Mediķu katastrofāli zemās algas, onkoloģisko pacientu rindas, plānveida slimnieku kautiņi par pieraksta iespēju.. Tā ir veselības ministrijas atbildība. Tā ir veselības ministra saimniecība un arī atbildība. Šajā laikā tā ir Gunta Belēviča atbildība.

Nevar apgalvot, ka tieši Guntis Belevičs ir nolaidis šo jomu līdz kliņķim, viņš ir paspējis pazīmēties ar Idée fixe kā samazināt pacientu rindas un citādi. Ja ticētu sazvērestības teorijām, tad šeit būtu vērojamas kādas sazvērestības pazīmes. Latviešu folklorā ir teiciens "Āzis par dārznieku". Šajā gadījumā, izlasot Džona Virapena grāmatu "Blakusparādība - Nāve", varētu teikt, ka kāds ministrs, graujot veselības aprūpes jomu, rūpējas par to, lai viņa bizness augtu un attīstītos. Bet tas būtu spēkā tajā gadījumā, ja apstiprinātos daži pieņēmumi. Tikai, lai saprastu, kas notiek veselības ministrijā, ir jāatskatās pagātnē. Un tā - solis atpakaļ, pagātnē.

Kārtējo reizi esam nonākuši pie atziņas, kas jau ir pavīdējusi iepriekš. Šogad ir 26. neatkarības atgūšanas gads, bet... Jā, tas "bet" atkārtojas katru reizi. 26 neatkarības gadi un 28 veselības ministri. Vai nav pārlieku liela veselības ministru rotācija? Veselības ministra Aigara Kalvīša stāžs liecina, ka 7 dienas viņš ir bijis veselības ministrs pēc Gundara Bērziņa demisijas. Pārējo ministru stāžs izskatās gana  solīdi. Bet nu ķersimies pie paša galvenā.

Ja Veselības ministrijā notiekošo varētu vērtēt pēc politisko partiju deleģēto veselības ministru skaita, tad mums būtu divi līderi - Tautas partija un politisko partiju apvienība Vienotība ar tās priekšteci Jauno laiku. Abi šie, savulaik, konkurējušie, politiskie spēki veselības aizsardzības jomai ir deleģējuši 7 ministrus. Trešajā vietā mierīgi var ierindot tagadējo Nacionālo apvienību veidojošo politisko spēku Tēvzemei un Brīvībai un tās vēlāko atvasinājumu TB/LNNK. Šis politiskais spēks ir deleģējis 4 veselības ministrus. Tikai pēc šī politiskā spēka seko nākamie atbildīgie par veselības aizsardzības jomu - 20. gadsimta 90. gadu politiskais līderis Latvijas ceļš un tagadējais koalīcijas vecākais brālis ZZS ar to veidojošo politisko spēku Latvijas Zaļo partiju ir deleģējuši 3 ministrus. Tik pat daudz ir bijuši bezpartejiskie veselības ministri, un tikai viens ministrs nav atļāvies norādīt savu politisko pārliecību, laikam nebija ticis skaidrībā par savu politisko orientāciju. Tomēr pēc šīs pazīmes mēs nevaram teikt, kurš tad nu ir tas lielākais grēkāzis veselības aizsardzības jomā.

Statistiski analizējot informāciju par Veselības ministrijas vadītājiem, paveras jau pavisam cita aina. Ar ierindas biedru Šķēli saistītais politiskais spēks Tautas partija ir tas, kas visilgāk ir vadījis, un līdz ar to visnopietnāk ietekmējis Veselības ministriju. Tautas partija nāciju ir "ārstējusi" 1923 dienas jeb 25 procentus no visu valdību kopējā darbības laika. Otro "godpilno" vietu ir ieņēmusi vienīgā un pareizā Vienotība, kas visas savas premjerēšanas neveiksmes attaisnoja ar kampēju radīto sistēmu. Vienotība par mūsu veselības aprūpes sistēmu atbildēja 1577 dienas jeb 21 procentu no visu valdību kopējā stāža. Savukārt mūžīgā pastarīte, kam neviens nekad un neko neļauj darīt - Tēvzemei un Brīvībai un tās pēcnācēja TB/LNNK patriotiski par nācijas veselību rūpējās 1493 dienas jeb tieši 20 procentus no kopējā valdību darbības stāža. Trīs bezpartejiskie veselības ministri ir politiski (bez)atbildīgi un politiski neuzraudzīti vadījuši šo ministriju 917 dienas jeb 12 procentus no visu valdību kopējā stāža. Tikai piektajā vietā ir daudz lamātā Belēviča pārstāvētās politisko partiju apvienības ZZS deleģētie ministri, kas savai partijai sagādājuši to nepatīkamo slavu, ko saņem Guntis Belēvičs. ZZS par veselības aizsardzības jomu atbildību uzņemas 834 dienas jeb 11 procentus no visu valdību kopējā stāža. Pēc šīs partijas seko 90. gadu visvarenais un visspēcīgais monstrs Latvijas ceļš, kas par veselību atbildēja 703 dienas jeb 9 procentus no visu valdību kopējā stāža. Ministrs, kas nav spējis norādīt savu politisko piederību, vai arī nav vēlējies to darīt, 173 dienas ir vadījis nācijas veselības garantu jeb 2 procentus no visu valdību kopējā stāža.

Tomēr pastāv arī ministru individuālā atbildība. Mēģinot noskaidrot, kāda ir ministru individuālā atbildība par veselības jomā (ne)sastrādāto, noskaidrojās, ka mums ir 21 persona, kas ir tieši atbildīga par veselības jomu. Pirmo vietu neapšaubāmi ieņem Vienotības "aizgājinātā" veselības ministre Ingrīda Circene ar 1329 dienas ilgu veselības ministrijas vadīšanu. Otro vietu ar 898 dienu stāžu ieņem TB/LNNK deleģētais veselības ministrs Viktors Jaksons. Tikai trešajā vietā ir Tautas partijas politiskais smagsvars Gundars Bērziņš ar 776 dienām. Ceturtajā vietā ar 595 dienu ilgu veselības ministrs Juris Viņķelis, kas visai nesen (2012. gadā) pamanījās pensionēties ar visai iespaidīgu pensiju, tajā brīdī pārstāvot politisko partiju Tēvzemei un Brīvībai. Piekto vietu ar 546 dienu ilgu stāžu ieņem pirmais neatkarīgās Latvijas veselības ministrs, kas arī uzstāja, ka ir bezpartejisks - Edvīns Platkājis. Sestajā vietā ir Tautas partijas izvirzītais veselības ministrs Ivars Eglītis ar 545 dienām. Interesanta aina paveras Normunda Zemvalda gadījumā - viņš pēc stāža ranga ieņem septīto vietu ar 483 dienām, bet ar to politisko piederību gan ir kaut kas ne tā. Minētais ministrs ir darbojies divās valdībās - Valda Birkava un Māra Gaiļa valdībā, un ja ņem vērā, ka Birkava valdības laikā Zemvalds bija deklarējis, ka viņā politiskā piederība ir saistīta ar Latvijas ceļu, tad Māra Gaiļa valdībā Zemvalds jau figurē kā bezpartejiskais ministrs. Tas nu lai paliek uz paša Zemvalda sirdsapziņas. Tikai astotajā vietā ir pašreizējais un arī pašlaik kritizētais veselības ministrs - Guntis Belēvičs ar 463 stāža dienām līdz Māra Kučinska valdības apstiprināšanai 2016. gada 11.februārī.  No Gunta Belēviča visai krietni pēc stāža atpaliek viņa partijas biedrs - Juris Bārzdiņš, kas veselību tautai gādāja 355 dienas. ar 329 dienām desmito vietu ieņem Tautas partijas deleģētais Vinets Veldre. Tagadējais Gunta Belēviča asākais kritizētājs, kas bija arī Gunta Belēviča aktīvākais reklamētājs 12. Saeimas priekšvēlēšanu laikā, neskaitot pašu Belēviču, tagad arī Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis veselības nozari vadīja 321 dienu, ieņemot 11. vietu atbildības rangā. 12. vietā ir nonākusi Tautas partijas deleģētā Baiba Rozentāle ar 266 dienām. No viņas daudz neatpaliek bezpartejiskais veselības ministrs Induļa Emša valdībā - Rinalds Muciņš ar 252 dienu ilgu stāžu. Četrpadsmitajā ranga un arī atbildības vietā mums atrodas Valda Dombrovska 1. valdības ceturtais veselības ministrs, kura politiskā pārliecība nav norādīta - Didzis Gavars ar 173 dienām. Bijusī ministru prezidente Laimdota Straujuma, kas savas 1. valdības laikā pēc Ingrīdas Circenes "aizgājināšanas" nespēja atrast piemērotu veselības ministra kandidātu, veselības ministres pienākumus izpildīja 114 dienas un līdz ar to atbildības rangā ieņem piecpadsmito vietu. Nākamais - sešpadsmitais mums ir Āris Auders, kas veselības jomu kūrēja 63 dienas citplanētieša Eināra Repšes valdībā. Šis ministrs, uzsākot savu ministrēšanu, ieķēpājās skandālā. Turklāt arī Panamas dokumentu skandālā Āra Audera vārds figurē. Pēc Audera seko tikai tā sauktie īslaicīgie veselības ministra pienākumu izpildītāji, kurus nomainīja pēc tam, kad attiecīgās valdības vadītājs tika skaidrībā ar kandidātiem, ko viņam piedāvāja attiecīgais politiskais spēks, kam konkrētas valdības laikā bija uzticēts veselības ministrijas feods. Septiņpadsmitajā vietā ir bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece ar 51 dienu lielu stāžu. Acīti, tas ir, 21 dienu veselības jomu vadīja Einārs Repše. 18 dienas par veselību Andris Bērziņš, kas pārstāvēja Latvijas ceļu. Zaļais Indulis Emsis savu premjerēšanu sāka ar diviem posteņiem - ministru prezidenta amatu un veselības ministra pienākumu pildīšanu - šo dubulto vezumu Emsis vilka 16 dienas. Vismazākais stāžs veselības ministra amatā ir Tautas partijas tēlam Aigaram Kalvītim, kam nu jau piedēvē pasaules, tas ir, Latvijas izlaupīšanu.

Noslēgumam

Aizvien vairāk un vairāk manī nostiprinās pārliecība, ka ne jau tieši Guntis Belēvičs ir tas, kas ir radījis astoņkāji veselības ministrijā, kur var grūst nodokļu maksātāju naudu un tā arī tur pazūd. Tā sistēma ir izveidojusies jau krietni pirms tagadējā veselības ministra. Es neņemos un arī netaisos aizstāvēt Belēviču par neizdarīto, par to, ka Latvijas iedzīvotāji jau vairs nevar saņemt atbilstošu pakalpojumu, kas ir dzīvības un bieži vien nāves jautājums. Tas nav normāli, ka pie ieejas slimnīcā atrod mirušu cilvēku, vai arī tas, ka cilvēks, nesaņemot piemērotu un laicīgu aprūpi, tiek nolemts nāvei. Tas nav normāli. Un par šādiem gadījumiem kādam ir jāatbild. Katrai kļūdai ir vārds un uzvārds. Un tas ir jānoskaidro.

{jcomments off}