Spēles smilšu kastē. Tā varētu dēvēt jaunās valdības veidošanas principus un paņēmienus. Kopš 2015. gada 7. decembra ir pagājušas 36 dienas, un kā vēl nav jaunas valdības, tā nav. Un diezvai arī rīt būs. Tas gan ir minējums. Tomēr valdības veidošanas process ļauj mazliet distancēties no šodien notiekošajām politisko aizkulišu spēlēm un paskatīties uz vadībām mazliet vēsturiskajā retrospektīvā. Intriga tiks saglabāta līdz pēdējam mirklim, ja vien pietiks izlasīt rakstīto.

Saskaņā ar iepriekš publicēto informāciju, Latvijā 26 neatkarības gadu laikā ir darbojušās 19 valdības, jo pēc skaita 20. valdības stiķēšanas process vēl joprojām nav noslēdzies, līdz ar to paliekam pie 19 Latvijas Republikas valdībām. Latvijas Republikas valdības ir vadījuši politisko spēku deleģēti ministru prezidenti vai arī ir bijis gadījums, kad ministru prezidents ir bijis bezpartejisks - Andra Šķēles 1. un 2. valdība. Līdz ar to jāsaka, ka 17 Latvijas Republikas valdības ir tieši saistāmas ar konkrētām politiskajām partijām. Ja ministru prezidenta politiskā piederība ir saistāma ar konkrētu politisku partiju, tad valdība tiek saistīta ar konkrētu politisku spēku, un valdību veidojošā koalīcijā ministru prezidenta pārstāvētais politiskais spēks ir uzskatāms par koalīcijas vecāko partneri, bet pārējie politiskie spēki - par jaunākajiem. Šeit ir jāatgriežas pie rakstu sērijas 1. daļas, kurā ir publicēta tabula ar visu ministru prezidentu vārdiem un politisko spēku, kas veido konkrēto valdību.

Ja ir lieliski noskaidrojams, kas ir koalīcijas vecākais brālis, tad ne vienmēr ir skaidrs, kas tad ir otrais partneris vai arī trešais, kas nav tik politiski noteicošais valdību veidojošajā koalīcijā. Koalīcijas ir bijušas dažādas, un arī koalīciju "jaunākie brāļi" ir bijuši dažādi. Šie "jaunākie brāļi" ne visi ir palikuši uz politiskās skatuves, toties ir tādi, kas vēl joprojām darbojas, transformējušies, apvienojušies, un joprojām piedalās valdību darbībā.

No 1990. gada līdz mūs dienām, tas ir 2016. gada 12. janvārim no savulaik eksistējušajiem koalīcijas "jaunākajiem brāļiem" ir palikuši tikai divi politiskie spēki. Visai paradoksāla situācija - koalīcijas vecākie brāļi nāk un iet, bet koalīcijas jaunākie brāļi - paliek. Kas tad ir tie koalīcijas jaunākie brāļi? Latvijas zaļā partija, Latvijas zemnieku savienība un šo divu politisko spēku apvienība Zaļo un zemnieku savienība, kā arī apvienība "Tēvzemei un Brīvībai, kustība LNNK, abu spēku apvienība TB/LNNK, un arī galējais konsolidētais nacionālās apvienības bloks, kurā ietilpst Visu Latvijai! un TB/LNNK.

Kā redzam - Nacionālās apvienības un tās priekšteču izvirzītie ministri ir piedalījušies 14 valdību darbā. Kā izņēmumi, kad nacionālā bloka pārstāvji ir "palikuši aiz borta" valdības darbā ir jānosauc tās valdības, kurās bez nacionāļiem iztika lieliski: Ivara Godmaņa 1. valdība, Valda Birkava valdība, Induļa Emša valdība, Aigara Kalvīša 1. valdība un Valda Dombrovska 1. valdība.

Arī šeit ir novērojams, ka otrs koalīciju jaunākais brālis - Zaļo un zemnieku savienība un tās priekšteču izvirzītie ministri ir piedalījušies 14 valdību darbībā. Līdzīgi nacionālās apvienības "palikšanai aiz borta" tiks nosauktas tās valdības, kurās šī apvienība un tās priekšteči nav darbojušies: Ivara Godmaņa 1. valdībā, Viļa Krištopana valdībā, Andra Šķēles 3. valdībā, Andra Bērziņa valdībā, un Valda Dombrovska 3. valdībā.

Epiloga vietā

Ko no šī visa var secināt? Tikai to, ka šī brīža politiskās spēles zem deķīša ir divu koalīcijas jaunāko brāļu izdarības, spīdzinot bijušās koalīcijas vecāko brāli, kas, gan nometis varu zemē, tomēr pretendē uz varas pacelšanu. Viens jaunākais brālis saka, ka nedarbosies koalīcijā, ja valdību vadīs 12. Saeimas caukritusī un deputāta Junkura ievilktā deputāte Solvita Āboltiņa, bet otrs jaunākais brālis piedraud, ka nepiedalīsies smilšu kastītes spēlēs, ja koalīcijā nebūs otrs jaunākais brālis. Protams, Zaļo un zemnieku savienības slapjie sapņi būtu iegūt valstī divus atslēgas posteņus, bet vai tas notiks? Pašlaik izskatās, ka koalīcijas jaunākie brāļi ar prieku pazemo koalīcijas vecāko brāli, cīnoties par labākiem kumosiem un lielāku patvaļu valdībā, jo par Solvitu Āboltiņu runā, ka viņai ir stingra roka un tādas patvaļas kā pie Laimdotas Straujumas nebūs.

{jcomments off}