Izpostīta lauksaimniecība, likvidēta industriālā ražošana, mašīnbūve, VEF, Rīgas  Radiotehnika un citi lielie uzņēmumi, slēgta cukura nozares ražošana, nozvejas kvotas, samazinātie platībmaksājumi zemniekiem salīdzinājumā ar Eiropas Savienības lielo valstu zemnieku saņemtajiem maksājumiem, bēgļu kvotas, līdzmaksājumi Eiropas stabilitātes mehānismā bankrotējušās Grieķijas ekonomikas glābšanai, kopš 1990. gada zaudētie 700 000 iedzīvotāju, eiro ieviešana pretēji iedzīvotāju viedoklim, skolotāju algu sistēmas ne"reformēšana", pensionāru pensiju jautājums, finanšu trūkums medicīnas aprūpes sistēmā…

Kas visam uzskaitītajam ir kopīgs? Karš? Okupācija? 25 gadi. 25 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kopš neatkarības deklarācijas pieņemšanas. 25 gadu ilga Latvijas Republikas valdību darbība. Vai arī kļūdaina darbība, bet varbūt - apzināta kaitniecība? Lai apstiprinātu vai noliegtu uzrakstītos jautājumus, ir nepieciešams veikt liela mēroga analītiskus pētījumus, lai analizētu katras valdības paveikto, iecerēto un radītās sekas. Šādiem pētījumiem ar viena cilvēka resursiem ir par maz, nepietiks ne finanses, ne arī tā sauktās cilvēkstundas. Tomēr ir iespējams ieskatīties statistikas datos, kas arī raksturo Latvijas Republikas valdības, politiskos spēkus, kas gan ir uzņēmušies valdības veidošanas procesu, gan arī vada valdības, nemaz nerunājot par to, kādus amatus ieņem konkrēti cilvēki, un kādus politiskos spēkus pārstāv šie cilvēki, ko ir pieņemts nosaukt par ministru vai ministru pienākumu izpildītāju.

Par statistikas datiem

Visa informācija ir ņemta no publiskiem avotiem, pārsvarā balstoties uz Ministru kabineta mājas lapā publicētajiem datiem, ko jebkurš interesents var aplūkot arī pats. Izmantota ir informācija par ministru kabineta locekļiem, to ieņemtajiem amatiem, darbības ilgumu un politiskajiem spēkiem, ko šīs izpildvaras amatpersonas ir pārstāvējušas konkrētas valdības darbības laikā. Balstoties uz statistikas datiem, ir iespējams tīri matemātiski aprēķināt katras Latvijas Republikas valdības, katra politiskā spēka īpatsvaru, kas ir darbojies valdības veidošanas un arī valsts pārvaldes procesos, kā arī tīri katra ministra, valsts ministra un ministra pienākumu izpildītāja personīgās darbības īpatsvaru.

Par metodi

No Latvijas Republikas ministru kabineta mājas lapā publicētās informācijas ir aprēķināts katras valdības darbības stāžs dienās, izmantojot speciālu programmu un visu 19 valdību stāžs ir saskaitīts matemātiski, kā arī līdzīgi ir aprēķināts Latvijas Republikas pastāvēšanas laiks no tās neatkarības atjaunošanas 1990.gada 4. maijā. 

Par Latvijas Republikas valdībām

Kopš 1990. gada 4. maija ir pagājuši 25 gadi, ja par mērauklu izvēlamies gadus. Ja izvēlamies mērīt dienās, tad kopš Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gada 4 maijā līdz dienai, kad tika paveikta valdību darbības statistiskā analīze - 2015. gada 21. jūlijam, ir pagājušas 9208 dienas. Jāpiebilst, ka pirmā valdība pēc Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 1990. gada 4. maijā savu darbību sāk 1990. gada 7. maijā. Tas ir, valdības Latvijas Republikas pilsoņu un iedzīvotāju interesēs darbojas tikai pāris dienu īsāku laika sprīdi - 9205 dienas.

Kā redzams 1. tabulā, šajā laikā ir darbojušās 19 Latvijas Republikas valdības. Pievērsiet uzmanību - 25 gadi un 19 valdības. Rupji rēķinot, vidējais valdības mūžs ir gads un četri mēneši. Tomēr tas īsti neatbilst patiesībai, un šādu metodi nevar pieņemt par visprecīzāko. Pēc aprēķinātā stāža, visilgāk ir darbojusies Ivara Godmaņa pirmā valdība, kuras stāžs ir 1184 dienas. Jāpiebilst, ka Ivars Godmanis šajā laikā pārstāvēja Latvijas Tautas frontes idejas. Visīsāko laiku - Andra Šķēles 2. valdība ar 175 dienu stāžu. Šķēle ir vienīgais Ministru prezidents, kas savu darbu sāka kā bezpartejiskais ministru prezidents, bez sava politiskā spēka atbalsta aiz muguras, jeb kā kompromisa figūra cīņā starp Demokrātisko partiju "Saimnieks", liberālajiem centristiem "Latvijas ceļš" un nacionāli noskaņotajiem "Tēvzemei un Brīvībai".

Ja sagrupētu valdību rangu pēc konkrētas valdības darbības ilguma vai darbības īpatsvara, tad jāsaka, ka pirmās trīs valdības izskatītos šādi: 1. vietā Ivara Godmaņa 1. valdība ar darbības ilgumu 1184 dienas vai 12,86% īpatsvaru, Andra Bērziņa valdība ar darbības laiku 916 dienas jeb 9,95% īpatsvaru, un tikai trešajā vietā ir Valda Dombrovska 3. valdība ar 821 dienu ilgu darbības stāžu un 8,92% īpatsvaru. Savukārt ja veidotu valdības darbības antitopu, tas ir, top 3 īsākā stāža valdību sarakstu, tad aina būtu šāda: valdība ar visīsāko darbības laiku ir Andra Šķēles 2. valdība kā bezpartejiskajam pārstāvim - 175 dienas vai ar 1,90% īpatsvaru. Nākamajā vietā ir Viļa Krištopana valdība ar 232 dienu stāžu un 2,52% īpatsvaru, top 3 vietu aizņem šī brīža valdība, ko vada Laimdota Straujuma, kas uz aprēķinu sastādīšanas laiku bija darbojusies 258 dienas jeb 2,80% īpatsvaru. 

Šāds valdību skaita lielums nozīmē tikai to, ka valsts nav pārvaldīta, domājot ilgtermiņā. Iesaistītie politiskie spēki ir spēlējuši savas, viņiem vien zināmas spēles, vadoties no savas, politiskā izdevīguma diktētas, loģikas.

{jcomments off}