Bet fakts uz pasaules ir pati visietiepīgākā lieta.

/M. Bulgakovs. "Meistars un Margarita"/

Ir panākts sasniegums savā ziņā. Ar savu oponentu Uldi Varneviču esam vienojušies par to, ka ir jādiskutē par objektu, tas ir, par Tautas varas partiju. Par nepieciešamību to veidot.

Es neņemos skaļi apgalvot, ka Latvijā ir oligarhiskās partijas. Ir pieņēmumi, bet nav īsti apstiprināti fakti. Vienīgi legāli savu sadarbību ar Ventspils "Hūti" ir parādījusi Zaļzemnieku savienību. Ja tā ir oligarhiskā partija, jā. Ja mēs analizējam Latvijas marsieša trešo atnākšanu, tad skatoties uz uz viņa ziedotājiem - jā, ir bagāti cilvēki. Ja skatāmies uz Sudrabas partiju, tad arī ir bagāti cilvēki. Bet vai tiešām oligarhi? Labi, pieņemsim. Ir. Bet ne visas partijas ir tādas, un ne visām ir tādi bagāti "onkuļi". Šādas partijas tiek dēvētas par sīkpartijām, un to dara žurnālisti, politiķi, kuri uzskata, ka šādām bezaizmugures partijām nav nākotnes. Visu partiju ziedotājus var noskaidrot KNAB mājas lapā publicētajā datubāzē. Ulda Varneviča minētais gadījums, kas var tikt attiecināms uz oligarhiskajām partijām, būs spēkā uz elitāru vai kadru partiju veidiem. Masu partijām šāda oligarhu ietekme ir grūti panākama, bet tomēr ir iespējama. Šīs problēmas risinājums būtu lobiju reģistra izveide, bet to pašlaik nevar īstenot, jo tad mums atklātos daudzas aizkulises, kas valdošajiem nav patīkamas.

Par to argumentu, kas "aizbrauca jūriņā" - ieteiktu apskatīties ierakstu, uz kuru es atsaucos. Jā, šī staigāšana nav vēlama, un tā būtu jānovērš. Tautas vēlētie deputāti, kas pārstāv konkrētu partiju, nevar mainīt partiju, un savukārt partija ir atbildīga par ievēlēto deputātu. Tas būtu jānodrošina.

Kādēļ pieķēros tieši valdes vēlēšanai. Jebkuras partijas galvenais lēmējorgāns ir kongress. Tad kā valdi var vēlēt pirms kongresa? Kas tad ir šis centrālais pārvaldes orgāns? Ja šāds lēmējorgāns pastāv ārpus kaut kādas statūtos noteiktās kontroles, tad mēs iegūsim nekontrolējamu grupu veidošanos. Kam nekontrolējamu? Pašiem partijas biedriem nekontrolējamu. Piekrītu, kandidātiem ir jābūt atpazīstamiem. Jā, ir jābūt zināmai viņu programmātiskajai nostājai, vīzijai. Tas ir īstenojams ne tikai elektroniski, tas ir izdarāms visos veidos. 

Jā, iespējams, es kaut ko nesapratu. Bet arī nekaunos atzīt ka nesaprotu. Partiju organizēt organizēšanas pēc un pēc tam lemt, kurp doties, ko darīt, neredzu nekādas jēgas. Paskaidrošu. Vieglāk ir organizēt partijas piekritējus no domubiedru loka, kam ir līdzīgas intereses. Ja sekotu Ulda Varneviča idejai, tad mums sākotnēji tiek piedāvāts Latvijas Tautas frontes variants, bet ar ko tas beidzās? Ar šķelšanos, ar iekšējām intrigām, un rezultāts bija Latvijas Tautas frontes sabrukums. Tas tā, piemēra vietā. 

Vispirms padiskutēsim par demokrātiju. Kā Varneviča kungs  saprot šo jēdzienu? Ja viņa demokrātijas izpratne līdzinās Senās Grieķijas vai Senās Romas demokrātijai, tad sievietes nomētās ar akmeņiem tos, kas pamēģinās viņām atņemt balsošanas tiesības. Ja mēs runāsim par vispārēju demokrātiju, kas bija spēkā Viduslaiku sākumposmā, tad atkal būs jālasa Saliešu tiesību kodekss (Lex Salica). Savukārt nākamais Varneviča kunga arguments, kurā tiek sajauktas dažādas tiesību sistēmas vienā, vēsturē jau tika īstenots Bizantijā.

Jā, piekrītu referenduma ierosināšanai Latvijā ir lielas problēmas. Bet arī tā situācija ir maināma. Atliek tikai iesaistīties un neklusēt par savu tiesību aizskārumu.

Partijas biedrs daudz ko var ietekmēt, ja seko LSDSP statūtiem. Valde vienmēr sniedz atskaiti un arī Padome var pieprasīt Valdes atskaiti, ne tikai Kongress. Jā, vājākais posms ir tajā, ka vēl nav ietverts noteikums ko darīt ar deputātu, kas neīsteno partijas vadlīnijas. Tāpēc jau teicu, ka šajā diskusijā varu iegūt jaunas idejas, ko realizēt.