Šoreiz būtu jāuzdod mīkla - "Kas tas ir, kas pazūd katru pavasari?" Jebkurš autovadītājs nešauboties atbildēs - ceļš. Tieši tā. Ceļi mums ir drausmīgi, reizēm pat neizbraucami, bet kuru tas satrauc?

Vienkāršos iedzīvotājus, kuri neapsaimniekotu ceļu dēļ paliek nogriezti no ārpasaules, un vissliktākajā gadījumā arī no neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas, jo "ātrie" vienkārši vairs netiek klāt. Ar katru gadu ceļu stāvoklis paliek tikai drausmīgāks. Latvijas valsts ceļu (LVC) speciālisti apgalvo, ka sliktā valsts ceļu stāvokļa dēļ tautsaimniecībai ik gadu ir 880 miljonu eiro zaudējumi, ko veido augstākas automašīnu ekspluatācijas izmaksas, ilgāks braucienu laiks un attiecīgi lielāks degvielas patēriņš. Turklāt LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange izteicies, ka Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas nevienu gadu nav sasniegts finansējuma līmenis ceļiem, kuru varētu raksturot kā ilgtspējīgu, un līdz ar to ir uzkrājies remontdarbu deficīts valsts autoceļiem 4,5 miljardu eiro apmērā. Lai apstādinātu ceļu stāvokļa pasliktināšanos, ik gadu būtu nepieciešami 673 miljoni eiro. Saliekam tīri matemātiski kopā - sliktais ceļu stāvoklis tautsaimniecībā rada 880 miljonu eiro lielus zaudējumus katru gadu, un Latvija ir neatkarīga kopš 1991. gada, tātad - 26 gadus. Tātad - kopš neatkarības atgūšanas sliktā ceļu stāvokļa dēļ Latvijas tautsaimniecība ir zaudējusi tādu niecīgu summu - 22 miljardus 880 miljonus eiro. Nu tā. Mums ir izgāzti pāris konkursi par pasažieru vilcienu atjaunošanu, nodzītā vagonu parka nomainīšana ar jaunākas paaudzes vilcieniem, turpretī igauņi lieliski vizinās ar salīdzinoši komfortabliem pasažieru vilcieniem. Par nodokļu maksāšanu jau nemaz negribētos runāt, jo par katru automašīnu samaksātais Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis jau netiek novirzīts tieši ceļiem, bet iebāzts budžeta kopējā katlā, un notrallināts kaut kur, tikai ne ceļos, kā arī nupat ir sākusies ārzemēs reģistrēto automašīnu izskaušana no Latvijas ceļiem ar ļoti nesamērīgi paaugstinātām transportlīdzekļu ekspluatācijas  nodokļa likmēm, kā arī jebkuru kravas auto, ieskaitot mikroautobusus, īpašnieku kabatās tiek meklēta autoceļu lietošanas "maksa". 

Kas iepriekšminētajam ir kopīgs? Nekļūdīgi varu teikt - valsts pārvalde Satiksmes ministrijas izskatā. Kas tad Latvijā ir kūrējis satiksmes ministriju visus neatkarības gadus, un no kā mēs varētu prasīt atbildību gan par finansiālajiem zaudējumiem, gan par sasistām automašīnām, gan arī par cilvēku nāvi uz ceļa.

Līdzīgi kā ar visām ministrijām, valdību skaits mums ir nemainīgs - 19 valdības, kas tiek aplūkotas. Toties ir 24 satiksmes ministri, formāli, patiesībā satiksmes nozares krahu ir "vadījuši" 11 ministri, turklāt dažs to ir darījis vairākas reizes. Šī brīža valdības satiksmes ministrs būtu 12. pēc skaita, un šī brīža valdība būtu 20. pēc skaita, bet par Māra Kučinska valdību un Uldi Auguli kā satiksmes ministru netiks runāts, jo valdība vēl darbojas.

 Līdzīgi Zemkopības ministrijai, kur arī bija izteikts politiskais spēks, kas kūrēja zemkopības nozari, tā arī satiksmes nozarei ir izteikts kūrētājs. Turklāt šo "naudīgo" ministriju ar 8 deleģētajiem ministriem ilgstoši ir vadījis 20. gadsimta 90. gadu politiskais "tīģeris" Latvijas ceļš. Zīmīgs fakts, ka šo jomu ir vadījuši arī ārpus politiskajām partijām stāvošas personas, un tādas ir bijušas trīs. Aināra Šlesera projekts Latvijas Pirmā partija, Aināra Šlesera un Latvijas Ceļa kopprojekts LPP/LC un nu jau nežēlastībā kritusī politiskās dzīves līdere - apvienība "Vienotība" - katrs satiksmes nozares "nodzīvošanā" piedalījušies  ar diviem deleģētajiem ministriem. Tagadējā koalīcijas līdere ZZS kopā ar oranžo Tautas partiju, dzeltenajiem nacionāļiem "Tēvzemei un Brīvībai", kā arī nacionālais kopprojekts TB/LNNK katrs ir dīdījuši to satiksmes ministrijas "velnu" ar vienu ministru. Turklāt šai "brašajai" kompānijai piebiedrojas arī tas viens ministrs, kas atteicies norādīt savu politisko piederību. 

Līdzīga aina paveras, analizējot katra politiskā spēka atbildību par Satiksmes ministrijas vadīšanu, izmantojot deleģēto ministru darbības stāžu. Arī pēc šīs pazīmes neapšaubāms līderis ir iepriekš minētais politiskais līderis - Latvijas ceļš ar 3370 dienām jeb 38 procentu īpatsvaru no visu valdību kopējā darbības stāža. Līdz ar šo droši var teikt, ka Latvijas satiksmes nozares kraha un līdz ar to arī Latvijas bēdīgo ceļu stāvokļa autori ir neviens cits kā šī politiskā spēka ministri, no kuriem var prasīt atbildību par tuvredzību. Nākamie, kas kopumā ir atbildīgi par Latvijas ceļiem un bezceļiem teorētiski būtu tie - Ivara Godmaņa 1. valdības ministrs un  Valda Dombrovska 3.  valdības ministri, kas kopsummā  bez politiskās partijas atbildības satiksmes nozari ir pārvaldījuši 1338 dienas jeb 15 procentus no visu valdību darbības stāža. Turklāt Anrija Matīsa kā bezpartejiskā ministra stāžs būtu jāpieskaita politisko spēju apvienībai "Vienotība", jo Matīss iesāka savu ministra karjeru kā bezpartejiskais, bet noslēdza jau kā "Vienotības" ministrs ar skandālu. Godpilno trešo vietu lieliski ieņem Nacionālo apvienību veidojošais politisko spēku apvienība TB/LNNK, kura nekad neko nespēj, jo koalīcijas lielākie brāļi neko neļaujot. Šis politiskais spēks par satiksmes nozari kopumā ir atbildējis 1088 dienas jeb 12 procentus no visu valdību kopējā stāža. Ar 951 dienu jeb 11 procentiem no visu valdību kopējā stāža ieņem buldozera Aināra Šlesera politprojekts Latvijas Pirmā partija. Latvijas ceļa un Aināra Šlesera kopprojekts LPP/LC ierindojas piektajā vietā ar 814 dienām jeb 9 procentiem no visu valdību kopējā stāža. Nu jau bijusī politiskās dzīves līdere "Vienotība" ar 750 dienām jeb 8 procentiem no visu valdību kopējā stāža ierindojas 6. vietā. "Godpilno" 7. vietu ieņem tagadējā koalīcijas līdere ZZS ar 355 dienām jeb 4 procentiem no visu valdību kopējā stāža. Ivara Godmaņa 1. valdības bezpartejiskais ministrs mierīgi gozējas 8. vietā ar 241 dienu un 3 procentiem no visu valdību kopējā stāža. Devīto vietu līdzīgi dala oranžā Tautas partija un mūsu politisko pastarīšu apvienību veidojošā "Tēvzemei un Brīvībai". Tautas partija par Satiksmes ministriju atbildējusi vien 21 dienu un 12 dienas par šo jomu gādāja "Tēvzemei un Brīvībai", turklāt šo politisko spēku ietekme uz satiksmes nozari ir bijusi ļoti niecīga.

Daudz savādāka aina izvēršas tajā brīdī, kad tiek analizēta satiksmes ministru individuālā atbildība. Te nepārspējams līderis ir buldozera iesauku iemantojušais Ainārs Šlesers, kas pa Satiksmes ministriju saimniekoja 1552 dienas. Arī elegantais sieviešu elks un frizūrīgais Anatolijs Gorbunovs ir pielicis savu roku satiksmes nozares "kopšanā" 1442 dienas. Trešajā vietā ierindojies bezpartejiskais, un tajā pat laikā Latvijas ceļa deleģētais satiksmes ministrs Andris Gūtmanis ar 1387 dienām. Politisko piederību nenorādījušais, vēlākais Vienotības deleģētais satiksmes ministrs Anrijs Matīss par ceļiem un bezceļiem gādāja 1077 dienas. "Lielais Vilis" Krištopans Latvijas auto vadītājus un īpašniekus par muļķiem turēja 1058 dienas. Šī topa 6. un 7. vietu bez sirdsapziņas pārmetumiem aizņem neko nespējošās partijas ministri Kaspars Gerhards ar 600 stāža dienām un Roberts Zīle ar 501 dienu. Tiešām bezpartejiskais kompromisa ministrs Aivis Ronis par satiksmes kvalitāti gādāja 494 dienas. Tagadējais satiksmes ministrs Uldis Augulis neizbrienamos Latvijas ceļus bridis 355 dienas, un brien vēl šodien. Pirmais neatkarību atguvušās valsts satiksmes ministrs Jānis Janovskis par satiksmi rūpējas 241 dienu. Aigars Kalvītis 21 dienu bijis satiksmes ministra amatā.

Epologa vietā

Epologa vietā šoreiz skaitļi. Nepatīkami lieli, nepatīkami. Katru gadu zaudējumi tautsaimniecībai ir 880 miljoni eiro, "parāds" ceļu labošanas darbiem 4,5 miljardi eiro. Latvija neatkarību atguvusi 26 gadus. Matemātiski aprēķinot nesakārtotie Latvijas ceļi mums ir izmaksājuši 27 miljardus 380 miljonus eiro. Katru gadu tas izmaksā - 1 053 076 923 eiro. Viena astotā daļa no budžeta.

Katra satiksmes ministra darbības diena tautsaimniecībai izmaksā 3 062 297,282 eiro. Turklāt tie ir zaudējumi, kas saistīti tikai ar slikto ceļu stāvokli.

Ja Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš aprēķina, cik lielus zaudējumus Latvijai ir nodarījusi PSRS okupācija, tad šoreiz vietā būtu parēķināt, kādus zaudējumus rada mums katrs satiksmes ministrs, kas nav spējis dabūt pienācīgas finanses ceļu remontēšanai un uzturēšanai kārtībā.

Šoreiz netiek pieņemtas nekādas atrunas "Naudas nav!" IR JĀBŪT! Jebkurš auto vadītājs vai īpašnieks katru gadu maksā transporta ekspluatācijas nodokli, un valsts varai nemaz neinteresē - ir nauda nodoklim, vai naudas nav. Ja nav naudas, tad nevari iziet tehnisko apskati. Pašlaik ir spēle tikai auto vadītāju un īpašnieku vārtos, jo neviens no viņiem nevar valstij pateikt - atvainojiet, ģimenes budžetā nav līdzekļu nodokļa nomaksai, ļaujiet tehnisko apskati iziet uz parāda... Turklāt šogad jau ir parādījušies jauni nodokļu maksātāji.. tie paši auto vadītāji un īpašnieki.

 {jcomments off}