Kūpinātas gaļas produktu aizliegums, nevienādās (samazinātās) platībmaksājumu summas salīdzinājumā ar Rietumeiropas valstīm, Jāņu siera "skandāls", suņu pārtikas "Dogo" kaitīguma/nekaitīguma neizvērtēšana, Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus atvēršana..

Šie ir tikai nesenākie notikumi, kuros tieši vai netieši iesaistīta Zemkopības ministrija. Turklāt šie nav vienīgie notikumi. Te būtu jāpiemin lauksaimnieku streiki un vēl citas lietas. Tā nu ir sanācis, ka Latvija vienmēr vairāk vai mazāk ir bijusi agrāra zeme, kur pamatnodarbošanās ir zemkopība, jo nav tādu dabas bagātību kā Krievijā vai Vācijā. Tāpēc šoreiz pievērsīšos tieši šai nozarei.

Situācija ir nemainīga, ja runājam par aplūkoto valdību skaitu - tās ir 23 Latvijas Republikas valdības. Tikai atšķirībā no citām ministrijām, šajā ministrijā (Zemkopības ministrijā) ir darbojušies mazāks skaits ministru, ja salīdzina ar citām ministrijām (tāda ir šī brīža informācija, kas tiks precizēta, ja būs nepieciešams). Un tā, Latvijas Republikā ir bijuši 16 zemkopības ministri. Ja tā rupji atmet nost ministru vietas izpildītājus uz laiku, tad sanāk savs velna ducis zemkopības ministru.

Šī ministrija ir unikāla ar to, ka ļoti konkrēti iezīmējas konkrēts politiskais spēks, kas ir atbildīgs par zemkopības nozari. Sāksim ar "līderi" šajā sakarībā. Nav nekāds pārsteigums, ka Latvijas Zemnieku savienība, kuras nosaukumā jau ir ietverta politiskās partijas atbildības joma, ir šīs nozares pārvaldības līdere ar 11 deleģētajiem ministriem, summāri skaitot kopā gan Latvijas Zemnieku savienības, gan arī politisko partiju apvienības Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītos ministrus. Citas politiskās partijas un to apvienības šī pārsvara priekšā vienkārši nobāl un pazūd. Alberta Kaula Latvijas Vienības partija, apvienība Tēvzemei un Brīvībai un tās vēlākais atvasinājums TB/LNNK, Latvijas ceļš, un oranžā Tautas partija katra ir deleģējusi pa 2 zemkopības ministriem. Ziedoņa Čevera komandētā demokrātiskā partija "Saimnieks", Latvijas Sociāldemokrātu apvienība, Latvijas Tautas fronte un kāds politiski nenorādīts ministrs (vēlākā Vienotības biedre un arī izvirzītā Ministru prezidente Laimdota Straujuma) ir vadījuši šo nozari ar vienu deleģēto ministru katra. Līdz ar to - izteikta līdere atbildības ziņā ir politiskā partija Latvijas Zemnieku savienība un Zaļo un Zemnieku savienība kā tāda. 

Analizējot katra politiskā spēka atbildību par zemkopības nozarē notiekošo, pamazām kristalizējas secinājumi. Latvijas Zemnieku savienība kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību kā tās pēcteci par zemkopības nozari šefību uzņēmusies 4705 dienas (no Ivara Godmaņa 1. valdības darba sākuma 1990. gada 7. maija līdz Laimdotas Straujumas 2. valdības ēras beigām 2015. gada 21. decembrim), jeb  52 procentus no visu valdību kopējā stāža. Otro vietu šajā jomā ieņem nu jau bankrotējusī ierindas biedra Andra oranžā Tautas partija ar 1210 dienu kopējo Zemkopības ministrijas vadīšanas stāžu jeb 13 procentiem no visu valdību kopējā stāža. Trešajā vietā ir nu jau nebūtībā un tikai atmiņās palikušais politiskais veidojums Latvijas Tautas fronte ar 1085 dienu stāžu jeb 12 procentiem no visu valdību kopējā stāža. Politisko piederību nenorādījušais zemkopības ministrs (Laimdota Straujuma, kas vēlāk pievienojās politisko partiju apvienībai Vienotība) Latvijas lauksaimniecības nozari komandēja un vadīja 821 dienu jeb 9 procentus no visu valdību kopējā stāža. Labo komunistu veidojums pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados - Latvijas Ceļš - Latvijas plašās āres kopa 485 dienas jeb 5 procentus no visu valdību kopējā stāža. Alberta Kaula Latvijas Vienības partija laukos saimniekoja 392 dienas jeb 4 procentus no visu valdību summārā darbības laika. Ziedoņa Čevera vadītā demokrātiskā partija "Saimnieks" un Latvijas Sociāldemokrātu apvienība procentuālajā ziņā ir līdzīgas - abas partijas, rupji noapaļojot, lauksaimniecības nozari vadījušas 2 procentus no visu valdību kopējā darbības stāža, bet ja visai konkrēti, tad demokrātiskā partija "Saimnieks" zemniekiem dzīvot palīdzēja 175 dienas, bet sociāldemokrāti - 161 dienu. Latvijas brašie tēvadēli un politikas "pastarīši" TB un TB/LNNK Latvijas laukus latviskoja 72 dienas jeb 1 procentu no visu valdību kopējā stāža.

Nepārspēts līderis Zemkopības ministrijas vadīšanā vēl joprojām ir nu jau mirušais ministrs Mārtiņš Roze, kas izpelnījās nokļūt kādas grāmatas nosaukumā "Rozes laiks", un bija slavens ar to, ka no sava amata atkāpās pēc lauksaimnieku protestiem. Latvijas zemkopībā Mārtiņa Rozes laiks ilga 2317 dienas, līdz šim brīdim nepārspēts ministrēšanas rekords vienā amatā. Vismaz pētot valdību darbības laikus, nav bijusi saskarsme ar lielāku stāžu. Otrajā vietā ir pašreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar 1500 dienām, turklāt stāžs Māra Kučinska valdībā vēl nav ietverts. Nākamais ir nevis zemkopības ministrs, bet gan lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģeris, kas slavens ar tiesāšanos G-24 kredītu ziņā. Latvijas Tautas frontes deleģētais ministrs par Latvijas lauksaimniekiem gādāja 1085 dienas. Savukārt nu jau likvidētās Tautas partijas pārstāvis Atis Slakteris zemniekus aplaimoja 916 dienas. Sākotnēji bezpartejiskā zemkopības ministre, vēlāk - Vienotības atbalstītā premjere Laimdota Straujuma zemes rušinātājus aptecēja 821 dienu. Tagadējais Jelgavas pilsētas mērs, tautā klusām dēvēts arī par "Ierāviņu", Andris Rāviņš savas spējas druvu kopšanas jautājumos rādīja 476 dienas. Latvijas "politiskā tīģera" pārstāvis Ārijs Ūdris Latvijas ceļu zemniekiem rādīja 458 dienas. Savu 430 dienu ilgajā ministrēšanas laikā Zemkopības ministrs Roberts Dilba pamanījās pārstāvēt divus politiskos spēkus - Alberta Kaula Latvijas Vienības partiju un pēc tam Ziedoņa Čevera kūrēto demokrātisko partiju "Saimnieks". Latvijas "zemsavietis" Jānis Kinna zemniekus savienoja 412 dienas. Par Latvijas trekno gadu notrallinātāju un valsts līdzekļu izšķērdētāju dēvētais Aigars Kalvītis par zemniekiem gādāja 294 dienas. Vienīgais sociāldemokrāts, kas ticis pie ministra portfeļa - Pēteris Salkazanovs 161 dienu solidarizēja visus zemniekus. Kādreizējais agrofirmas "Ādaži" vadītājs Alberts Kauls zemnieku dzīvi varēja iekārtot 137 dienas. Nacionālie pastarīši - Vents Balodis (44 dienas) un Guntars Krasts (28 dienas) vienkārši ir uzskatāmi par Zemkopības ministra pienākumu izpildītāju. Līdzīgi ir ar Lielo Vili - Vili Krištopanu, kas zemkopības ministra pienākumus izpildīja 22 dienas. 

Secinājumu vietā

Secinājumu nebūs. Šoreiz ir vairāk kā skaidrs, kas ir kas, un par ko atbild. Latvijas zemnieku priekšā par notikušo un notiekošo ir atbildīga Zaļo un zemnieku savienība. Neviens cits. Jāatgādina, ka Eiropas Parlamentā Latvijas zemnieku intereses savulaik (2014. gadā) solīja aizstāvēt Iveta Grigule, bet kas no tā iznāca? Pareizi - NEKAS! Solīts makā nekrīt.

 {jcomments off}