekļiem, jo valsts galvotā kredīta pieteikuma izskatīšanai paies laiks;

man ir informācijas avoti, kam LU darbinieces ir piedāvājušas ņemt komerckredītu pirmās iemaksas veikšanai;

man ir informācijas avoti, kas ar iesniegumu ir vērsušies arī IZM, lai rastu situācijas izskaidrojumu par šādām prasībām;

jautājumi tika uzdoti LU rektoram Mārcim Auziņam, līdz ar to pārmest nevēršanos LU nav iespējams, vēršanās un interesēšanās notiek, un notika arī pirms publikācijas parādīšanās konkrētajā vietnē.

Ņemot vērā, Jāni, ka esiet piesaistījies šīs publikācijas apspriešanā un pie tam dēvējiet, ka informācija ir neprecīza, tad nu, lūdzu, atbildiet uz uzdotajiem jautājumiem, un šādi mēs precizēsim informāciju soli pa solim.

Tātad – jautājumi tie paši:

Kāpēc izglītības iestādes komisija nesāk savu darbu uzreiz pēc studentu uzņemšanas un nepieņem lēmumus operatīvi?

Kāpēc tiek piedāvāti komerckredīti pirmās studiju maksas veikšanai, gaidot lēmumu par valsts galvoto kredītu?

Kas gūst labumu no jauniešu un viņu ģimenes locekļu dzīšanas parādu jūgā? Vai tādi labuma guvēji strādā Latvijas Universitātē? 

Kādas kompānijas jaunajiem studentiem piedāvā šādus kredītus?

Vai Latvijas Universitāte ir jauno kredītņēmēju ražošanas mašīna?”

Tagad atliek gaidīt atbildes no LU Studentu servisa direktora puses.