Bet fakts uz pasaules ir pati visietiepīgākā lieta.

/M. Bulgakovs. "Meistars un Margarita"/

Latvija ir labklājības valsts. Bez jokiem. Latvijā ir labklājības ministrija ar savu aparātu. Par Latvijas iedzīvotāju labklājību gādā, nopietni gādā, ka klientu skaits ne tikai nerūk, bet palielinās.

Šoreiz būtu jāuzdod mīkla - "Kas tas ir, kas pazūd katru pavasari?" Jebkurš autovadītājs nešauboties atbildēs - ceļš. Tieši tā. Ceļi mums ir drausmīgi, reizēm pat neizbraucami, bet kuru tas satrauc?

Kūpinātas gaļas produktu aizliegums, nevienādās (samazinātās) platībmaksājumu summas salīdzinājumā ar Rietumeiropas valstīm, Jāņu siera "skandāls", suņu pārtikas "Dogo" kaitīguma/nekaitīguma neizvērtēšana, Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus atvēršana..

Mediķu katastrofāli zemās algas, onkoloģisko pacientu rindas, plānveida slimnieku kautiņi par pieraksta iespēju.. Tā ir veselības ministrijas atbildība. Tā ir veselības ministra saimniecība un arī atbildība. Šajā laikā tā ir Gunta Belēviča atbildība.

Neiekasēti nodokļi, nekārtības Finanšu ministrijas pārraugāmajā Valsts ieņēmumu dienestā, nepietiekami līdzekļi valsts kasē, nespēja indeksēt Latvijas pensionāru pensijas, katastrofāls līdzekļu trūkums medicīnā, skolotāju algām, nomērdētajai zinātnei. Skandalozi finanšu ministru galvojumi Liepājas Metalurgam.

Gāzes tirgus liberalizācija, ražojošā rūpniecība, ēku siltināšana, elektroenerģijas tirgus atvēršana un vēl daudz kas cits, ieskaitot gaidāmo LMT un Lattelecom apvienošanu un nodošanu Telia Sonera īpašumā. Latvijas ekonomika stagnē, neattīstās, IKP gan aug, bet tikai uz papīra. Reālajā dzīvē tomēr nedz uzņēmēji, nedz arī darba ņēmēji nav pārliecināti, kas notiks rīt, parīt vai nākamgad. 

Katras neatkarīgas valsts pazīme ir valsts interešu pārstāvība starptautiskajās līmenī. Valdībā ar to nodarbojas Ārlietu ministrs, kas darbojas saskaņā ar valsts parlamenta apstiprinātām ārpolitikas vadlīnijām. It īpaši diplomātu nozīme ir svarīga, ja blakus ir kaimiņš, kura impēriskās tendences nav

Beidzot tas ir noticis. Latvijas Republiku var apsveikt jau ar 20. valdību. Kopš 2016. gada 11. februāra ir apstiprināta valdība, kuras stiķēšana sākās jau 2015. gada 5. decembrī. 68 dienas visādu ultimātu, visādu mēģinājumu tikt pie valdības, krēslu un amatu dalīšana. Valdība ir, bet vai ir cerības, ka kaut kas Latvijā mainīsies tiem, ko Valdis Birkavs reiz sauca par “mazajiem cilvēkiem”?

Ir visai patīkami apzināties, ka uzrakstītu rakstu lasa, un pat atrod kļūdas. Tas nozīmē, ka rakstītais ir svarīgs, ja tam pievērš uzmanību līdz pat kļūdu atrašanai. Kā lielu pagodinājumu uztveru, ka pats Tieslietu ministrs ir lasījis un arī atradis kļūdu manā darbā. Visu cieņu, šajā gadījumā nevar teikt, ka varas pārstāvji būtu tik ļoti atsvešinājušies no ierindas pilsoņa. Paldies par pamanīto neprecizitāti.

"Vienotība" ar Zaļo un zemnieku savienību arī šodien (2016. gada 25. janvārī) vēl nevienojās par atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, tomēr "Vienotība" pauda gatavību atteikties no prasības vadīt Tieslietu ministriju un Satiksmes ministriju, pretī iegūstot citu ministriju vadības grožus.

Spēles smilšu kastē. Tā varētu dēvēt jaunās valdības veidošanas principus un paņēmienus. Kopš 2015. gada 7. decembra ir pagājušas 36 dienas, un kā vēl nav jaunas valdības, tā nav. Un diezvai arī rīt būs. Tas gan ir minējums. Tomēr valdības veidošanas process ļauj mazliet distancēties no šodien notiekošajām politisko aizkulišu spēlēm un paskatīties uz vadībām mazliet vēsturiskajā retrospektīvā. Intriga tiks saglabāta līdz pēdējam mirklim, ja vien pietiks izlasīt rakstīto.

Izpostīta lauksaimniecība, likvidēta industriālā ražošana, mašīnbūve, VEF, Rīgas  Radiotehnika un citi lielie uzņēmumi, slēgta cukura nozares ražošana, nozvejas kvotas, samazinātie platībmaksājumi zemniekiem salīdzinājumā ar Eiropas Savienības lielo valstu zemnieku saņemtajiem maksājumiem, bēgļu kvotas, līdzmaksājumi Eiropas stabilitātes mehānismā bankrotējušās Grieķijas ekonomikas glābšanai, kopš 1990. gada zaudētie 700 000 iedzīvotāju, eiro ieviešana pretēji iedzīvotāju viedoklim, skolotāju algu sistēmas ne"reformēšana", pensionāru pensiju jautājums, finanšu trūkums medicīnas aprūpes sistēmā…

Jau iepriekšējā rakstā par valdību un statistiku tika apskatīts katras valdības darbības ilgums. Šajā īsajā rakstā tiks aplūkots tikai viens aspekts: katras politiskās partijas īpatsvars valdību vadīšanas kontekstā.