Pētot Zemkopības ministru stāžu, nejauši uzdūros tādam neatbildētam jautājumam - vai kāds vispār ir skaitījis mūsu ministru "ministrēšanas" stāžu gan vienā postenī, gan arī visās viņu veiktajās rotācijās gan pa krēsliem, gan arī pa politiskajām partijām.

Jā, atzīšos, šķita, ka nu jau nelaiķis Mārtiņš Roze ir bijis ministrs ar visilgāko stāžu vienā postenī. Jā šķita, un lika meklēt atbildes uz jautājumu, kā tad ir ar citiem mūsu politiķiem?

Ilgu laiku domāju izsludināt konkursu visiem saviem lasītājiem - "Kurš politiķis ir visilgāk nodarbojies ar ministrēšanu un kuru politisko spēku viņš ir pārstāvējis?" Ja nebūtu veicis uzskaiti un rēķinājis pats, nemūžam nevarētu atbildēt uz šo jautājumu. Šķita, ka tas varētu būt Valdis Dombrovskis, Aigars Kalvītis vai kāds cits, bet nē. Atbilde ir vērojama zemāk. Tabulā.

Elites TOP 200+ 1. - 10. ranga vieta pēc stāža pazīmes
Rangs	Vārds un uzvārds	Ministrēšanas stāžs (dienas)	Ministrēšanas īpatsvars (%)	Posteņu skaits	Pārstāvētais politiskais spēks
1	Vladimirs Makarovs	4327	45,27	10	TB+TB/LNNK
2	Raimonds Vējonis	3855	40,33	12	LZP/ZZS
3	Anatolijs Gorbunovs	2895	30,29	10	LC
4	Ģirts Valdis Kristovskis	2774	29,02	8	LC+TB/LNNK+V
5	Roberts Zīle	2581	27,00	7	TB+TB/LNNK
6	Valdis Birkavs	2571	26,90	9	LC
7	Ainārs Baštiks	2466	25,80	7	LPP+LPP/LC
8	Ainārs Šlesers	2430	25,42	7	JP+LPP+LPP/LC
9	Aigars Kalvītis	2398	25,09	8	TP
10	Artis Pabriks	2370	24,80	5	TP+V

 

1. vieta - tēvzemiešu Makarovam

 

Jā, mani pārsteidza fakts, ka šī topa pirmo vietu  ar 4327 dienu ilgu stāžu ieņēmis Tēvzemiešu pārstāvis Vladimirs Makarovs, kas savu karjeru politikā sāka, saistoties ar nacionāli noskaņoto apvienību "Tēvzemei un Brīvībai", bet noslēdza ar pāriešanu uz bieži lamāto oranžo "Tautas partiju" un iemainīja sev arī ērtu krēslu uz kādu laiciņu. Vai Makarova atrašanās šajā pirmajā vietā ir nejaušība? Nebūt nē. Tā nav nejauša sakritība, un to apliecina eksministra "izdienas" stāžs ministra postenī. Lai nebūtu nekādu spekulāciju, pievērsīsimies detaļām. Visā savā ministrēšanas karjerā Vladimirs Makarovs ir ieņēmis 10 dažādus posteņus.

Vladimira Makarova izdienas stāžs ministra statusā
Valdība	Stāžs (Dienās)	Amats valdībā	Politiskais spēks
Māra Gaiļa valdība	448	Sociālo lietu valsts ministrs (Labklājības ministrijā)	TB
Andra Šķēles 1. valdība	420	Labklājības ministrs	TB
Andra Šķēles 2. valdība	175	Labklājības ministrs	TB
Guntara Krasta valdība	476	Izglītības un zinātnes ministrs	TB/LNNK
Guntara Krasta valdība	476	Labklājības ministrs	TB/LNNK
Viļa Krištopana valdība	232	Labklājības ministrs	TB/LNNK
Andra Šķēles 3. valdība	265	Ekonomikas minstrs	TB/LNNK
Andra Šķēles 3. valdība	3	Izglītības un zinātnes ministrs	TB/LNNK
Andra Bērziņa valdība	916	Labklājības ministrs	TB/LNNK
Andra Bērziņa valdība	916	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs	TB/LNNK

Tabulā ir redzams, ka Vladimirs Makarovs Andra Bērziņa valdībā vienlaikus ir ieņēmis divus posteņus - bija gan Labklājības ministrs, gan arī Vides un reģionālās attīstības ministrs. Teorētiski varētu šo divu posteņu stāžu uzskatīt par vienu, un no kopējā stāža noņemt 916 dienas, bet Vladimirs Makarovs dokumentus parakstīja gan kā Labklājības ministrs, gan arī kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs - tātad vienā dienā viņš spēja pilnvērtīgi pildīt abu ministru pienākumus.

Jāsaka, ka Vladimirs Makarovs savas ministrēšanas lielāko daļu bija Labklājības ministrs - 2219 dienas. Otra joma, par kuru ir atbildīgs tēvzemiešu pārstāvis, ir Vides aizsardzība un reģionālā attīstība, jo šo jomu V. Makarovs kūrēja 916 dienas. Trešajā vietā ir izglītības un zinātnes nozare, ko Vladimirs Makarovs vadīja 479 dienas, neskatoties uz to, ka pēc izglītības un profesionālās nodarbes V. Makarovs bija saistīts ar pedagoģiju. Savos karjeras pirmsākumos Vladimirs Makarovs bija ministrs bez portfeļa, ko tēvzemieši savulaik uzskatīja par politisku sasniegumu - Sociālo lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā - 448 dienas. Izrādās, Vladimirs Makarovs ir bijis "spējīgs ekonomists", un vadīja valsts ekonomisko attīstību 265 dienas.

 2. vieta - "zaļais" Raimonds Vējonis

Raimonds Vējonis Latvijas politiskajā dzīvē nav bijis īpaši pamanāms. Tomēr bez skandālu izraisīšanas un uzmanības piesaistīšanas šādā veidā Vējonis valsts pārvaldē ir darbojies pietiekami raženi. Viņa nokļūšana Valsts prezidenta amatā patiesībā nav pārsteigums - no šī brīža politiķiem, kas vēl darbojas politikā, tieši Raimondam Vējonim ir vislielākais stāžs ministriju vadīšanā - 3855 dienas, un viņš arī ir nepārspēts līderis ieņemto amatu skaita ziņā ministra statusā Raimonds Vējonis ir darbojies 12 reizes.

Raimonda Vējoņa izdienas stāžs ministra statusā
Valdība	Stāžs (Dienās)	Amats valdībā	Politiskais spēks
Einara Repšes valdība	418	Vides ministrs	LZP
Einara Repšes valdība	70	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs	LZP
Induļa Emša valdība	268	Vides ministrs	LZP
Aigara Kalvīša 1. valdība	705	Vides ministrs	LZP
Aigara Kalvīša 2. valdība	408	Vides ministrs	LZP
Ivara Godmaņa 2.valdība	448	Vides ministrs	LZP
Valda Dombrovska 1. valdība	52	Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs	ZZS
Valda Dombrovska 1. valdība	600	Vides ministrs	ZZS
Valda Dombrovska 2. valdība	58	Vides ministrs	ZZS
Valda Dombrovska 2. valdība	297	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs	ZZS
Laimdotas Straujumas 1. valdība	287	Aizsardzības ministrs	ZZS
Laimdotas Straujumas 2. valdība	244	Aizsardzības ministrs	ZZS

Jāpiebilst, ka Raimonds Vējonis ir sekojis savai politiskajai un arī ideoloģiskajai pārliecībai - kā "zaļais", viņš ir gādājis par vides jautājumiem. Ja Mārtiņu Rozi varēja uzskatīt par konkrēta laikmeta simbolu Zemkopības nozarē, tad ar 3272 dienu stāžu, kā vides jautājumu risinātājs Raimonds Vējonis ir nepārspēts līderis. 

No savas ministrēšanas stāža 2905 dienas Vējonis ir bijis atbildīgs par vides jautājumiem. Kā otra svarīgākā joma Raimonda Vējoņa politiskajā karjerā ir bijusi aizsardzības nozare, ko tagadējais Valsts prezidents ir vadījis 531 dienu. Tā pati vides aizsardzības joma Raimonda Vējoņa karjeras laikā nosaukuma ziņā ir pārdzīvojusi vairākas transformācijas - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietas (52 dienas), kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (367 dienas). Tātad - Raimonds Vējonis ir piedalījies Latvijas vides jautājumu un aizsardzības jautājumu risināšanā.

 3. vieta - "frizūrīgais" Anatolijs Gorbunovs 

Latvijas politiskās dzīves leģenda un arī nepārspēts veterāns Anatolijs Gorbunovs ir piedalījies ne tikai Trešās atmodas procesos, bet arī ir piedalījies Latvijas Republikas pārvaldes darbos ministra statusā. Līdzīgi Vladimiram Makarovam Anatolijs Gorbunovs savas ministrēšanas laikā ir ieņēmis 10 dažādus posteņus Latvijas Republikas ministru kabinetā. Savulaik Anatolijs Gorbunovs Latvijas sieviešu-vēlētāju uzmanību piesaistīja ar savu frizūru, šādā veidā nodrošinot vēlētāju simpātijas, kas likumsakarīgi ļāva tikt pie teikšanas dažādās jomās. 

Anatolija Gorbunova izdienas stāžs ministra statusā
Valdība	Stāžs (Dienās)	Amats valdībā	Politiskais spēks
Andra Šķēles 1. valdība	185	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs	LC
Andra Šķēles 1. valdība	185	Ministru prezidenta biedrs	LC
Andra Šķēles 2. valdība	175	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs	LC
Andra Šķēles 2. valdība	175	Ministru prezidenta biedrs	LC
Guntara Krasta valdība	25	Ekonomikas minstrs	LC
Guntara Krasta valdība	476	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs	LC
Viļa Krištopana valdība	232	Satiksmes ministrs	LC
Viļa Krištopana valdība	232	Ministru prezidenta biedrs	LC
Andra Šķēles 3. valdība	294	Satiksmes ministrs	LC
Andra Bērziņa valdība	916	Satiksmes ministrs	LC

Anatolija Gorbunova gadījumā parādās viena tāda īpatnība. Trijos ministru kabinetos viņš ir spēlējis otro vijoli. Var saprast, ka Latvijas ceļa izkoptajai politiskajai sistēmai bezpartejiskais Andris Šķēle savās pirmajās divās valdībās nešķita politiski uzticams, un viņu vajadzēja pieskatīt, To darīja Anatolijs Gorbunovs. Protams, pastāv vēl arī otrs faktors - prestiža jautājums - gods un cieņa kā ministru prezidenta biedram. Cits svars. Ja Andra Šķēles gadījumā Anatolija Gorbunova ministru prezidenta biedra statuss būtu saistāms ar nepieciešamību uzraudzīt nepartejisko premjeru, tad partijas biedra Viļa Krištopana valdības gadījumā nevar būt runas par nepieciešamību uzraudzīt savas partijas premjeru. Tātad - atliek otrais variants. 

Savā ministrēšanas laikā Anatolijs Gorbunovs vislielāko uzmanību pievērsa satiksmes nozarei, jo Satiksmes ministra postenī sabija ne vairāk un ne mazāk kā 1442 dienas. Jāpiezīmē, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra postenī Anatolijs Gorbunovs bija Raimonda Vējoņa priekštecis ar 836 dienām. Ministru prezidenta biedra statusā Anatolijs Gorbunovs ir darbojies 592 dienas. Savukārt 25 dienas Anatolijs Gorbunovs ir izpildījis ekonomikas ministra pienākumus.

 4. vietā - partiju mainītājs Ģirts Valdis Kristovskis

Ja šī topa pirmie trīs līderi ministra statusā ir darbojušies viena politiskā spēka ietvaros, pārstāvot konkrētu politisko spēju vai tā nesto "ideoloģiju", tad nākamais topa pārstāvis gan politiskos spēkus ir mainījis. Savas ministrēšanas  karjeras laikā šis kungs ir nomainījis trīs politiskos spēkus. Karjeru sācis kā liberālā Latvijas ceļa iekšlietu ministrs, tad nacionāli "radikalizējies" un visbeidzot prorietumnieciski liberalizējies. Varētu jau teikt, ka tas nav nekas šausmīgs. Un tomēr. Pār šī cilvēka galvu vēl joprojām karājas zemessardzes nīdētāja slava. Ģirts Valdis Kristovskis kā dažādu politisku spēku pārstāvis ir figurējis astoņos ministru posteņos.

Ģirta Valda Kristovska izdienas stāžs ministra statusā
Valdība	Stāžs (Dienās)	Amats valdībā	Politiskais spēks
Valda Birkava valdība	412	Iekšlietu ministrs	LC
Māra Gaiļa valdība	39	Iekšlietu ministrs	LC
Viļa Krištopana valdība	232	Aizsardzības ministrs	TB/LNNK
Andra Šķēles 3. valdība	294	Aizsardzības ministrs	TB/LNNK
Andra Bērziņa valdība	916	Aizsardzības ministrs	TB/LNNK
Andra Bērziņa valdība	38	Iekšlietu ministrs	TB/LNNK
Einara Repšes valdība	488	Aizsardzības ministrs	TB/LNNK
Valda Dombrovska 2. valdība	355	Ārlietu ministrs	Vienotība

Jāpiezīmē, ka Valdim Ģirtam Kristovskim pietika drosmes atkāpties no iekšlietu ministra amata Māra Gaiļa valdībā saistībā ar Pārlielupes cietumnieku izbēgšanu. Un ar šo brīdi Ģirts Valdis Kristovskis savu politiķa karjeru ministra amatā turpina kā TB/LNNK izvirzīts kandidāts. Ir dzirdēti izteikumi, ka Kristovskim aizsardzības ministra amata bijuši interešu konflikti saistībā ar iepirkumu konkursiem: 2001. gada maijā Valsts ieņēmumu dienests saskatījis interešu konfliktu ministra rīcībā, viņam pieņemot Lielbritānijas militārā uzņēmuma BAE Systems piedāvājumu par firmas līdzekļiem apmeklēt Lielbritānijā šā uzņēmuma rīkotu izstādi. Firma BAE Systems tolaik bijusi viena no četriem pretendentēm konkursā par radaru iegādi Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēmai, un tolaik Latvijas premjerministrs Andris Bērziņš V. Ģ. Kristovskim izteica brīdinājumu par ministram neatbilstošu rīcību.

No Kristovska darbības  sfērām ir jāmin tieši spēka struktūru joma. Visnozīmīgākā Kristovska darbības joma ir tieši valsts aizsardzības sfēra, militāro spēku reorganizācija, vienlaikus novājinot zemessardzi. Par Aizsardzības sfēru Kristovskis atbildēja 1930 dienas. Ar cieņu pamesto Iekšlietu sfēru Kristovskis vadīja 489 dienas, bet kā ārlietu ministrs savās 355 dienās gandrīz izraisīja karadarbību ar Baltkrievijas Republiku ar nepārdomātiem izteicieniem.

 5. vieta - Roberts Zīle

Tagadējais, un jau arī ilggadējais eiroparlamentārietis Roberts Zīle laiku pa laikam komentē Latvijas notikumus, analizē kļūdas un nepareizības, bet.. Bet pats savulaik piedalījās šīs greizās sistēmas izveidē. Savulaik politiskajās aprindās, saistītās nu jau ar nelaiķi Andri Grūtupu, tika runāts par kādu Robertu, kas kaut ko ir uzmetis. Šoreiz neķidāsim, šis Roberts vai cits, tikai fakts, ka Roberts Zīle ir atradies pie varas grožiem. Ne tikai atradies, bet arī nopietni darbojies, jo viņa vārds tiek minēts 7 reizes saistībā ar dažādu ministru posteņiem.

Roberta Zīles izdienas stāžs ministra statusā
Valdība	Stāžs (Dienās)	Amats valdībā	Politiskais spēks
Andra Šķēles 2. valdība	162	Finansu ministrs	TB
Andra Šķēles 2. valdība	13	Satiksmes ministrs	TB
Guntara Krasta valdība	476	Finansu ministrs	TB/LNNK
Viļa Krištopana valdība	232	Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām	TB/LNNK
Andra Šķēles 3. valdība	294	Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām	TB/LNNK
Andra Bērziņa valdība	916	Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām	TB/LNNK
Einara Repšes valdība	488	Satiksmes ministrs	TB/LNNK

Roberta Zīles ministrēšanas kopējais stāžs ir 2581 diena. Pietiekami daudz, lai atstātu ievērojamas pēdas Latvijas politiskajā un arī ekonomiskajā dzīvē. Savas ministrēšanas laikā Roberts Zīle īpaši neizcēlās, līdzīgi Raimondam Vējonim.

Visas savas ministrēšanas karjeras lielāko daļu - 1442 dienas - Roberts Zīle veltīja sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām. Ko šis postenis nozīmē, un kādas ir veiktās darbības, tas vēl ir jāpēta. Otra nozīmīgākā joma Zīles karjerā ir Finanšu ministrijas vadība, kurai Zīle veltīja 638 dienas. Trešā joma, par kuru atbildīgs Zīle, ir satiksmes nozare.

2002. gadā laikraksts “Diena” rakstīja par šaubām saistībā ar mazo hidroelektrostaciju darbību. To vidū bija arī uzņēmumi, kas daļēji piederēja politiķiem, kuri lēmuši par divkāršā tarifa piemērošanu mazo HES saražotajai enerģijai. Arī ar Robertu Zīli tika saistītas divas firmas “Ranka Hidro” un “Gaujas HES” , kas 2001. gadā bija pārdevušas valstij enerģiju par 95 703 latiem. Abu šo sabiedrību lielākā īpašniece ir firma "Malēnija", kas līdzīgās daļās (33,33%) pieder Zīlem un diviem citiem ar "tēvzemiešiem" saistītiem uzņēmējiem - Aldim Čeksterim un Gatim Deksnim. R.Zīle tajā brīdī bija īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām. R.Zīle savā darbībā interešu konfliktu nesaskatīja. Uz “Dienas” jautājumu, vai, viņaprāt, līdzdalība mazo HES biznesā, kuru ražotās enerģijas obligāto iepirkumu par dubulto tarifu noteikusi Saeima, nav uzskatāma par interešu konfliktu, Zīle atbildējis: "Mana iesaistīšanās firmā "Malēnija" ir likumīga. Amatus tajā neieņemu un interešu konfliktu šeit neredzu."

 6. vietā - Misters "Carte blanche" Valdis Birkavs

Par Valdi Birkavu būtu nepieciešams atsevišķs pētījums, tomēr jāpiebilst, ka Valda Birkava politiskās darbības visspožākais dāvājums "mazajiem cilvēciņiem" - iestāšanās Eiropas Savienībā ar vislētāko darbaspēku. Tas ir izdevies, jo mūsu līdzpilsoņi jau ir devušies ekonomiskajā migrācijā pelnīt naudu, jo savā zemē nav iespējams nopelnīt cilvēka cienīgai dzīvei nepieciešamo. Vēl jau Valda Birkava panākums ir Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kā arī atkāpšanās no tieslietu ministra amata un publiska badastreika pieteikšana Jāņa Ādamsona izraisītā pedofīlijas skandāla laikā. Lai nu kā, šis politiķis ir atstājis visai pamanāmas pēdas visā Latvijas politiskajā dzīvē - mēs esam iestājušies Eiropas Savienībā bez īpašiem nosacījumiem no mūsu puses un ar izpostītu rūpniecību, nolikvidētu cukura ražošanu un sagrieztajiem zvejas kuģiem. Jāpiebilst, ka Valda Birkava pārstāvētais Latvijas ceļš nelegāli, bez konsultatīva referenduma rezultātiem sāka virzīties uz iestāšanos Eiropas Savienībā. To, ka Valda Birkava valdībai reizēm bija uzspļaut likumam, apliecina 1993. gada pieprasījums Saeimā: valdība prettiesiski, „piemirstot” Saeimu, bija grozījusi Administratīvo pārkāpumu kodeksu un degvielas ievedmuitas tarifus, atsaucoties uz tajā laikā vēl strādājošo Satversmes 81.pantu, ko vēlāk tik pierasti mēģināja izmantot Tautas partijas deputāti.

Valda Birkava izdienas stāžs ministra statusā
Valdība	Stāžs (Dienās)	Amats valdībā	Politiskais spēks
Valda Birkava valdība	412	Ministru prezidents	LC
Valda Birkava valdība	104	Ārlietu ministrs	LC
Māra Gaiļa valdība	458	Ārlietu ministrs	LC
Andra Šķēles 1. valdība	420	Ārlietu ministrs	LC
Andra Šķēles 2. valdība	175	Ārlietu ministrs	LC
Guntara Krasta valdība	476	Ārlietu ministrs	LC
Viļa Krištopana valdība	232	Ārlietu ministrs	LC
Andra Šķēles 3. valdība	294	Tieslietu ministrs	LC

Valdis Birkavs ir darbojies 8 valdībās, pārstāvot Latvijas ceļa intereses un  sludināto ideoloģiju.

Valdis Birkavs ir viens no tiem retajiem politiķiem, kas Latvijas vēsturē ir vadījuši tikai vienu valdību - 412 dienas. Toties neatsverama ietekme ir bijusi tieši ārlietu jomā, un viņa vadītā ārlietu ministrija orientējās tikai uz integrēšanos Rietumeiropas politiskajā apritē, atsakoties pavērst skatienus uz austrumu kaimiņu, arī, noliedzot nepieciešamību Ārlietu ministrijā veidot atbilstošu valsts ministra posteni, kura uzmanība būtu vērsta uz bijušajām Padomju Savienības republikām. Birkava ēra ārlietu ministra amatā ilga 1865 dienas. Kā tiesību zinātņu doktors Birkavs 294 dienas vadīja arī Latvijas Republikas tieslietu ministriju, un no šī posteņa arī Birkavs pameta savu labi iesildīto politiķa krēslu, jo pedofīlijas skandāls krietni aptraipīja viņa godu.

 7. vieta - mācītājs Ainārs Baštiks 

Kristīgo vērtību ienešana Latvijas politiskajā dzīvē nav bijusi tas vieglākais uzdevums, un arī mēģinājumi ir bijuši vairākkārtīgi. Viens no kristīgās ideoloģijas pamanāmākajiem "sludinātājiem" ir kāds Rīgas mācītājs - Ainārs Baštiks, kas centās savu pārliecību realizēt, un kura darbības lauciņu, nu jau savādāk pārsauktu, pārņēmis nacionālis Imants Parādnieks. 

Lai nu kā, bet Ainārs Baštiks savā darbības laikā ir spējis Latvijas politikā savu pārliecību realizēt 5 valdību darbībā ieņemot 7 ministru posteņus. Darbības sfēra gan ir bijusi viena - bērnu un ģimenes lietas. Tikai dažādās valdībās dažādi sauktas. 

Aināra Baštika izdienas stāžs ministra statusā
Valdība	Stāžs (Dienās)	Amats valdībā	Politiskais spēks
Einara Repšes valdība	448	Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes  lietās	LPP
Induļa Emša valdība	189	Bērnu un ģimenes lietu ministrs	LPP
Induļa Emša valdība	268	Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes  lietās	LPP
Aigara Kalvīša 1. valdība	705	Bērnu un ģimenes lietu ministrs	LPP
Aigara Kalvīša 2. valdība	408	Bērnu un ģimenes lietu ministrs	LPP/LC
Ivara Godmaņa 2.valdība	423	Bērnu un ģimenes lietu ministrs	LPP/LC
Ivara Godmaņa 2.valdība	25	Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu  ministrs	LPP/LC

Aināra Baštika politiskajai karjerai punktu pagaidām pielika viņa pārstāvētā politiskā spēka nepopularitāte Latvijas sabiedrībā - viņš tika saistīts ar kāda no trim A - triju oligarhu - pārstāvētu politisko veidojumu. Līdz ar to, "gaišo un tiesisko" politisko spēku nākšana pie varas pārvilka strīpu pār Baštika iestrādnēm. 2003. gadā Baštiks centās panākt bērnu kopšanas pabalstu palielināšanu no 30Ls līdz minimālās algas apmēram. 2004. gadā ierosināja palielināt vecāku pabalstu pēc bērna piedzimšanas, kā rezultātā radās jēdziens "māmiņu algas". Tās sāka izmaksāt 2005. gadā, gadu pēc bērna piedzimšanas.

 8. vietā - buldozers Ainārs Šlesers

Šo cilvēku var uzskatīt par "self made man" pēc amerikāņu labākajiem paraugiem. Visu sasniedzis pats, ar lielām izsišanas un arī pārliecināšanas spējām, mūžīgi kandidējis visās vēlēšanās, līdz kļuva par vienu no trim A, un no politiskās dzīves aptveres tika izmests kā izšautas lodes čaula. Jā, Ainārs Šlesers, kas politikā pirms "Jaunā laika" ienāca ar uzstādījumu, ka turpināt kā līdz šim vairs nevar, tāpēc jābūt kaut kam jaunam. Un tā tas politiskais jaunums turpinājās, līdz Šlesera politiskie spēki lieliski iekļāvās esošajā sistēmā, kā to pierāda "Latvijas Pirmās partijas" apvienošanās ar iepriekš kritizēto apvienību "Latvijas ceļš" un visbeidzot - saplūšana ar vēl viena A dibināto oranžo "Tautas partiju" sarakstā "Par labu Latviju". Šī saplūšana beidzās ar 10. Saeimas atlaišanu un izkrišanu no politiskās elites aptveres. Eksdeputāta (jo Latvijas Republikas 11. Saeimas deputāta statuss ir aktuālāks par Latvijas Republikas prezidenta statusu) Zatlera rīkojums Nr 2 neoficiāli tika pamatots ar 10. Saeimas balsojumu pret atļauju veikt KNAB kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā. Lai nu kā, bet ekspolitiķis Ainārs Šlesers vēl joprojām nav notiesāts, kaut arī ir pagājuši 5 gadi, un kliedzoši brēcošie pierādījumi pamazām laikam ir izčākstējuši. Salīdzinājumā ar citiem iepriekš apskatītajiem ministriem, Ainārs Šlesers katras vēlēšanas uztvēra kā izaicinājumu un pašapliecinoties kandidēja katrās vēlēšanās. Varbūt labprāt kandidētu arī visos vēlēšanu apgabalos un katrā pašvaldībā, ja vien tas būtu iespējams. Pievēršoties viņa ministrēšanas karjerai, nav nekādu pārsteigumu, nedz arī nenormālību.

Aināra Šlesera izdienas stāžs ministra statusā
Valdība	Stāžs (Dienās)	Amats valdībā	Politiskais spēks
Viļa Krištopana valdība	165	Ekonomikas minstrs	JP
Einara Repšes valdība	445	Ministru prezidenta biedrs	LPP
Induļa Emša valdība	268	Ministru prezidenta biedrs	LPP
Induļa Emša valdība	268	Satiksmes ministrs	LPP
Aigara Kalvīša 1. valdība	470	Satiksmes ministrs	LPP
Aigara Kalvīša 2. valdība	366	Satiksmes ministrs	LPP/LC
Ivara Godmaņa 2.valdība	448	Satiksmes ministrs	LPP/LC

Dažādu Latvijas Republikas valdību kontekstā Aināra Šlesera vārds tiek minēts septiņas reizes. Ainārs Šlesers ir gan bijis ministrs, gan arī ministru prezidenta biedrs, kas ir kompromiss, lai Šlesera politiskais spēks atbalstītu sadiegtās valdības. Arī šis politiķis nav mainījis politisko pārliecību, bet gan vienmēr  pārstāvējis paša dibināto politisko spēku.

Aināra Šlesera pamata atbildības sfēra ministrēšanas laikā ir bijusi satiksmes joma. Par to, cik sekmīga vai nē, lai lemj autovadītāji. Jāpiebilst, ka tieši Aināra Šlesera laikā cauri Saeimai tika izstumtas likuma normas, kas aizliedz Latvijas Republikas pilsonim sēsties pie citā valstī reģistrēta automobiļa stūres, kā izņēmumus pieļaujot uzturēšanās atļaujas saņēmējus auto reģistrācijas valstī, nomas mašīnu lietošanu, vai arī tajā gadījumā, ja Latvijas Republikas pilsonis auto reģistrēšanas valstī nodarbojas ar komercdarbību. Tātad, nevis konstruktīvi risināta Latvijas satiksmes infrastruktūras problēma, bet gan administratīvi aizliegts meklēt optimālo veidu, kā samazināt auto uzturēšanas un lietošanas izmaksas, jo kaimiņvalstīs tas bija un vēl joprojām ir lētāk. Par pārējiem Šlesera sniegumiem satiksmes un arī ekonomikas nozarēs ir nepieciešams papildus pētījums, kas nav šī brīža mērķis.

 9. vieta - trallinātājs Kalvītis 

Šī topa devīto vietu ieņem Aigars Kalvītis, kas nu jau ir demonizēts kā Latvijas izlaupītājs, izšķērdētājs un vispār - visa Latvijas politiskās dzīves ļaunuma iemiesotājs. Ir jau leģendārs teiciens par treknajiem Kalvīša gadiem. Tikai trekno gadu nebija, iestājās krīze. Lai nu kā, bet Aigars Kalvītis ir ticis pie šī topa 9. vietas. Turklāt, pelnīti.

Aigara Kalvīša izdienas stāžs ministra statusā
Valdība	Stāžs (Dienās)	Amats valdībā	Politiskais spēks
Andra Šķēles 3. valdība	294	Zemkopības ministrs	TP
Andra Bērziņa valdība	916	Ekonomikas minstrs	TP
Aigara Kalvīša 1. valdība	705	Ministru prezidents	TP
Aigara Kalvīša 1. valdība	13	Iekšlietu ministrs	TP
Aigara Kalvīša 1. valdība	21	Satiksmes ministrs	TP
Aigara Kalvīša 2. valdība	408	Ministru prezidents	TP
Aigara Kalvīša 2. valdība	34	Ekonomikas minstrs	TP
Aigara Kalvīša 2. valdība	7	Veselības ministrs	TP

Aigars Kalvītis savas ministra karjeras laikā ir minēts astoņas reizes - visās kā ministrs. Kādu posteni tik viņš nav aizņēmis. Savu karjeru sāka kā Andra Šķēles 3. valdības zemkopības ministrs, un noslēdza kā Aigara Kalvīša 2. valdības ministru prezidents. Ievērojams kāpums karjeras ziņā.

Aigara Kalvīša ministrēšanas laika prioritātes bija ministru kabineta vadīšana, kas aizņēma 46% no viņa ministrēšanas laika, otra prioritāte bija Latvijas ekonomikas ministrijas vadīšana - 40% procenti laika. Zemkopības ministriju Kalvītis vadīja 12% procentus laika. Viņa ieņemtie posteņi - iekšlietu ministrs, ekonomikas ministrs un veselības ministrs Aigara Kalvīša 2. valdībā ir tikai ministra pienākuma izpildīšana, kas noteikta Latvijas Satversmē. 

Protams, Aigara Kalvīša darbība un tās rezultāti ir atsevišķa pētījuma vērts pasākums, kas nav šī kopsavilkuma uzdevums.

 10. vieta - Artis Pabriks 

Bijušais Vidzemes Augstskolas rektors, politologs, un politiķis. Kokteilis. Šobrīd arī amatu un statusu savienošanas kārtībā - Eiropas Parlamenta deputāts. Savulaik Artim Pabrikam esot aizsardzības ministra statusā, viņa dienesta auto, ar valsts reģistrācijas numuru MK-18, bija manāms pie RISEBA ēkas. Nebija jau nekāds noslēpums, ka Artis Pabriks ieņēmis šajā augstskolā - Rīgas starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola - profesora amatu. Tātad, tiesiskuma aizstāvji un jaunās politiskās vēsmas nesēji Latvijā darīja to pašu, pret ko oficiāli iestājās. Turklāt, auto vadītājs atļāvās pārkāpt auto stāvēšanas noteikumus. Pats A. Pabriks nevēlējās nedz atbildēt par autovadītāja rīcību, nedz arī saskatīja kaut ko nosodāmu dienesta auto izmantošanā privātām vajadzībām. Bet nu tas tā. Arī šis politiķis ir no tiem, kas laiku pa laikam pārsēžas no vienas varas partijas uz citu, ja vien var tikt pie amata.

Arta Pabrika izdienas stāžs ministra statusā
Valdība	Stāžs (Dienās)	Amats valdībā	Politiskais spēks
Induļa Emša valdība	134	Ārlietu ministrs	TP
Aigara Kalvīša 1. valdība	705	Ārlietu ministrs	TP
Aigara Kalvīša 2. valdība	355	Ārlietu ministrs	TP
Valda Dombrovska 2. valdība	355	Aizsardzības ministrs	Vienotība
Valda Dombrovska 3. valdība	821	Aizsardzības ministrs	Vienotība

Savu ministra karjeru Pabriks iesāka kā Ārlietu ministrs Induļa Emša valdībā, pārstāvot Tautas partiju. Šo amatu Artis Pabriks ieņēma arī Aigara Kalvīša abās valdībās. Savukārt otru posteni - Aizsardzības ministra posteni - Pabriks ieņēma jau tiesiskuma koalīcijas veidotajās valdībās - Valda Dombrovska 2. un 3. valdībās. Turklāt, arī politiskās simpātijas arī ir mainījušās. Aizsardzības ministrs šajās valdībās jau pārstāvēja šī brīža politisko līderi - Vienotību.

Epiloga vietā 

Nav iedomājams tops bez punktiem. Arī šoreiz tiks doti punkti - pirmās vietas ieguvējam 206 punktus, bet pēdējās vietas ieguvējam - 1 punkts.

Top 200+ pirmā desmita punkti (politiķi)
Politiķa vārds un uzvārds	Punkti
Vladimirs Makarovs	206
Raimonds Vējonis	205
Anatolijs Gorbunovs	204
Ģirts Valdis Kristovskis	203
Roberts Zīle	202
Valdis Birkavs	201
Ainārs Baštiks	200
Ainārs Šlesers	199
Aigars Kalvītis	198
Artis Pabriks	197