Ir pienācis 2015. gada 1. janvāris. Jauns gads, jauna dzīve, jauna apņemšanās un arī jauna kārtība. Par šo kārtību tad arī ir pārdomas. Kaut arī Latvijas Satversme nosaka, ka "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai", tomēr šai tautai ir aizbāzta mute. Nepārspīlējot.
Desmitā daļa
Šodien spēkā stājās likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" norma, kas nosaka: "Ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un parakstīšanās datumu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu var iesniegt 12 mēnešu laikā no dienas, kad likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts reģistrēts Centrālajā vēlēšanu komisijā." Centrālajā vēlēšanu komisija ir sniegusi informāciju par reģistrēto balsstiesīgo iedzīvotāju skaitu. Latvijā vēlēšanās var piedalīties 1551440 iedzīvotāju (2014. gada 4. jūnija dati). Tātad ir nepieciešami 155144 iedzīvotāju paraksti. Vismaz šogad.
Līdz 2014. gada 31. decembrim 10 000 balsstiesīgo pilsoņu bija iespējas un tiesības iesniegt likumprojektus Saeimā. Šī iespēja tagad ir atņemta. Lai nu ko varētu teikt par ŠŠL kampējiem, kuri ir demonizēti tēli Latvijas politikā, tomēr šādi grozījumi nenotika visu viņu varas laiku. Toties tiesiskuma koalīcija, kas tagad aug gudri, ir atļāvusies aizbāzt tautai muti. Nekaunīgi. Bez diskusijām. Ņirgāšanās par Latvijas Satversmes 2.pantu: "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai". Diemžēl, šis Satversmes pants ir palicis kā ņirgu objekts gan visādiem politikāņiem, gan tā sauktajai progresīvajai Twitter publikai.
Nepatīkamais salīdzinājums ar Eiropas Savienības pilsoņu iniciatīvu
Turklāt šo izsmieklu pastiprina fakts, ka Eiropas Savienības iniciatīvu ierosināšanai Eiropas Savienības pilsoņiem ir jāsavāc atbalsts ceturtdaļā Eiropas Savienības dalībvalstu. To nosaka EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 211/2011. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības pilsoņa iniciatīva tiek izskatīta, ja vismaz ceturtdaļā Eiropas Savienības valstu ir savākts minimālais regulā noteiktais atbalstītāju skaits. Turklāt, iniciatīvas izskatīšanai Eiropas Komisijā, ir jāsavāc vismaz viens miljons parakstu. Būtisks fakts ir tas, ka 2013. gadā Eiropas Savienībā dzīvoja vairāk kā 508 miljoni iedzīvotāju. Matemātiski tas nozīmē, ka Eiropas Savienības pilsoņa iniciatīvas izskatīšanai Eiropas Komisijā pietiek ar 1/508 Eiropas Savienības iedzīvotāju atbalstu. Salīdzinājums ar Latvijas pilsoņu iespējām ierosināt likumprojektu iesniegšanu Latvijas Republikas Saeimā ir šāds: pēc centrālās statistikas pārvaldes datiem 2014. gadā Latvijas Republikas teritorijā dzīvoja 2 001 468 iedzīvotāju. Un lai Latvijas iedzīvotāji varētu nākt klajā ar savu iniciatīvu likumdošanas jomā, šī attiecība ir graujoša - 77/1000 (155144/2001468). Salīdzinot tikai aptuveni - Eiropas Savienības pilsoņa iniciatīvas izskatīšanas atbalstam vajag 35 reizes mazāku atbalstu nekā Latvijas iedzīvotājiem, lai iesniegtu likumprojektu Saeimā.
Epiloga vietā
Jāpiebilst, ka Eiropas Savienība ir daudz lielāka birokrātija, un varbūt arī iniciatīvas atbalstam nepieciešamo parakstu savākšana ir smagnējāka un var prasīt vairāk resursu, tomēr uz Latvijas fona Eiropas Savienība izskatās pēc demokrātijas citadeles, demokrātiskuma iemiesojuma. Un kā lai vēl runā par pilsoņu iesaistīšanos valsts pārvaldē, ja reālas iespējas tiek samazinātas par 15 reizēm (likumprojekta iesniegšanai Saeimā līdz 2014. gada 31. decembrim bija nepieciešami 10 000 parakstu, ar 2015. gada 1. janvāri - 155 144 - AB), salīdzinot ar periodu pirms 2015. gada 1. janvāra. Vara demonstrē nevēlēšanos uzticēties saviem pilsoņiem.