Jelgavas “megainvestora” tumšās aizkulises

Saturs

• 1. Naudas pumpēšanas mehānisms
• 2. Glābiņu meklē ārvalstīs
• 3. Tiesvedība pret “Uralvagonzavod” un tā meitasuzņēmumiem
• 4. Vadība dzīro – strādnieki badojas
• 5. Bezatbildība
• 6. Skandalozi partneri
• 7. Pietuvināto cilvēku “rebes”
• 8. Spalvu spodrināšana un mediju impērijas veidošana
• 9. Krievijā tika aizliegti veci dzelzceļa vagoni
• 10. Jauni vagoni netiek pirkti
• 11.  Uzņēmuma “Uralvagonzavod” krahs
• 12. Liktenīgās kļūdas
• 13. Produkcijai muguru pagriež uzticamākie – militāristi
• 14. Sijenko zaudē amatu
• 15. Drošība pakārtota naudai

2013. gada jūnija sākumā korporācijas “Uralvagonzavod” preses dienests ziņoja par vagonbūves un vagonu montāžas rūpnīcas celtniecību Jelgavā, vecās cukurfabrikas teritorijā.

Rūpnīcas jauda bija paredzēta 200 dzelzceļa vagonu būvei gadā. Svinīgajā jaunceltnes atklāšanā klātesošais Krievijas Federācijas ražošanas un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs reklamēja šo projektu, sakot, ka šīs rūpnīcas produkcijai būs Eiropas Savienības sertifikāts, kas atļaus šo produkciju izplatīt visā Eiropas Savienības teritorijā. Tas arī bija vienīgais šā projekta pluss, kā domāja Krievijas žurnālisti. Tāpat Krievijas žurnālisti visu šo investīciju projektu vērtēja kā publisko attiecību kampaņu, nevis kā patiesu uzņēmējdarbības paplašināšanu.

Lai nodrošinātu investīciju ieplūšanu Jelgavā, tika pat nodibināta korporācijas “Uralvagonzavod” mazmeitas uzņēmums – “UVZ Baltija”, kas pēc tam tika pārdēvēts par “Baltic Railway Holding”. Kā mēļo ļaunas mēles, šīs kompānijas birojam tika iegādāts kāds savrupnams Rīgā, prestižajā Mežaparka rajonā. Šo namu nesekmīgi centās pārdot vairāk nekā 10 gadus, un tā iegāde “UVZ Baltija” izmaksājusi piecus miljonus eiro.

Par to, ka šis investīciju projekts nav bijis nopietns, pēc Krievijas žurnālistu domām, liecina fakts, ka nepārtraukti esot pārcelts objekta nodošanas grafiks. Turklāt 2014. gada nogalē celtniecības darbi tika pārtraukti, bet piegādātāji un pasūtījuma izpildītāji sāka pieprasīt samaksu par padarīto darbu un iztērētajiem materiāliem. Latvijas presē nekur neparādījās informācija, ka sarunā ar uzņēmuma “Baltic Railway Holding” vadītāju Andreju Sačiku tika noskaidrots – 20 miljonu eiro lielās investīcijas jau ir ieguldītas uzņēmuma celtniecībā, un, lai celtniecību pabeigtu, ir nepieciešami vismaz 15 miljoni eiro.

Gan Krievijas Federācijas vēstniekam Aleksandram Vešņakovam pēc tā vizītes 2015. gada 2. aprīlī Jelgavā, gan akciju sabiedrības “Baltic Railway Holding” vadītājam Andrejam Sačikam piebalsoja Jelgavas koalīcijas vadītājs, sakot, ka būvdarbu process beidzot ir izkustējies no mirušā punkta. Kopš 2015. gada ir pagājis krietns laiciņš, un vienīgais, kas izkustējās no vietas, ir uzņēmuma “Baltic Railway Holding” maksātspēja – tika pasludināta uzņēmuma maksātnespēja. Turklāt – kā uzņēmums, kas ir bankrota priekšā Krievijas teritorijā, kur ir iesākti tiesas procesi par parādsaistību piedzīšanu, var investēt līdzekļus ārvalstīs?

1. Naudas pumpēšanas mehānisms

Kopš 2008. gada ekonomiskās krīzes sākuma izmanīgi cilvēki Krievijas biznesa struktūrās un valsts uzņēmumu vadībā ir izstrādājuši mehānismu, kā tikt pie naudas un īpaši neatskaitīties par tās tēriņiem, kā aizsegu izmantojot embargo izraisīto krīzi Krievijā.

Šis “Viskrievijas mēroga ubagošanas” mehānisms ir visai vienkāršs. Kāda no valstij piederošajām korporācijām paziņo, ka sarežģīto apstākļu dēļ tā nevar izpildīt savas funkcijas un tāpēc tai ir nepieciešamas miljardiem rubļu lielas finanšu injekcijas. Turklāt šie “sarežģītie apstākļi” ne vienmēr ir tik “sarežģīti”.

Viens no pirmajiem, kas šāda veida “injekciju” aizsegā sāka apgūt Krievijas valdības finanses, ir tieši Oļegs Sijenko. Piemēram, 2014. gada 8. oktobrī kļuva zināms, ka korporācijas “Uralvagonzavod” vadība ir vērsusies pie Krievijas valdības ar lūgumu sniegt uzņēmumam valsts garantijas kredītiem 35-50 miljardu rubļu apjomā (687-981 miljons eiro). Kā savulaik izteicās pats Sijenko, šīs papildu finanses ir nepieciešamas Krievijas federālās programmas “Krievijas Federācijas militāri rūpnieciskā kompleksa attīstība līdz 2020. gadam” ieviešanai.

“Mēs izvērtējām no 35 līdz 50 miljardu rubļu lielu nepieciešamību, kā arī paprasījām pamatkapitāla palielināšanu. Kompānijas modernizācijai paredzēts izmantot 60 procentus valsts līdzekļu, un uzņēmuma līdzekļu daļa modernizācijā būs 40 procenti, tomēr mums nav tādas peļņas, lai to nodrošinātu, bet federālo programmu neviens nav atcēlis,” – tā savu rīcību attaisnojis Oļegs Sijenko. Korporācijas “Uralvagonzavod” ģenerāldirektors publiski atzinis, ka viņam nav izdevies iegūt plānoto un gaidīto peļņu, kas arī ir plānota federālās programmas realizēšanai. Tādēļ ir “nepieciešams” no valdības budžeta iegūt dotācijas vismaz 35 miljardu Krievijas rubļu apmērā.

2. Glābiņu meklē ārvalstīs

Acīgie Krievijas žurnālisti 2015. gadā pamanīja, ka sakrīt vairākas lietas – “Uralvagonzavod” iespēja saņemt Krievijas valdības garantijas par 60 miljardiem Krievijas rubļu (miljards eiro) un skaļais paziņojums, ka tiek atvērta ražotne ārzemēs. Konkrētāk – Latvijā, Jelgavā. Kā minēja Krievijas žurnālisti – “Uralvagonzavod” uzskatīja par nelietderīgu tērēt Krievijas valsts budžeta līdzekļus, risinot korporācijas problēmas Krievijā. Turklāt 2015. gada maijā Krievijas žurnālisti pamanīja korporācijas vadītāja noskaņojuma maiņu – paniku, kas bija radusies pēc Pjotra Avena kontrolētās Alfabankas prasības iesniegšanas tiesā pret “Uralvagonzavod”, nomainīja sajūsma. 2015. gadā pirms 9. maija Alfabanka izvirzīja finansiāla rakstura pretenzijas pret “Uralvagonzavod” – 10,48 miljardi Krievijas rubļu (184 miljoni eiro), 77,2, miljoni ASV dolāru un nokavētas parādsaistības 3,41 miljarda Krievijas rubļu (60 miljonu eiro) apjomā. Jāpiebilst, ka tad tika izmantoti nekorekti paņēmieni, apvainojot Alfabankas vadītāju un bankas darbiniekus bezmaz valsts  nodevībā un valsts interešu nodošanā. 

Saņemot ziņas, ka Krievijas valdība ir gatava piešķirt valsts garantijas, Oļega Sijenko tonis krasi mainījās: “Daudzas bankas stāv rindā, lai piedāvātu iespējas pārkreditēt saistības ar normālu procentu likmi.” Tā izteicās Oļegs Sijenko 2015. gada 26. maijā. Tāpat Oļegs Sijenko zināja teikt, ka valsts garantijas tiks saņemtas līdz 2015. gada 1. jūlijam. Minētie līdzekļi bija paredzēti pārkreditēšanās vajadzībām un investīciju projekta īstenošanai. Jāpiebilst, ka investīciju projekts ir tas pats projekts Jelgavā, kur bija paredzēts būvēt vagonbūves uzņēmumu.

3. Tiesvedība pret “Uralvagonzavod” un tā meitasuzņēmumiem

Maskavas Arbitrāžas tiesa izskata sešas prasības pret korporāciju “Uralvagonzavod”, akciju sabiedrību “ČTZ-Uraltrak” un akciju sabiedrību “Tehnopark “Traktorzavodskij””. Prasību uzturētāja ir Pjotra Avena vadītā Alfabanka. Minētā banka jau ne vienu vien reizi ir tiesājusies ar “Uralvagonzavod”, šoreiz iemesls ir kavētā parādu atmaksa, kas nonākusi līdz tiesvedībai. “Uralvagonzavod” saistības pret Alfabanku ir visai iespaidīgas – seši miljardi Krievijas rubļu (105,4 miljoni eiro) un 39,7 miljoni ASV dolāru. Valsts korporācija “Uralvagonzavod” cerēja uz valsts atbalstu – 2016. gada jūnijā Krievijas Federācijas valdība nolēma uzņēmumam piešķirt valsts garantijas 20 miljardu Krievijas rubļu (351,4 miljoni eiro) apjomā, bet 2017. gada martā Oļegs Sijenko vēl runāja, ka korporācijai ir nepieciešams palielināt pamatkapitālu par 30 miljardiem Krievijas rubļu (487,4 miljoni eiro). Pirmajā instancē tiesa gan noraidīja Alfabankas prasību pret korporāciju, bet tiesvedība vēl joprojām turpinās.

4. Vadība dzīro – strādnieki badojas

Neraugoties uz to, ka “Uralvagonzavod” visu laiku kopš 2009. gada nepārtraukti bija bankrota priekšā, tā vadītājs Oļegs Sijenko atļāvās dzīvot ar plašu vērienu, neskaitot līdzekļus. Bieži vien Sijenko privātie tēriņi varēja tikt samēroti ar visu viņam pakļauto darbinieku atalgojuma kopsummu. Turklāt bieži vien strādnieki algu nebija saņēmuši vai arī viņu algas izmaksa kavējās. Kā piemēru var minēt Oļega Sijenko izdevumus, atzīmējot savu  50. dzimšanas dienu – uzņēmuma vadītājs viena vakara svinībām tērēja 10 miljonus Krievijas rubļu (116 tūkstoši eiro), bet akciju sabiedrības “ČTZ-Uraltrak” darbinieki draudēja ar protesta akcijām, cenšoties panākt aizturētās algas izmaksu. Turklāt tas bija viens vakars, kurā piedalījās un jubilāru sveica 400 viesu. Šādu piemēru ir daudz. Laiku pa laikam Krievijas medijos parādījās informācija par strādniekiem aizkavētajām un neizmaksātajām algām korporācijas meitasuzņēmumos.

Savulaik Oļegs Sijenko Dienvidfrancijā sava uzņēmuma topmenedžeriem un sev sagādāja patīkamu vakaru ar zvaigžņu C. C. Catch un Ditas fon Tīzas uzstāšanos. Jāpiebilst, ka šo zvaigžņu honorāriem tika iztērēti vairāki miljoni Krievijas rubļu.

Viens no Sverdlovas apgabala galvenajiem uzņēmumiem, izskatās, ir problemātisks uzņēmums ne tikai Sverdlovas apgabalā, bet nu jau arī Krievijas līmenī.

“Situācija uzņēmumā vienkārši ir sprādzienbīstama! Mums ir jāpieliek visas pūles, lai cilvēki neizietu ārpus kontroles. Pēc sava apjoma sociālās iemaksas un garantijas aizņem tikai vienu procentu no algu fonda, tāpēc tās ir niecīgas, sīkums uzņēmumam. Un tagad tāda rīcība? Varbūt viņi [uzņēmuma vadība –A. B.] vēlas izprovocēt emociju “uzplaiksnījumu”,” – tā savu sašutumu paudusi “Uralvagonzavod” arodbiedrība.

“Pašlaik uzņēmuma strādniekiem tiek piedāvāta iespēja “brīvprātīgi” doties neplānotā atvaļinājumā, saņemot ne vairāk kā divas trešdaļas no algas, bez sociālajām iemaksām. Vienu brīdi piespiedu atvaļinājumā bija vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku,”  – tā situāciju korporācijā “Uralvagonzavod” raksturoja arodbiedrību līderi. Savukārt “Uralvagonzavod” vadība, atsaucoties uz Krievijas federālo likumdošanu, apgalvoja, ka lēmums apturēt sociālo iemaksu veikšanu Krievijas valsts budžetā ir likumīgs.

Šādi “saimniekojot” korporācijā “Uralvagonzavod”, Sijenko panāca, ka 2016. gada pirmajā pusē “Uralvagonzavod” parādsaistības sasniedz 276 miljardus Krievijas rubļu (3 miljardi eiro), ņemot vērā, ka korporācijas ieņēmumi bija tikai 43,1 miljards Krievijas rubļu (500 miljoni eiro).

5. Bezatbildība

Savulaik Sijenko kungam radās ass konflikts ar viņam padoto uzņēmumu “Jurmaš” Kemerovas apgabalā. Sijenko vadītā korporācija “Uralvagonzavod” 2014. gadā atstāja pašplūsmā Jurgas pilsētas katlumājas nodošanu ekspluatācijā un nolēma nosalšanai Jurgas pilsētu, kurā dzīvo vairāk nekā 80 tūkstoši iedzīvotāju. “Jurmaš” termoelektrocentrālē tika pasludināts ārkārtas stāvoklis. Kemerovas apgabalā ārkārtas stāvokļa dēļ tika sasaukta padomes ārkārtas sesija. Šīs sēdes laikā amatpersonas novērtēja termoelektrocentrāles gatavību apkures sezonai tikai par trīsdesmit procentiem. Apgabala padomes deputāti atzina, ka neatrisinātais apkures jautājums ir ārkārtas situācija, kas var prasīt cilvēku dzīvību, radīt veselības problēmas, materiālas grūtības un jūtami pasliktināt cilvēku dzīves apstākļus Jurgā. Kemerovas apgabala padomes deputāti nolēma atzīt, ka akciju sabiedrības “Jurgas mašīnbūves rūpnīca” vadība ir rīkojusies nolaidīgi un pasīvi, gatavojot uzņēmuma katlumāju, ar ko bija paredzēts apkurināt Jurgas pilsētu 2014.-2015. gada apkures sezonā. Uzņēmuma vadība bija rupji pārkāpusi Jurgas pilsētas iedzīvotāju tiesības uz cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem.

6. Skandalozi partneri

2014. gada 21. martā “Uralvagonzavod” noslēdza vienošanos par sadarbību ar Čeļabinskas cauruļražošanas uzņēmumu. Oļegu Sijenko nemulsināja tas, ka 2014. gada 13. martā šā uzņēmuma īpašnieks Andrejs Komarovs tika aizturēts un vēlāk arī arestēts par mēģinājumu piekukuļot federāla līmeņa amatpersonu ar 300 tūkstošiem ASV dolāru. Tam gan sekoja vēl viens skandāls, kad noskaidrojās, ka Komarovam ir draudzīgas attiecības ar Krievijas Federācijas teritorijā aizliegtās organizācijas “Labējais sektors” sponsoru – tagadējo Ukrainas  Dņepropetrovskas apgabala gubernatoru Igoru Kolomoiski. Vēl vairāk – Komarovs, spriežot pēc mediju informācijas, ar Kolomoiski ne vienu vien reizi devušies kopīgi izklaidēties.

7. Pietuvināto cilvēku “rebes”

2013. gadā Oļega Sijenko vietnieks Semjons Mlodiks tika aizturēts Maskavā, kad viņš mēģināja izlidot uz Kijevu. Mlodiks tika apsūdzēts par to, ka viņš, esot korporācijas “Promtraktor-vagon”, kas ietilpst koncernā “Traktorrūpnīca” padomes priekšsēdētāja amatā, piesavinājies aptuveni 273 miljonus Krievijas rubļu (6,8 miljoni eiro). Kā uzskatīja izmeklētāji, Oļega Sijenko vietnieks ar dažādu kompāniju starpniecību iegādājies korporācijas “Promtraktor-vagon” akciju paketi, bet pēc tam to pārdevis kādai sev piederošai ārzonas kompānijai. Pēc šā gadījuma izgaismošanās Krievijas varas iestādes sāka pievērst uzmanību korporācijas “Uralvagonzavod” vadībai. Mlodiks, ko tiesa no apcietinājuma atbrīvoja pēc 20 miljonu Krievijas rubļu (497 tūkstoši eiro) drošības naudas iemaksas (kārtībsargājošās iestādes gan lūdza piemērot 100 miljonus Krievijas rubļu (2,5 miljoni eiro) lielu drošības naudu), pilnīgi varēja padalīties ar Oļegu Sijenko no “prihvatizētajiem” 273 miljoniem Krievijas rubļu.

Jāpiebilst, ka Semjons Mlodiks pirmo reizi tika aizturēts 2012. gada 4. oktobrī, bet no amata atkāpās tikai 2012. gada decembrī. Tas nozīmē, ka gandrīz divus mēnešus Oļegs Sijenko nevēlējās vai nespēja no darba atlaist savu aizdomās kritušo vietnieku. Kad 2013. gada jūlijā Kaļiņinas apgabala Čeboksaru tiesa izbeidza krimināllietu pret Semjonu Mlodiku par iespējamu naudas atmazgāšanu sakarā ar noilguma iestāšanos, parādījās baumas, ka korporācijas “Uralvagonzavod” vadītājs vienkārši piekukuļojis attiecīgās personas, lai panāktu sava bijušā vietnieka attaisnošanu. No jurisprudences skatpunkta viss bija izdomāts ideāli – gan 273 miljoni Krievijas rubļu pazuda ārzonā, gan arī korporācijas “Uralvagonzavod” vadība neatbildēja par šo līdzekļu pazušanu. Tiek uzskatīts, ka Mlodika lieta speciāli tika izgāzta ar vienu mērķi – noslēpt iespējamo korporācijas “Uralvagonzavod” vadītāja Oļega Sijenko saistību ar gandrīz 300 miljonu Krievijas rubļu zādzību. Mlodika uzvārds figurēja arī Lihtenšteinas Hercogistes galvaspilsētas Vaducas tiesas oficiālā pieprasījumā. Alpu valsts juristi apgalvoja, ka Semjons Mlodiks ir patiesais Lihtenšteinā reģistrētā fonda “North Way Foundation” un akciju sabiedrības “North Way Overseas Limited” īpašnieks.

Fondam “North Way Foundation” ir konts “UBS AG” bankā Cīrihē Šveicē, un šajā kontā glabājas aptuveni četri miljoni eiro.

8. Spalvu spodrināšana un mediju impērijas veidošana

“Ciešot” milzīgus zaudējumus, korporācija “Uralvagonzavod” tomēr atrod līdzekļus… publiskajām attiecībām un publiskā tēla spodrināšanai. 

Piemēram – 2014. gada 9. oktobrī kļuva zināms, ka korporācija “Uralvagonzavod” nodrošina vairāk nekā 200 eksponātu izstādē “Nezināmā tanku rūpniecība. Nozares vieta valsts [Krievijas – A. B.] tautsaimniecībā un cilvēka dzīvē”. Izstāde notika Krievijas Valsts centrālajā mūsdienu vēstures muzejā.

2014. gada 10. oktobrī Sijenko piedalījās profesionālās meistarības “WorldSkills Competition” pasaules čempionāta sacensību pieteikšanā.

Lai spodrinātu gan savu, gan uzņēmuma tēlu, Oļegs Sijenko un viņa vadītā korporācija sāka veidot savu vietējo radiostaciju, kuras partnerei vajadzēja kļūt  radiostacijai “Jumor FM”, kas ir visai populāra Ņižņijtagilā, kā arī sākās televīzijas kanāla “Patiesā Tagila” veidošana, tika izdota avīze “Mašinstroiteļ”. Protams, ir loģisks jautājums: kā visas šīs publiskā tēla spodrināšanas akcijas un mediju veidošana var sekmēt korporācijas zaudējumu samazināšanos?

9. Krievijā tika aizliegti veci dzelzceļa vagoni

Kopš 2016. gada sākuma visā Krievijas Federācijas teritorijā ir aizliegts dzelzceļa pārvadājumos izmantot vecus un nolietotus vagonus. Aizliegumu “veiksmīgi” bija lobējis korporācijas “Uralvagonzavod” nu jau bijušais vadītājs Oļegs Sijenko. Ar šo liegumu bija paredzēts palielināt korporācijas peļņu un radīt papildu pasūtījumu vairāku tūkstošu dzelzceļa vagonu apmērā. Norma, kas aizliedz izmantot vecus dzelzceļa vagonus pārvadājumiem, ir radīta Krievijas Federācijas Transporta ministrijā. Pēc šīs normas pieņemšanas, neraugoties uz to, ka ir veikta vagonu modernizācija un restaurācija ar mērķi paildzināt vagonu lietošanas ilgumu, vecus dzelzceļa vagonus ir aizliegts izmantot pārvadājumiem visā Krievijas Federācijas teritorijā. Aizliegums skāra visus dzelzceļa vagonus, kas tika modernizēti pēc 2016. gada 1. janvāra, un to skaits tiek vērtēts no 50 līdz 60 tūkstošiem vagonu. Šādā veidā vagonbūves uzņēmumu vadītāji, izmantojot Krievijas Federācijas administratīvos resursus, centās panākt pieprasījuma kāpumu pēc jauniem vagoniem, un tika lēsts, ka dzelzceļa kompānijas, kas nodarbojas ar kravu pārvadāšanu, pasūtītu no 40 līdz 45 tūkstošiem jaunu vagonu. Jāpiebilst, ka vagonbūves tirgū “Uralvagonzavod” daļa tiek lēsta līdz 15,5 procentiem. 

Jāpiebilst, ka ar šo aizliegumu izmantot vecos vagonus pirmais klajā nāca tieši korporācijas “Uralvagonzavod” ģenerāldirektors Oļegs Sijenko, kas ar šo iniciatīvu vērsās pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina viņa vizītes laikā Ņižņijtagilā.

10. Jauni vagoni netiek pirkti

2016. gada pirmajā pusē bija gaidāms pieprasījuma pieaugums pēc jauniem dzelzceļa vagoniem, bet tas nenotika. Dzelzceļa pārvadātāji norakstīja 66 500 vagonu jeb sešas reizes vairāk, nekā iepirka no vagonbūves rūpnīcām. Tiek lēsts, ka Krievijas dzelzceļa pārvadātāji norakstīs kopumā aptuveni 110 000 vagonu, bet iegādāti varētu tikt aptuveni 30 000 vagonu. Pati Krievijas Transporta ministrija lēš, ka norakstāmo vagonu skaits ir krietni lielāks – 125 000 vagonu. Krievijas dzelzceļa pārvadātāji gan ir atraduši alternatīvu veidu, kā nepasūtīt jaunus dzelzceļa vagonus – tie tiek nomāti no vagonbūves uzņēmumiem un citiem dzelzceļa pārvadātājiem.

11.  Uzņēmuma “Uralvagonzavod” krahs

2016. gadā līdz bankrotam tika novesta viena no lielākajām un nozīmīgākajām rūpnīcām Krievijā. Un šo uzņēmumu sauc “Uralvagonzavod”, kas nodarbojas gan ar militārās tehnikas ražošanu, gan arī civilās tehnikas konstruēšanu un ražošanu. Zīmīgi, lai līdz bankrotam novestu stratēģiski nozīmīgu objektu ar miljardiem Krievijas rubļu vērtiem pasūtījumiem, nevajadzēja ilgu laiku. Korporācijas “Uralvagonzavod” krahs bija ilgtermiņa darbības sekas. Pirmās bankrota pazīmes parādījās jau 2009. gadā, kad korporācijas galvgalī stājās Oļegs Sijenko. Uzņēmums līdz bankrota slieksnim tika novests jau Oļega Sijenko darbības pirmajā gadā. 2009. gadā korporācijas zaudējumi tika lēsti 7,2 miljardu Krievijas rubļu (158 miljoni eiro) apmērā. Jāpiebilst, ka līdz 2009. gadam uzņēmums strādāja ar peļņu. Iespējams, jau 2009. gadā bija īstais laiks mainīt uzņēmuma vadību, tomēr tas netika darīts. Rūpnīcas īpašnieks – Krievijas valdība – laikam pat nevarēja nojaust, ka šādu uzņēmumu var novest līdz bankrotam. Pēc 2009. gada situācija tikai pasliktinājās. Daudzi korporācijas meitasuzņēmumi, kuru skaits ir iespaidīgs, pārstāja maksāt algas saviem darbiniekiem. Jāpiebilst, ka daļa finanšu tika ieskaitīta algu fondā, bet situācija neuzlabojās, un meitasuzņēmumi nespēja pilnīgi norēķināties ar strādājošajiem.

12. Liktenīgās kļūdas

Oļega Sijenko ierosinātais aizliegums izmantot vecos vagonus ir uzskatāms par liktenīgu kļūdu. Korporācijas “Uralvagonzavod” vadība pārrēķinājās, uzskatot, ka dzelzceļa kravu pārvadātāji pēc veco vagonu norakstīšanas pasūtīs jaunus dzelzceļa vagonus. Netika ņemts vērā, ka dzelzceļa pārvadājumu tirgus Krievijā nebija gatavs šādiem krasiem pavērsieniem. Turklāt Krievijas uzņēmēji vienmēr ir devuši priekšroku vagonu īrēšanai, nevis vagonu iegādei. 

13. Produkcijai muguru pagriež uzticamākie – militāristi

Otra Oļega Sijenko kļūda bija izteikums, ka uzņēmums gatavojas ražot skandalozi slaveno Krievijas tanku T-14 “Armata”, kas būs daudzkārt lētāks nekā ASV bruņojumā esošais tanks “Abrams”. Ņemot vērā nestabilitāti Krievijas biržā, tanka T-14 “Armata” ražošana tagad varētu būt daudzkārt dārgāka. Korporācijai “Uralvagonzavod” problēmas ir ne tikai dzelzceļa vagonu būves jomā, bet arī militārās tehnikas konstruēšanas un ražošanas jomā. Krievijas militāristi nav ar mieru iegādāties “Uralvagonzavod” produkciju par kosmiskām cenām. Turklāt militāristi pamazām maina savus piegādātājus, laužot ilggadējus valsts pasūtījuma līgumus.

14. Sijenko zaudē amatu

Tomēr stratēģiski nozīmīgs uzņēmums nevar pazust nepārdomātas tā vadības dēļ. Saprotot, ka uzņēmums ir bankrota priekšā, Krievijas valdības vicepremjers Dmitrijs Rogozins, kas kūrē militāro jomu, paziņoja, ka Krievijas valdības korporācija “Rosteh” palīdzēs korporācijai “Uralvagonzavod”. Vienīgais nosacījums, ko Dmitrijs Rogozins izteica Krievijas Federācijas prezidentam Vladimiram Putinam: Oļegam Sijenko jāatstāj savs amats. Krievijas prezidents šim nosacījumam piekrita, un Oļegs Sijenko amatu atstāja.

15. Drošība pakārtota naudai

Analizējot korporācijas “Uralvagonzavod” finanses un tā peļņu, rodas nepārprotams secinājums: uzņēmumam nemaz nav savu līdzekļu, ko investēt ārvalstīs, tas ir – Jelgavā. Uzņēmumam ir ne tikai problēmas ar darbinieku algu izmaksām, bet arī ilgstošas tiesvedības ar kreditētājiem, bruņojuma pasūtījumu samazināšanos un produkcijas – vagonu – pieprasījuma samazināšanos. Uzņēmums varēja investēt tikai Krievijas Federācijas budžeta līdzekļus, un tas arī tika darīts. Ir visai aplami domāt, ka Krievijas Federācija neizmantos visus iespējamos likumīgos un arī slidenos līdzekļus savu investīciju aizstāvībai. Turklāt ar šīm investīcijām Krievijas Federācija varēja, var un arī varēs ietekmēt ekonomiskos procesus ja ne visā Latvijā, tad visai noteikti – Jelgavā.

Turklāt parādās izteikta pretruna starp Jelgavas vietvaras koalīciju un Latvijas centrālās varas koalīciju Saeimā un Ministru kabinetā. Latvijas Republikas Saeimas deputāti un ministri publiski uztraucas par Krievijas ekonomiskajām ietekmes svirām un slēptās ietekmes paplašināšanos, bet pašvaldību līmenī Jelgavas koalīcijas partijas neiebilst pret Krievijas investīcijām. Jelgavas koalīcijai valsts drošība ir otrajā vietā, pirmajā – nauda, neskatoties uz tās izcelsmi.