Lai nu kā, tomēr es nevaru piekrist sava bijušā kolēģa rindām: “Nezināmas kvalitātes un izcelsmes preces tirgojošā veikalu tīkla Lidl (..)”. Šīs rindas vienkārši ir sprādzienbīstamas un arī izteikti neloģiskas.
Nav runa par nezināmu kvalitāti un nezināmu izcelsmi. Vienkārši tas ir mēģinājums sabiezināt krāsas. Lielveikalu tīklos nav iespējams dabūt iekšā nezināmas kvalitātes preces, jo lielveikalu tīkls būs tas, pret kuru vērsīsies gan patērētāju dusmas, gan arī patērētāju tiesību aizsardzības centrs vicinās patērētāju tiesību aizsardzības likumu un draudēs ar sankcijām, kā arī lielveikalu tīkls krāmēsies ar visiem garantijas un maiņas jautājumiem. Nu un, kas attiecas uz nezināmu izcelsmi. Atkal ir kārtīgs putrojums – nu nav lielveikalu tīklā iespējams izplatīt nezināmas izcelsmes preci – ja tāda parādīsies, tad klāt būs gan valsts ieņēmumu dienests, gan patērētāju tiesību aizsardzības centrs, gan pārtikas un veterinārais dienests.
Savukārt kāpēc “Lidl” ir populārs Latvijā – tāpēc, ka strādā Maslova piramīdas pirmā pakāpe – nodrošināt fizioloģiskās vajadzības pēc pārtikas. Tik vienkārši. Un “Lidl” iepirkties ir izdevīgāk kā “Rimi” vai “Maksima”. Kādēļ? Pie mums pārtikas cenas ir “gaisā.
Par piemēru ņemot 2018. gada 14. maija Ilzes Šteinfeldes rakstu “NRA skaidro, kāpēc pēc atelpas Latvijā atkal gaidāms cenu kāpums” Neatkarīgajā rīta avīzē, var teikt, ka pie mums ir dārgs sviests. krietni vien dārgāks kā Eiropas Savienībā.
Un tā, pie skaitļiem. Ilze Šteinfelde raksta: “Šogad martā sviests maksāja 5065 eiro tonnā, kas ir par 5,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš. Tomēr sviesta cena Latvijā ir augstāka nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, kur sviesta tonnas cena martā bija 4837 eiro. Tiesa, ES sviesta cena sākusi kāpt, mēneša laikā cenai pieaugot par sešiem procentiem.”
Paņemot kalkulatoru man sanāk visai īpatnēji cipari. Ja martā sviesta tonna maksāja 5065€ ar cenas kritumu 5,7%, tad februārī par sviesta tonnu vajadzēja maksāt 5371,16€. Tas par Latvijas cenām. Ja paskatāmies uz Eiropas Savienības vidējām sviesta cenām tad ar visu 6% kāpumu martā par sviesta tonnu bija jāmaksā 4837€. Lieliski. pielietojot elementārās matemātikas zināšanas var izrēķināt, ka februārī Eiropas Savienībā par sviesta tonnu vidēji vajadzēja maksāt ne vairāk un mazāk kā 4563,21€. Kāda ir starpība starp 5371,16€ un 4563,21€ par vienu un to pašu sviesta tonnu.
Nezinu, kā citiem, bet man sanāk, ka mēs maksājam 15% vairāk par sviestu vien, jeb vidējais ES iedzīvotājs maksā tikai 85% no mūsu sviesta cenas.
Protams, sasiet “Lidl” ar Saskaņas aktivitātēm ir smieklīgi, bet situācija ir tāda, pietiek ar viena sviesta piemēru vien, ka cilvēkiem sāk trūkt naudas pārtikas iegādei, un to apliecina ātrā kredīta reklāma, kur kāds personāžs ir paņēmis ātro kredītu pārtikas iegādei. Joks jokam, bet te atkal varu atsaukties uz Ilzes Šteinfeldes 2018. gada 2. maija rakstu “Pārtika aprij lielāko daļu ģimenes tēriņu” Neatkarīgajā.
Šādā situācijā ir jārunā par konkurenci pārtikas ražotāju un arī izplatītāju vidū.