Vai nu tuvojas vēlēšanas, vai arī dažiem politiķiem ir nākusi apskaidrība. Apskaidrība par to, kādā situācijā mēs atrodamies. Gribētos ticēt tam, ka tā ir apskaidrība, nevis poza pirms vēlēšanām.
Vienīgi var nožēlot to, ka šī apskaidrības kavēšanās ir izpostījusi Latviju. Jācer, ka ne neatgriezeniski, ka pastāv vēl iespēja valsti sakārtot un novērst izmiršanu. Jā, es ceru, vēl ceru. Kaut gan Latvija katru gadu zaudē apmēram vienu procentu iedzīvotāju. Pēc pavisam rupjiem aprēķiniem 2092. gadā Latvijas teritorijā dzīvos tikai ap 900 iedzīvotājiem, ja iedzīvotāju skaita samazināšanās turpināsies šādā apmērā un nesāksies tukšās, beziedzīvotāju teritorijas aizņemšana no citu, daudz dzīvīgāku nāciju pārstāvju puses. Ko var zināt. Varbūt nebūs tik pesimistiski, kā izskatās. Tomēr viens ir skaidrs, ka šādi vairs nevar turpināties. Ir jāsākas izmaiņām, pārmaiņām. Jāsāk skatīties uz visu notikušo attālināti, no distances. Tad var pamanīt tendences, un ja interesē detaļas un sīkumi, tad var doties tuvāk.
Mūsu sabiedrībā ir izstrādājies viens nekorektās retorikas paņēmiens - visus Latvijas Republikas varas pārstāvju kritizētājus nodēvēt par Kremļa troļļiem, jo valsts vara tiek kritizēta, analizēta, un meklētas kļūdas. Jā, apzinos, ka ar savu mazo ieskatu valdību statistikas datos varu kļūt par Kremļa trolli. Apzinos, bet man ar Maskavu ir tikpat liela saistība, kā vīrieša spējas dzemdēt bērnu bez dzimuma maiņas operācijas. Tātad - nekādas. Tomēr ar šāda titula piešķiršanas iespēju es rēķinos. Tas mani neatturēs paust manas domas, manus uzskatus, jo reizēm ir jāpasaka tas, ko neviens, šajā gadījumā no politiskās elites, nevēlas dzirdēt. Jāpasaka, ka daži kungi ir pārāk aizsēdējušies. Aizsēdējušies amatos un pārāk bieži mainījuši politisko piederību. Ar to arī ir jāsāk. Un jo agrāk apjēgsim, ka ne jau Kremlis ir pasludinājis Latvijas veiksmes stāstu, ne Kremlis ir izpostījis rūpniecisko ražošanu, ne Kremlis ir likvidējis cukura ražošanas nozari, bet gan..., tad varēsim arī atrast zāles mūsu problēmu risināšanai. Jā, mūsu pašu bāleliņi, tautiski, ne tik tautiski, zaļi, sarkani, rietumnieciski vai austrumnieciski.. Mūsu pašu bāleliņi. Un neviens cits.
Ir zināms skaits šo cilvēku, kas ir darbojušies valsts izpildvarā. Ir gan bāleliņi, gan māsiņas. Mūsējie un mūsējās. Tīri skaitot, līdz 2016. gada 2. februārim sanāk 206 bāleliņi un māsiņas.. Dažs ilgāk, dažs ne tik ilgi atradies amatos, bet nu ir skaidrs, kurus vairs nevajadzētu laist izpildvarā. Tie ir sauktie 206 ministri dažādos laikos un dažādos amatos. Šī rubrika arī varētu saukties "Elite 200+".
Ja nu kādam rodas interese kādu saukt par Kremļa trolli vai Putina roklaižu, tad ir pateicīgs objekts - tie cilvēki, kas noveduši Latvijas iedzīvotājus līdz neticībai savai valstij, taisnai tiesai, objektīvai valsts pārvaldei un racionālai nodokļu maksātāju naudas apsaimniekošanai. Tie ir morāli atbildīgi, kaut gan kas mūsu politiķiem ir politiskā un morālā atbildība, par to, kas šobrīd ir redzams Latvijā un sabiedrībā. Par šādu brīvvalsti diez vai kāds Atmodas laikā bija gatavs kāpt uz barikādēm... Jautājums ir un paliek retorisks, bez atbildes.