Šā gada 30. oktobrī masu medijos parādījās informācija par to, ka bijušajam Latvijas Republikas ministru prezidentam Valdim Dombrovskim tiks piešķirts trešās pakāpes Trīszvaigžņu ordenis. Ja būtu piešķirts pamatoti, nevarētu iebilst. Šoreiz izskatās, ka ordeņa padomei pietrūkst veselā saprāta. Kādēļ nevajadzētu piešķirt?

Kā jau minēju, ja būtu pelnīts, varētu piešķirt, un arī pretenzijas nevienam nebūtu, bet šajā gadījumā…

Tātad, ko tad Valdis Dombrovskis ir izdarījis Latvijas labā? Pārņēma Latvijas ministru kabineta vadīšanu, kad visi no tā atteicās? Radīja ekonomikas izaugsmi? Apturēja iedzīvotāju migrāciju uz ārvalstīm peļņas nolūkos? Nodrošināja būvniecības jomas uzraudzību un attiecīgi drošību? Uz šiem jautājumiem atbilde ir "nē". 

Patiesībā vēl ekonomistiem ir jāstrīdas, vai ekspremjera Valda Dombrovska īstenotie makroekonomiskie pasākumi bija piemēroti Latvijai. 

Par iedzīvotāju migrāciju ir sakāms tas, ka Valdis Dombrovskis nav panācis iedzīvotāju, darbaspēka un līdz ar to nodokļu maksātāju palikšanu Latvijā. Tieši Valda Dombrovska premjerēšanas laikā iedzīvotāji pameta valsti visvairāk. 

Iebraucēju skaits pieauga tikai tajā mirklī, kad Valdis Dombrovskis cauri Saeimai izbīdīja termiņuzturēšanās atļauju programmu, veicinot dzīvokļu cenu kāpumu Rīgā un visā Latvijā, īstenojot nekustamā īpašuma spekulatīvā tirgus atdzīvināšanas pasākumus nekustamo īpašumu tirgotāju firmu un banku interešu labā, panākot to, ka Latvijas iedzīvotāji nevar iegādāties dzīvokļus par šādām paaugstinātām tirgus cenām.

54 dzīvības par 59 tūkstošiem latu

Ekspremjers Valdis Dombrovskis nav pelnījis Trīszvaigžņu ordeni arī izlieto asiņu dēļ. 2013. gada 21. novembrī sagruva lielveikala Maksima jumts Zolitūdē, Rīgā. Šīs katastrofas rezultātā dzīvību zaudēja 54 Latvijas iedzīvotāji. Šī traģēdija varētu arī nenotikt, ja būtu nodrošināta būvniecības procesu uzraudzība. Uzraudzība būtu, ja vien nebūtu pieļauta fundamentāla kļūda. Valsts budžeta taupīšanas nolūkā 2009. gada 29. maijā Valda Dombrovska vadītais ministru kabinets izdeva Ministru kabineta rīkojumu Nr. 352 "Par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju". Šī dokumenta parakstītāji ir Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ekonomikas ministrs Artis Kampars. Jāsaka, ka Artis Kampars savu rīcību nenožēloja arī pāris dienas pēc Zolitūdes traģēdijas, kā arī nespēja atbildēt uz jautājumu, kādēļ tad bija jālikvidē uzraugošā institūcija - valsts būvinspekcija? Tomēr jāsaka, ka Ministru kabinets, ko vadīja Valdis Dombrovskis, rīkojās nelikumīgi, jo 2009. gada maijā spēkā esošā "Būvniecības likuma" redakcija konkrēti bija noteikusi būvinspekcijas funkcijas un atbildību. Tātad - ministru kabinets, pieņemot lēmumu par būvinspekcijas reorganizāciju, pārkāpa likumu. Savukārt 9. Saeima šo Ministru kabineta rīcību atbalstīja 2009. gada 12. jūnijā, kad Saeimā triecientempā tika izskatīts atvērtais būvniecības likums 2. lasījumā. Turklāt diskusijas par šīm izmaiņām nenotika.

Tabulā ir redzami tie deputāti, kas ir balsojuši par šī likuma izmaiņām un būvinspekcijas likvidēšanu. Kā redzams, tie nav tikai koalīcijas partiju deputāti, bet arī opozīcija.

Iegūtie finanšu līdzekļi ir tikai 59 tūkstoši latu, bet zaudētas - 54 dzīvības.

Šis gadījums pierāda, ka Valdis Dombrovskis finanšu konsolidāciju īstenoja ar iedzīvotāju asinīm. Par to arī pienākas Trīszvaigžņu ordenis. Par atbilstošu apstākļu radīšanu masveida slepkavībai.