Šīs prezidenta vēlēšanas manā pieredzē bija skaļākās, agresīvākās. Kādēļ? Tādēļ, ka bija izvirzīti veseli 4 kandidāti. Divi no pozīcijas, divi no opozīcijas puses. Protams, bija jau skaidrs, ka opozīcijas kandidāti nekvalificēsies laimīgajam finišam. Tas bija skaidrs kā elementārā matemātika "2+2=..?"

Šoreiz jau nebūs stāsts par to, cik piemērots ir bijis kurš kandidāts prezidenta amatam, un vai ir ievēlēts visatbilstošākais. Prezidents ir ievēlēts, un es, kā Latvijas Republikas pilsonis aicinu nenoniecināt Prezidenta amata statusu ar lamām, ņirgām, izsmieklu, pat ja man nepatīk cilvēks, vai viņa politiskā pārliecība, kas ieņem šo amatu. 

Apakšnieks izrīko priekšnieku

Šoreiz stāsts būs par visam savādāks, par tēmu cita politiskā kultūra, politiskā vide. Kādēļ ne prezidents? Nē, prezidenta funkcijas ir noteiktas Satversmē, un vēl - Latvija ir parlamentāra republika, kur prezidenta funkcijas ir visai apgraizītas, ja salīdzina ar prezidentālu republiku prezidentu pilnvarām. 

Kaut arī Latvija skaitās parlamentāra republika, kur liela teikšana ir parlamentam kā likumdevējam, tomēr esam iedzīvojušies tādā situācijā, kad likumdevējs ir pakļauts izpildvarai. Kā tas izpaužas? Teorētiski vajadzētu būt tā, ka likumdevējs izdod likumus, prezidents apstiprina, un izpildvara izpilda un tiesu vara spriež tiesu pēc likuma gara un būtības. Praktiski ir izveidojusies situācija, kad izpildvara rada likumprojektus, nogādā tos parlamentā, bet likumdevējs iesniegto likumprojektu vai nu nemainot apstiprina un cauri izdzen steidzamā kārtā, vai arī apaudzē ar saviem ierosinājumiem. Bet faktiski tas nozīmē to, ka likumdevējs izpilda izpildvaras pasūtījumu, nevis izpildvarai liek pildīt likumdevēja uzliktos pienākumus. Absurds.

Politiskā retorika ar baltu diegu nospiedumu

Tikpat absurda ir cita situācija. Prezidenta vēlēšanas. Katrs kandidāts izklāstīja savu redzējumu, cits spoži un pārliecināti - agresīvi amerikāņu stilā, cits akadēmiski pareizi, juridiski spoži, cits - vienkārši, saprotami, un vēl kāds - nemanāmi. Vārdus nesauksim, kas sekojuši līdzi šai balsošanai un priekšvēlēšanu kampaņai, tie sapratīs paši. Vienā gadījumā kāds kandidāts teicās nākt un mainīt Latvijas politisko vidi un kultūru. Tas viss būtu labi, bet jāatceras, ka tieši šis kandidāts savulaik lika Latvijas politiskās un tiesiskās sistēmas pamatus pēc 1990. gada. Kā arī politiskais spēks, kas šo kandidātu izvirzījis augstajam amatam - Latvijas Republikas prezidents, ir darbojies Latvijas politiskajā vidē ilgi, ar stāžu. Ja salīdzina pašreizējās Latvijas valdību  veidojošās koalīcijas partnerus, tad tā aina ir gaužām dīvaina.

Tā nu arī esam nonākuši pie būtiskā. Par diviem prezidenta amata kandidātiem mēs varam nerunāt, jo tie ir nākuši no opozīcijas. Viens politiskais spēks tiek uzskatīts par promaskavisku, līdz ar to arī tā izvirzītais kandidāts automātiski tiek uzskatīts par promaskavisku. Otrs opozīcijas kandidāts - pēc izkrišanas balsojumā pirmajā kārtā, un viņu izvirzītājs politiskais spēks, kas atteicās balsot par citiem pretendentiem uz prezidenta krēslu, tika nodēvēti par aizskartu mazu puišeli, kas cenšas atriebties. Aktīvajā miniblogotavas vidē Twiter šāda opozīcijas partiju nostāja - nebalsot par citiem pretendentiem uz prezidenta amatu pēc viņu izvirzīto kandidātu izkrišanas - tika nodēvēta par tuvredzīgu un nevalstisku. Savukārt viens no pozīcijas kandidātiem tika sasaistīts ar oligarhiem, vismaz vienu. Otrs pozīcijas kandidāts tika "pasniegts" kā gaišais tēls, jaunas politiskās kultūras nesējs, shēmu lauzējs un jaucējs. Tik tālu jau būtu skaidrs. Tikai izmantotā retorika šī kandidāta atbalstītāju vidū bija dīvaini divkosīga. Ja šo kandidātu atbalstošā politiskā spēka oficiālā nostāja bija atbalstīt to pozīcijas kandidātu, kas paliek pirmajā kārtā pēdējais, tad reāli - šis politiskais spēks meloja gan saviem koalīcijas partneriem, gan arī vēlētājiem, neatsakoties no sava kandidāta pat tad, kad viņš ir izkritis balsojuma tūrē un ir pienācis brīdis atbalstīt atlikušo pozīcijas kandidātu. Šajā sakarībā gan šī politiskā spēka vadība, gan atbalstītāji Twiterzonā uzskatīja savu rīcību par cienījamu, godājamu, augsti vērtējamu, šādi demonstrējot savu politisko liekulību, jo opozīcijas partijām šāda pat nostāja atbalstīt savu kandidātu līdz pēdējam, un nebalsot par citiem, prezidenta vēlēšanu dienā tika dēvēta par nevalstisku, netālredzību, bezatbildīgu. Ne tikai šis politiskais spēks, vai arī tā atbalstītāji nodemonstrēja liekulību. Arī žurnālisti, nepaskatoties, kas tad ir šis politiskais spēks, un kādu lomu tas ir spēlējis Latvijas politiskajā dzīvē.

9123 dienas Latvijā

Jau iepriekš tika minēts, ka Latvijā ir izveidojusies absurda situācija, kad izpildvara izstrādā likumus likumdevēja vietā, likumdevējs tikai tos legalizē, jeb tautas vārdiem - aste luncina suni. Tāpēc šoreiz pavērosim mūsu izpildvaru, kas tieši ir atbildīga par valsti kopumā, par pieņemto lēmumu īstenošanu, par pārdomātu valsts pārvaldi, par Latvijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, par viltus veiksmes stāstu, par eiro ieviešanu, pretēji iedzīvotāju vēlmēm, par Citadeles pārdošanu par apaļu nulli.

Šoreiz pavērosim valdību veidojošās koalīcijas partiju kopīgo stāžu Latvijas valdību vēsturē kopš 1990. gada 7. maija līdz pat 2015. gada 10. jūnijam. Lai runā tikai skaitļi. Laikā no 1990. gada 7. maija līdz pat 2015. gada 10. jūnijam ir darbojušās 18 valdības, un kopējais valdību darbības laiks ir 9123 dienas jeb 25 gadi 1 mēnesis un 3 dienas. 

Koalīcijas partneru salīdzinājums 

Šobrīd valdību veido trīs koalīcijas partneri - Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība "VL-TB/LNNK". Izpētot ministru kabineta vēsturi, kas attiecas uz laiku no 1990. gada 7. maija līdz 2015. gada 10. jūnijam, radās doma aprēķināt dienu skaitu, ko ikviens šī brīža koalīciju veidojošais politiskais spēks ir pavadījis, īstenojot savas politiskās programmas Latvijas ekonomiskajai izaugsmei un un savu vēlētāju interešu aizstāvībai. Tie politiskie spēki, kas šobrīd neveido valdību, vai ir likvidēti, šoreiz netiks aplūkoti. Tikai šī brīža koalīcijas dalībnieki.

Sāksim ar politisko partiju apvienību "Vienotība", kura vada pēdējās 5 Latvijas Republikas valdības. Politisko partiju apvienību veidojošā partija "Jaunais laiks" dažādās Latvijas Republikas valdībās ir darbojusies 2021 dienu. Pēc apvienošanās politisko partiju apvienībā, šis spēks un apvienību veidojošie politiskie spēki valdībās ir darbojušies 1679 dienas. Kopējais stāžs ir 3700 dienas. Iespaidīgi, vai ne? Tomēr tas nav lielākais stāžs. Īpatsvars pret visu valdību kopējo stāžu ir 40, 56%. 

Jaunievēlētā prezidenta izvirzītāji ir Zaļo un zemnieku savienība, kuras kopējais stāžs visu pēc neatkarības atgūšanas veidoto valdību darbībā ir 5676 dienas, turklāt pēc abu politisko partiju apvienības izveidošanas stāžs valdību darbībā ir 1458 dienas, līdz apvienošanās brīdim tika uzskaitīts šāds stāžs - Latvijas Zemnieku Savienība 4218 dienas, bet Latvijas Zaļā partija - 2452 dienas. Apvienības kopējā stāžā tika ieskaitītas Latvijas Zemnieku savienības stāžs valdību darbībā, un īpatsvars pret kopējo valdību stāžu ir 62,22%

Visai interesanta situācija veidojas ar tā saukto Nacionālo apvienību, kuras politiķi bieži vien izsakās, ka viņi valdības procesus ietekmēt nevar, uzņemties atbildību par valsts stāvokli nevēlas, jo viņiem neviens neatļauj darboties. Un tā, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai" kā arī Latvijas Nacionālā Neatkarības kustība līdz apvienošanās mirklim valdībās darbojās 595 dienas, turklāt abi politiskie spēki ir piedalījušies vienas valdības darbā. Pēc abu politisko spēku apvienošanās to stāžs valdības darbā 3822 dienas. Savukārt pēc kaislīgo nacionāļu "Visu Latvijai!" apvienošanās ar "TB/LNNK", nacionālais bloks valdībās ir darbojies 1637 dienas. Kopējais nacionālā bloka stāžs darbā valdībās ir 6054 dienas, kas ir arī liekākais stāžs ar lielāko īpatsvaru pret kopējo valdību stāžu - 66,36%. 

Secinājumi

Spriežot pēc iegūtajiem datiem, no šī brīža koalīcijas veidotājiem vispieredzējušākie valdības darbā ir Nacionālā apvienība "VL!-TB/LNNK". Turklāt Nacionālās apvienības lēmums izvirzīt Egilu Levitu par Valsts prezidenta amata kandidātu kā citas politiskās kultūras nesēju ir tīrākā veida divkosība, jo no šī brīža aktīvajiem politiskajiem spēkiem tieši Nacionālā apvienība ir piedalījusies 14 valdību darbā, deleģējot tam savus ministrus, līdz ar to ir atbildīga par šī brīža situāciju Latvijā un nonākšanu līdz šādai situācijai. Otrs sīvākais konkurents ir Zaļo un Zemnieku savienība, kas arī ir piedalījusies 14 Latvijas Republikas valdību darbā, bet kopējais darbības stāžs valdībās ir īsāks. Savukārt politisko partiju apvienība "Vienotība" ir piedalījusies 8 Latvijas Republikas valdību darbā.

Epiloga vietā

Netaisos nevienu nosodīt, nedz arī pārlieku moralizēt. Ir tāds sakāmvārds "Ne visi eņģeļi ir balti, gadās arī kāds melns". Prezidenta vēlēšanas pierādīja tikai vienu - Tautai ir jāvēl prezidents, nevis politiskajām partijām, un lai arī vēlētāji var nostāties uz divām kājām savu tiesību ziņā. Savādāk partiju tiesības vēlēt prezidentu vienmēr novedīs pie politiskā tirgus, aizkulišu spēlēm, un maldinošas retorikas izmantošanas sava pretendenta publiskā tēla veidošanā. Jācer, ka šie cipari lika aizdomāties par to, vai politiskais spēks, kam būtu jāpārstāv visu latviešu intereses, ir to darījis? Skaitļi rāda, ka šis politiskais spēks nav darbojies tikai 4 valdībās, kā arī valdībās nav darbojies tikai 1/3 no kopējā valdību darbības stāža. Arguments: "Mums neļāva" neattaisno to, ka cilvēki ir spiesti pamest Latviju, pārdot īpašumus un neatgriezties. Darbība valdībās, kas šo visu ir sekmējusi ir padarījusi šo politisko spēku par līdzatbildīgu, līdzvainīgu visā. Ne man sodīt, ne man tiesāt. Tie politiskie spēki, kas tika dēvēti par oligarhu kabatas partijām bija šī spēka sabiedrotie, sadarbības partneri, un tagad reklamēt sevi kā vienīgo gaišo spēku, citas politiskās kultūras nesēju ir tikai divkosība un vēlētāju acu aizmānīšana, kā arī Latvijas iedzīvotāju iebiedēšanas stratēģija ir ļāvusi šim spēkam palikt pie varas, darboties valdībās tik ilgu laiku, nedomājot par savas valsts iedzīvotāju labklājību un izaugsmes iespējām.