11. Saeima savai pēctecei 12. Saeimai atstāja visai interesantu mantojumu - nolikto atslēgu principu. Pāris nedēļas pirms vēlēšanām 11. Saeimas deputāti bezmaz vienprātīgi nolēma - kredītņēmējam būs tiesības atteikties no hipotekārā kredīta, atstājot bankai savu īpašumu, kas iegādāts par šī hipotekārā kredīta līdzekļiem.
Nolikto atslēgu princips
Nolikto atslēgu princips nosaka, ka, cilvēkam uzņemoties kredītsaistības un nodrošinot tās ar nekustamo īpašumu, bankas varētu saistību nepildīšanas gadījumā saņemt tikai ķīlu. Tas ir, pat ja jums jāatmaksā vēl 20 000 eiro, kad nevarat nokārtot parādsaistības, varat izbeigt saistības ar banku, atsakoties no ķīlas. Līdz šim bankas varēja pieprasīt privātpersonām nomaksāt vēl kādu naudas summu, ja īpašuma vērtība vairs nenosedza kredīta summu.
Šādi iedzīvotāji var izvairīties no “kredītu slazda”, jebkurā brīdī atsakoties no īpašuma un izbeidzot saistības ar banku. No otras puses, tā kā bankām palielinās risks kredītu izsniegšanā, tās sāk pieprasīt lielākus pirmos maksājumus (rēķinoties ar šo, valsts uzsāka atbalsta programmu, kurā jaunajām ģimenēm valsts galvo pirmo iemaksu). Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur darbosies šāds princips, līdzīgi ir tikai ASV.
Komercbanku šantāža
2014. gada 25. septembrī, kad 11. Saeima pieņēma grozījumus Maksātnespējas nespējas likumā, sākās cita kustība. Šoreiz no komercbankām, kas Latvijas Republikas likumdevējam (Saeimai) un arī izpildvarai (valdībai) izteica draudus nepiedalīties Pirmā mājokļa programmā. Kaut arī šādus draudus izteica Latvijas Komercbanku asociācija, kuras vadītājs ir Mārtiņš Bičevskis un publisko attiecību speciāliste Baiba Melnace, lielākās protestētājas masu medijos pret nolikto atslēgu principu bija SEB un SWEDBANK.
Pievērsiet uzmanību!!
Mārtiņš Bičevskis no 2008. gada līdz 2011. gadam bija Finanšu ministrijas valsts sekretārs, kas 2011. gadā tika ievēlēts par Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentu, mainot amatu valsts pārvaldē pret amatu komercbanku interešu aizstāvības institūcijā.
Baiba Melnace valsts pārvaldē darbojās 12 gadus, un 2011. gadā no valsts pārvaldes pāriet uz komercbanku asociāciju.
Lielākā Latvijas mājokļa kredītu izsniedzēja "Swedbank" 2014. gada 25. septembrī apturēja iesaistīšanos valsts garantiju programmā ģimenēm mājokļa iegādei.
Pēc 2014. gada 25. septembra no Komercbanku asociācijas puses izskanēja draudi un brīdinājumi par kreditēšanas apjomu samazināšanu un ekonomisko procesu palēnināšanos.
Šajā situācijā parādījās tas, ka mūsu valsts amatpersonas nav domājušas stratēģiski tālredzīgi, jo valsts rīcībā vairs nav nevienas neatkarīgas komerciestādes, kas varētu no ķīlnieku lomas atbrīvot tās ģimenes, kas iesaistījās pirmā mājokļa programmā.
Protams, nolikto atslēgu princips dzīvē līdz šim nav ieviests. Bija paredzēts, ka minētais princips darboties sāktu ar 2015. gada 1. janvāri. Tomēr - nē! Pakļaujoties komercbanku spiedienam, un lai nezaudētu savu stāju vēlētāju acīs, valsts amatpersonas nolikto atslēgu principa ieviešanu dzīvē atlika līdz 2015. gada 1. martam.
Mēģinājums atcelt nolikto atslēgu principu
Laikā, kamēr nolikto atslēgu principa ieviešana ir atlikta, sācies process, lai šo principu vispār izskaustu no likumdošanas. 2015. gada 12.februārī Saeimas deputātiem darba kārtībā tika piedāvāti Maksātnespējas likuma grozījumi (skatīt pielikumu: Likumprojekts_nolikto_Atslegu_likvidesana.pdf), ar kuriem paredz izņemt no maksātnespējas likuma nolikto atslēgu principu. Jāpiezīmē, ka šī likumprojekta izstrādes gaitā konsultācijas ir notikušas ar … Latvijas Banku un Latvijas Komercbanku asociāciju. Tā, lūk. Protams, atklāti jau netiek teikts, ka nolikto atslēgu princips tiks likvidēts pavisam, tiek teikts, ka šo principu iedzīvinās pavisam citā likumā: "Likumprojekts paredz ieviest „nolikto atslēgu principu”, tiesisko regulējumu ietverot Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, bet izslēdzot attiecīgās normas no Maksātnespējas likuma, kā rezultātā „nolikto atslēgu principa” piemērošanai nebūs nepieciešams maksātnespējas process, kā arī patērētājam tiks dotas izvēles tiesības. Šādi tiek novērstas arī šaubas par maksātnespējas procesā noteikto saistības dzēšanas kārtības un termiņu iespējamu neatbilstību samērīguma principam."
Jā, ir atvērts patērētāju tiesību aizsardzības likums, kurā paredzēts iestrādāt nolikto atslēgu principu, bet kā zināms, komercbankas ne vienmēr ievēro likumu, kas tieši neattiecas uz to darbību. Ideālais gadījums būtu, ka šīs nolikto atslēgu princips tiktu iestrādāts likumu paketē, kas attiecas uz hipotekāro kreditēšanu.
Deputāti, vēlēšanas un noliktās atslēgas
2014. gada 25. septembrī 11. Saeima pieņēma Maksātnespējas likuma grozījumus, kuros bija iestrādāts nolikto atslēgu princips. Jāatgādina, ka līdz 12. Saeimas vēlēšanām bija atlikušas tikai dažas dienas, un vēlētājiem šis fakts nepalika apslēpts. Tagad ir pagājuši nepilni pieci mēneši, un Maksātnespējas likumā atkal tiek veikti grozījumi. Ja 11. Saeimā par nolikto atslēgu principu ieviešanu balsoja tie paši deputāti, kas tagad 12. Saeimā balso par tā paša principa izņemšanu no likuma, ko secināt?
Epiloga vietā
Kādas intereses pārstāv Saeimā ievēlētie deputāti? Kādēļ tiek pieņemti likuma grozījumi, lai pēc tam tos atkal atceltu? Kādēļ nav vērojama kaut kāda konsekvence Saeimas deputātu darbībā un atbilstoši izpildvara? Ko saņēma tie deputāti un kādas intereses viņi pārstāv patiesībā? Neērti jautājumi vienmēr pastāv un pastāvēs, tikai mūsu žurnālistika līdzinās valsts varai, kurai zobu nav. Varbūt ir pienācis laiks kritiski analizēt gan mūsu ministru, gan deputātu saistību ar dažādiem lobijiem?
 12_02_2015_balsosanas_rezultati.pdf | [ ] | 44 kB |
| 25_09_2014_balsosanas_rezultati.pdf | [ ] | 46 kB |
| likumprojekts_nolikto_atslegu_likvidesana.pdf | [ ] | 171 kB |