2017. gada 28. jūlijs.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.
E.Putra (ZZS).
Kolēģi, skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums.
Kopā uz otro lasījumu esam saņēmuši 73 priekšlikumus. Atgādinu, ka šis likumprojekts ir viens no atslēgas likumprojektiem, kas paredz diezgan lielas reformas darbaspēka nodokļos un citus būtiskus grozījumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 2 - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Ar šo likumprojektu valdība rosina jēdzienu “minimālais neapliekamais minimums” aizstāt ar jēdzienu “Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais neapliekamais minimums”. Tomēr, ieviešot Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto neapliekamo minimumu minimālā neapliekamā minimuma vietā, tiek radīts papildu administratīvais slogs darba devējiem un Valsts ieņēmumu dienestam.
Darba ņēmējam var nākties gada beigās vēl papildus piemaksāt nodokli, ja prognozētais neapliekamais minimums, ko nosaka Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz iepriekšējo gadu, izrādīsies lielāks nekā piemērojamais neapliekamais minimums.
Tas visu sarežģīs - gan aprēķinus, gan administrēšanu, gan arī gada uzskaites dokumentācijas sastādīšanu komersantiem. Domāju, ka tas nebūtu prātīgi.
Arī visos pārējos gadījumos, kad tiek izmantots jēdziens “minimālais neapliekamais minimums”, jābūt ļoti skaidram, caurskatāmam atrisinājumam. Es uzskatu, ka tomēr jādefinē konkrēts lielums, kurš varētu būt viegli izprotams mūsu vēlētājiem.
Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo iniciatīvu, kuru ierosina valdība, un neaizstāt esošo jēdzienu ar to jauno izgudrojumu, par ko es tikko stāstīju.
Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.
D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).
Kolēģi! Šāds neapliekamā minimuma administrēšanas mehānisms ir izvēlēts, lai iedzīvotājs jau katru mēnesi saņemtu tos ieguvumus, ko tam nodrošina lielāks neapliekamais minimums, negaidot gada beigas un gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu.
Jā! Taisnība Pimenova kungam, ka tas sarežģīs administrēšanu, bet tā ir vienošanās, kas ir panākta ar uzņēmējiem, jo tieši uzņēmēji uzstāja, ka iedzīvotājam, darbiniekam tas labums ir jāredz uzreiz, un ir gatavi uzņemties papildu administratīvo slogu.
Aicinu atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā jau iepriekš apstiprināto versiju.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs ko piebildīs?
E.Putra. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts. Aicinu neatbalstīt arī Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 3. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 4. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 5. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 6. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 7. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 8. - deputātes Laimdotas Straujumas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
E.Putra. 9. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, bet ir panākta konceptuāla vienošanās, ka šo jautājumu mēs risinām budžeta skatīšanas laikā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
I.Sudraba (NSL).
Jā, šie priekšlikumi absolūti identiski nav, tāpēc, es domāju, var arī balsot par šo priekšlikumu. Un tā ir paša izdevēja iniciatīva - padarīt daudz caurskatāmāku, sociāli atbildīgāku darba samaksas politiku attiecībā pret žurnālistiem.
Un kāda ir priekšlikuma būtība? Tātad, ja izdevējs ir noslēdzis darba līgumu ar žurnālistu un vienlaikus šim žurnālistam ir autoratlīdzības līgums, tad tā alga, ko žurnālists saņem, nedrīkst būt mazāka par minimālo algu.
Tātad šim priekšlikumam nav absolūti nekādas negatīvas fiskālās ietekmes, tam ir tikai pozitīva fiskālā ietekme. Tas sakārto šo uzņēmējdarbības vidi. Tas tātad padara sociāli atbildīgus arī izdevējus, izdevniecību īpašniekus, - maksāt saviem darbiniekiem vismaz minimālo algu. Un tikai tad - attiecības ar autoratlīdzības līgumu...
Mūsuprāt, ja tā ir pašu izdevēju iniciatīva - padarīt vidi godīgāku, caurskatāmāku, sociāli atbildīgāku -, kādēļ lai mēs neatbalstītu nozares pārstāvjus, kuri vēlas šādu iniciatīvu realizēt?
Es aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.
D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).
Kolēģi! Doma noteikti ir laba, bet izpildījums šiem priekšlikumiem nav precīzs. Jo būtu svarīgi: ja mēs paredzam, ka vienā darba vietā vienam cilvēkam ir divi līgumi - autoratlīdzības līgums un darba līgums -, un tiek noteikta prasība vismaz minimālo algu sasniegt darba līguma kontekstā, tad tomēr arī šajos gadījumos tiktu attiecinātas pretizvairīšanās normas, kad Valsts ieņēmumu dienestam būtu iespēja vērtēt pēc ekonomiskās jēgas, vai šie līgumi joprojām nav mākslīgi sadalīti. Bet šie priekšlikumi principā paredz, ka šādā gadījumā pretizvairīšanās normas vairs neattiektos un Valsts ieņēmumu dienests pat nevarētu diskutēt, ka, iespējams, kādā konkrētā gadījumā autoratlīdzības līgums ir noslēgts nepamatoti.
Mēs vienojāmies ar organizāciju, ka uz budžeta paketi sagatavosim kopīgu pārdomātu priekšlikumu, lai būtu prasība pēc minimālās algas, bet vienlaikus būtu iespēja piemērot pretizvairīšanās normas.
Lūdzu pagaidām šos priekšlikumus neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
E.Putra. Jā. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet tomēr atkārtoju repliku, ka šo jautājumu mēs skatīsim budžeta pieņemšanas laikā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 42, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 10. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 11. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Bija divi vārdi, kas skanēja visu laiku, kad mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē apspriedām likumprojektu paketi, kas ir veltīta nodokļu reformēšanai. Un tie vārdi bija “kompensējošais mehānisms” vai “kompensējošie pasākumi”.
Kāpēc mēs par to runājam nemitīgi, meklējot naudu budžetā un mēģinot kaut ko mainīt nodokļu struktūrā vai veicot citus pasākumus? Pēc tam kad, sekojot mūsu valdības iniciatīvai, netiks aplikta peļņa, kas ir nesadalīta un būs palikusi uzņēmuma rīcībā, lai attīstītu uzņēmumus, pēc tam kad būs samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis algām vai ienākumu daļai, kas ir mazāka par 1667 eiro mēnesī vai gada griezumā - 200 tūkstoši eiro, pēc tam izveidosies budžetā robs, kuru patiešām būs nepieciešams aizpildīt. Jo nauda būs nepieciešama jau nākamajā dienā pēc gada sākuma, lai samaksātu algas policistiem, medicīnas darbiniekiem un valsts iestāžu darbiniekiem, arī skolotājiem. Tas ir skaidrs.
Valdība piedāvā mums rast naudu, paceļot akcīzes nodokli, paceļot nodokli azartspēlēm, meklēt naudu tiešām mūsu vēlētāju kabatās. Bet palikt vispār bez naudas... Aizskarts tāds avots, uz kura burtiski stāv norāde, ka šī nauda īstenībā izsludināta par neaizskaramu un mums nav tiesību to turpmāk izmantot. Proti, jaunā nodokļu reforma ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek dividendes, kuras ir apliktas tagad tikai ar uzņēmumu ienākuma nodokli.
Līdz ar to es vienkārši gribu piedāvāt, lai tajā pantā, kas apraksta ar nodokli neapliekamos ienākumus, tomēr tiek noteikts, ka gada apliekamajā ienākumā ir ietvertas arī dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums vai nosacītas dividendes, par kurām Latvijā ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Tas atvieglos slogu mūsu vēlētājiem, kas turpmāk maksās nodokļus atbilstoši jaunajai nodokļu sistēmai. Īstenībā tas ir ļoti nopietns brīdis mūsu reformas apspriešanā, kad mēs varam pagriezt visu šo smago kuģi pareizā virzienā un atbrīvot mūsu vēlētājus no pavisam mākslīgi izveidotām problēmām un grūtībām, un taisnīgi un ekonomiski pamatoti pārcelt slogu no tiem nodokļu maksātājiem, kam zemāki maksājumi, uz tiem, kam šie maksājumi ir lielāki. Dividenžu summas, kas ir maksājamas katra gada budžetā (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) komercbanku akcionāriem, lielo uzņēmumu dalībniekiem, pašvaldību iestāžu, institūciju ierēdņiem, ir milzīgas. Un, ja tiešām mēs gribam, lai mūsu nodokļu reforma būtu taisnīga, lai tie, kas lobē šo lielo dividenžu saņēmējus, nebūtu ieguvuši kādas priekšrocības attiecībā pret tiem, kam mēneša vai gada ienākumi ir ievērojami mazāki, mums tomēr vajag atstāt dividendes arī tajā bāzē, kas tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
E.Putra. Jā, komisijas vārdā vēlos piebilst. Šis priekšlikums netika atbalstīts šādu iemeslu dēļ.
Pirmām kārtām jau tā ir nevienlīdzīgas attieksmes radīšana starp ārvalstu un vietējā kapitāla uzņēmumiem.
Tālāk. Kā mēs zinām, efektīvā likme uzņēmumu ienākuma nodoklim ir septiņi procenti, taču šī likme šobrīd jau tiek pacelta uz 20 procentiem. Es domāju, ka, ceļot to vēl, mēs nekādā veidā neveicināsim ekonomisko izrāvienu un pastāv arī risks, ka notiks kapitāla aizplūšana.
Turklāt šo priekšlikumu neatbalsta ne Latvijas Darba devēju konfederācija, ne Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Tāpēc komisijas vārdā aicinu jūs, kolēģi, neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates bija slēgtas.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 12. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 14. - atbildīgās komisijas - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas - priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 15. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 16. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Viļuma kungs, vai jums debatēm pietiks ar četrām minūtēm? Pietiks.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!
Jau tad, kad skatījām šo nodokļu paketi pirmajā lasījumā, es jums atgādināju statistiku, ka šī gada pirmajā pusē Latvijā ir piedzimis par vienu tūkstoti mazāk bērnu nekā pērn.
Ir ļoti būtiski, ka šajā mūsu priekšlikumā mēs aicinām nedaudz uzlabot situāciju saistībā ar Latvijas valsts demogrāfiju. Konkrēti šajā likumā ir paredzēts, ka darba devējs var piešķirt bēru pabalstu, nepārsniedzot 250 eiro, saistībā ar darbinieka vai viņa tuvinieka nāvi, un šis pabalsts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikts. Tādējādi valsts ar savu nodokļu politiku palīdz darba devējiem šādā sēru gadījumā. Vienlaikus šobrīd likums neparedz līdzvērtīgus atvieglojumus darba devējam, ja viņš vēlas atbalstīt savu darbinieku bērna piedzimšanas gadījumā. Un rodas jautājums - vai patiešām valdībai demogrāfija ir viena no prioritātēm? Ja tas tā ir, tad tas būtu tikai likumsakarīgi - veicināt ģimenēm draudzīgu darba vietu rašanos un atbalstīt ģimenēm draudzīgus darba devējus arī caur valsts nodokļu politiku.
Tātad, ja mēs neprasām maksāt nodokli tā pabalsta gadījumā, kas tiek izmaksāts tuvinieka nāves gadījumā, aicinām neaplikt ar nodokli arī to pabalstu, kas tiek izmaksāts bērna piedzimšanas gadījumā. Vienlaikus, lai izvairītos no kaut kādām pārmērībām, Latvijas Reģionu apvienības frakcija aicina, ka šis pabalsts varētu būt ne lielāks par minimālo algu.
Šo priekšlikumu, jāsaka, diezgan pozitīvi vērtēja komisijas locekļi, tomēr aicināja to skatīt tikai nākamā gada budžeta sakarā un tāpēc tagad neatbalstīja.
Tomēr, manuprāt, dāmas un kungi, mēs nevaram atlikt un atlikt tik svarīgas lietas kā demogrāfijas problēmu risināšana! Mēs gan komisijā, gan jūs, Saeimas deputāti, kopumā atbalstījāt dažas Parādnieka kunga iniciatīvas, kas, protams, ir apsveicami, un arī mēs, Latvijas Reģionu apvienība, tās atbalstījām.
Tāpēc lūdzam gan Nacionālo apvienību, kas iestājas par demogrāfiju, gan arī pārējās frakcijas atbalstīt šo Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas viedokli skaidros?
E.Putra. Jā. Komisijā šo priekšlikumu šobrīd neatbalstīja, bet mēs panācām arī konceptuālu vienošanos, ka par šo jautājumu mēs diskutēsim budžeta pieņemšanas laikā, kad mēs zināsim konkrētu fiskālo telpu un fiskālās ietekmes. Šobrīd grūti ir izrēķināt konkrētu šā priekšlikuma ietekmi.
Komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 16, atturas - 33. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Darbu pie likumprojekta turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Godātie kolēģi! Šodien dzimšanas dienu svin deputāts Artis Rasmanis. Mēs viņu sveicam! (Aplausi.)
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram, kolīdz rezultāti būs sagatavoti.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aleksandrs Jakimovs, Ritvars Jansons, Ojārs Ēriks Kalniņš, Armands Krauze, Janīna Kursīte-Pakule, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Ainārs Mežulis, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs, Jūlija Stepaņenko, Dzintars Zaķis, Ivars Zariņš un Igors Pimenovs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 12.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpināsim darbu.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.
E.Putra (ZZS).
Kolēģi! Turpinām skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 18. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 19. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Cienījamie Saeimas deputāti! Runa ir par attaisnotajiem izdevumiem. Likumprojekts paredz, ka attaisnotie izdevumi kopā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no maksātāja taksācijas gada apliekamā ienākuma lieluma un 600 eiro gadā par katru personu.
Manā ieskatā, ar ierosināto tiek palielināts nodokļu slogs nodokļu maksātājiem, kuriem rodas izdevumi par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, jo kopējiem attaisnotajiem izdevumiem, to skaitā par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, likumprojekts paredz, kā es tikko esmu jums nolasījis, noteikt summāro ierobežojumu - 600 eiro gadā.
Man liekas, tas nav taisnīgs. Es ierosinu izslēgt no likumprojekta šo ierobežojumu un paredzēt tikai procentuālo ierobežojumu maksātāja attaisnotajiem izdevumiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
E.Putra. Jā! Komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 43, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 21. - deputāta Romualda Ražuka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (VIENOTĪBA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jautājuma būtība ir izmantot jau pašreiz likumdošanā apstiprināto un esošo uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas mehānismu arī veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai 50 procentu apmērā.
Nepiekrītu, ka šis ir budžetu ietekmējošs un fiskālo deficītu radošs priekšlikums. Nē! Drīzāk tam ir pozitīva ietekme. Aprēķināts, ka, jā, no pašreiz esošajiem uzkrājumiem gada laikā varētu tikt veselības aprūpei novirzīti 25 miljoni eiro. Protams, vēl būtu arī ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kurš tiek nomaksāts izmaksu laikā...
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija diskusija par šo jautājumu, un tur izkristalizējās tas, ka tomēr vēl nav skaidrs, tieši kādus veselības aprūpes pakalpojumus drīkstētu apmaksāt, jo uzkrājošā apdrošināšana savā būtībā ir dzīvības apdrošināšana, tāpēc droši vien loģiski būtu, ka tie būtu tie veselības aprūpes pakalpojumi, kuri nepieciešami tad, kad ir reāli draudi klienta dzīvībai.
Tāpēc šodien es atsaucu šo priekšlikumu, lai to pilnveidotu un tālāk iesniegtu budžeta paketē.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
E.Putra. Nē. Tā kā deputāts ir atsaucis priekšlikumu, aicinu turpināt skatīt nākamos priekšlikumus.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.
E.Putra. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 23.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Putra. 23. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas iesniegumu, ar kuru viņa atsauc 24. - savu priekšlikumu. Tātad 24.priekšlikums ir atsaukts.
E.Putra. Jā, 24. ir atsaukts.
25. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Tātad - no saimnieciskās darbības gūto apliekamo ienākumu noteikšana. Ļoti svarīgs apstāklis - kā noteikt ienākumu, lai pēc tam no šā ienākuma gūtu iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ļoti svarīgs apstāklis tiem, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, nosakot savu darbību kā komercdarbību ar pilnu atbildību. Norma, kuru piedāvā valdība, īstenībā ierobežo ienākumus ar lielumu, kurš nedrīkst būt lielāks par 18 procentiem no ieņēmumiem. Ko tas nozīmē? Ja ienākumi ir starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem, tas nozīmē, ka īstenībā, neskatoties uz to, cik lieli zaudējumi var būt personai, kura veic saimniecisko darbību, tik un tā personas izdevumi ir aprēķināti ne vairāk kā noteiktais lielums. Šis lielums ir 18 procenti. Īstenībā tas nozīmē, ka efektīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, kas tiks piemērota šādos gadījumos, būs lielāka nekā nominālā, kuru nosaka likums.
Es saprotu, ka valdība un šīs nodokļu reformas autori tagad meklē pa kripatai no visādiem likumiem visās aliņās un kabatiņās kaut vienu centu klāt, lai nodrošinātu tā cauruma lāpīšanu, kas veidosies budžeta ieņēmumos. Es labi saprotu šo problēmu, bet es vienreiz esmu jums arī to stāstījis, ka ieņēmumu roba aizpildīšana ir jāmeklē citā vietā, nevis šeit, pasliktinot patiesībā konkurētspēju tām personām, kas iziet ar savām iniciatīvām tirgū. Es nedomāju, ka šī norma ir taisnīga. Manā skatījumā, vēl vairāk - šī norma praktiski graus tos saimnieciskās darbības veicējus, kuriem rentabilitāte ir zemāka par 20 procentiem, un vienkārši stums viņus - kur? - ēnu ekonomikā. Tā ir tā atgriezeniskā saite un tas efekts, kuru mēs radīsim, pieņemot valdības piedāvājumu.
Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un izslēgt no likumprojekta 8.panta septīto daļu, kura nodrošina šo valdības piedāvājumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?
E.Putra. Jā. Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka šajos 80 procentu griestos nav iekļautas tādas saimnieciskās darbības izmaksas kā darba algas, kā amortizācija, kā nekustamā īpašuma nodoklis. Darba alga un amortizācija jebkurā gadījumā ir vienas no lielākajām izmaksām, kas veidojas saimnieciskās darbības veicējiem. Līdz ar to šie griesti, es domāju, ir pieņemami, un šinī gadījumā šis regulējums, kas ir paredzēts, - tas ir četru procentu apgrozījuma nodoklis. Četri procenti pret citām darbības formām jebkurā gadījumā joprojām ir pieņemami un šiem darbības veicējiem arī panesami.
Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Debates jau bija slēgtas.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 26. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
E.Putra. 27. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
I.Sudraba (NSL).
Kolēģi! Frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums arī ir par šo pašu tēmu - obligātās peļņas likmes vai 20 procentu normas ieviešana.
Ja mēs vērtēsim, kādi nosacījumi ir visiem citiem saimnieciskās darbības veicējiem, tad redzēsim, ka nevienā citā saimnieciskās darbības formā, vai tā būtu SIA vai kāds cits kapitālsabiedrības bizness, nepastāv šāds obligāts noteikums, ka ir jābūt 20 procentu peļņai. Bet tas ar šiem likuma grozījumiem tiek ieviests saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir tā sauktā vienkāršotā grāmatvedības ieņēmumu un izdevumu uzskaite.
Mūsuprāt, tas pirmām kārtām nav taisnīgi. Šis biznesa veids jeb šie saimnieciskās darbības veicēji tiek nostādīti situācijā, kurā viņi vairs nav tik konkurētspējīgi kā pārējie.
Otrām kārtām. Nevienā nozarē... Ja mēs pavērtēsim, cik dažādas nozares pastāv, tad kur mēs ieraudzīsim 20 procentu rentabilitāti, ja mēs vērtēsim peļņu attiecībā pret ieņēmumiem? Arī šajā gadījumā droši vien būs grūti kaut ko tādu atrast. Tāpēc mūsu priekšlikums ir šo normu izslēgt. Ja kāds iedomājas, ka tagad radīsies ļoti liels fiskālais efekts un visi sāks uzrādīt savus ieņēmumus un izdevumus tādā veidā, lai maksātu vēl šo nodokli no tā sauktās 20 procentu peļņas, tad jāteic: nu, nebūsim tik absolūti naivi! Protams, uzņēmēji izvēlēsies citas darbības formas vai - un tas būs vēl skumjāk! - šī uzņēmējdarbības forma vairs nebūs redzama legāli vai būs redzama legāli tikai daļēji.
Tāpēc es aicinu šādas absolūti nepamatotas, ne ekonomiski, ne fiskāli, normas neieviest un saglabāt vienādus nosacījumus visiem biznesa veidiem Latvijā.
Šis ir kārtējais pierādījums tam, ka valdība nav izdarījusi darbu, kas tai bija jāizdara, - izanalizēt visu veidu - mikro, mazos un vidējos - biznesus un tās juridiskās formas, kādās to var darīt, lai šo vidi sakārtotu, padarītu uzņēmējiem pieejamu, draudzīgu, pats par sevi saprotams, caurskatāmu un motivējošu maksāt nodokļus.
Es aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas viedokli ziņotājs skaidros?
E.Putra. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu līdzīgas argumentācijas dēļ, kādu es jau iepriekš par Igora Pimenova priekšlikumu izteicu. Ieviešot šo 80 procentu normu, joprojām nav izslēgts tas, ka šis uzņēmējs var turpināt darbu mikrouzņēmumu nodokļa režīmā vai standarta darba režīmā, un vēl joprojām es uzsveru arī to, ka joprojām tas ir četru procentu nodoklis par apgrozījumu, kas, es uzskatu, ir samērīgs.
Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 29. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Atkal par to pašu tēmu. Es gan negribētu atkārtoti nosaukt visus tos argumentus, kurus mēģināja... kuriem mēģināja oponēt ziņotājs, bet, kolēģi, tomēr, manuprāt, neiztur kritiku tāds arguments, ka, lai arī to nodokļu maksātāju skaits un viņu apgrozījumi ir tik niecīgi, mēs varam atļauties ar kaut viena eiro izvilkšanu no viņu kabatām ieviest netaisnīgas un ekonomiski ļoti pretrunīgas normas.
Es uzsveru, ka gadījumā, ja stāsies spēkā tā norma, kuru tagad mums piedāvā valdība un kuru aizstāv Putras kungs, tā radīs netaisnīgu nodokļa aprēķināšanas kārtību saimnieciskās darbības veicējiem, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, paredzot, ka arī tad, ja saimnieciskās darbības veicējs ir strādājis ar zaudējumiem, nodoklis tik un tā ir jāmaksā - 20 procenti no ieņēmumiem. Tad vienkārši sities vai nost, bet tik un tā ir jāsamaksā, un punkts. Un lasies laukā no šīs darbības!
Nedomāju, ka tā ir pareiza un saimnieciska darbība, kuru tagad mums demonstrē šīs normas autori.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs vēlas ko piebilst?
E.Putra. Jā. Komisijā arī izskanēja konkrēti piemēri par šādiem saimnieciskās darbības veicējiem. Piemēram, grāmatveži, juristi, kuri ilgstoši jau gadiem strādā ar zaudējumiem. Nu, kaut kā sabiedrībā mēs neredzam, ka, teiksim, šī aroda speciālisti būtu tik nabadzīgi. Un, kā jau teicu, šajās izmaksās neiet iekšā ne amortizācija, ne darba algas, ne arī nekustamā īpašuma nodoklis. Šīs izmaksas ir ārpus šī 80 procentu sliekšņa.
Tāpēc aicinu komisijas vārdā arī neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 32. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
I.Sudraba (NSL).
Kolēģi! 32. un tālākie trīs priekšlikumi. Frakcijas “No sirds Latvijai” iniciatīva ir šāda. Ja mēs lasām Darba likuma normas, tad Darba likuma 61.panta pirmā daļa noteic, ka minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu. Tātad faktiski minimālā darba alga ir tas mazākais ienākumu līmenis, kas cilvēkam ir jāsaņem.
Mūsuprāt, ir tikai taisnīgi un atbilstoši tam mērķim, kāds ir izvirzīts Latvijas likumos, ka arī šis neapliekamais minimums ir vienlīdzīgs ar minimālo algu.
Es pieņemu, ka būs ļoti spēcīga uzreiz pretargumentācija par fiskālo ietekmi, bet, mūsuprāt, ja iedzīvotāji tieši šādā līmenī saņems ienākumus, tas nozīmēs, ka, protams, arī šie naudas līdzekļi nonāks tajā pašā ekonomiskajā apritē, kas radīs jau citu ekonomisko efektu - tajā skaitā daudz lielākus pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus. Ja mēs gribam būt taisnīgi, ja gribam, lai cilvēkiem ir nodrošināti kaut vai minimālie izdzīvošanai nepieciešamie līdzekļi, ir tikai pamatoti ieviest šo principu, ka neapliekamais minimums ir vienāds ar minimālo algu.
Un vēl. Šī sarežģītā iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma, kas tagad tiek izveidota, ir apsveicama progresivitātes dēļ. Bet kāpēc vēl ir vajadzīga tik ļoti sarežģīta administrācija, ieviešot šos dažādos neapliekamos minimumus, neapliekamā minimuma noteikšanu divreiz gadā absolūti visiem strādājošajiem? Ja mēs parēķinām, cik daudz izmaksās kaut vai administrācijas pusē šāda sistēma... Parasti normāli ir: vai nu progresivitāte tiek ieviesta caur neapliekamo minimumu, vai ar nodokļa likmi.
Mūsuprāt, būtu pamatoti pieturēties pie vienas progresivitātes. Ja šī progresivitāte, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, mainās atkarībā no gada ienākumiem, neapliekamais minimums paliek minimālās algas apmērā. Tas arī ir tas lielums, ar ko absolūti visi varētu rēķināties. Un vēlreiz uzsveru: ja tu saņem minimālo algu, tu zini, ka ar nodokļiem šis tavs pats mazākais, minimālais ienākumu līmenis netiek aplikts.
Es aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas viedokli paudīs?
E.Putra. Jā, kolēģi. Valdība un arī šeit likumprojektos izstrādātie priekšlikumi paredz to, ka neapliekamais minimums tiek celts pakāpeniski līdz 250 eiro. Nākamajā gadā tas ir 200 eiro, pēc tam - 230 eiro un 250 eiro.
Šinī gadījumā, protams, saprotam arī opozīcijas vēlmi solīt vairāk, tomēr, solot vairāk, arī ir fiskāla ietekme, un mēs diemžēl šobrīd to nevaram atļauties. (Dep. G.Kūtris: “Kāds ir cilvēka iztikas minimums?!”) Lai realizētu visu šo kopējo pasākumu, tas ir sabalansēts un attiecīgi arī atbalstāms tādā redakcijā, kāda tā ir šobrīd.
Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo komisijā arī tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 33. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 47, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 34. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav guvis vairākuma atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
E.Putra. 35. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 36. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 37. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav guvis vairākuma atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
E.Putra. 38. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisijā attiecīgi atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Imantam Parādniekam. (Dep. J.Viļums: “Tikai neatsauc priekšlikumu kā iepriekš!”)
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Esmu pateicīgs kolēģiem un Finanšu ministrijai par to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē kopīgiem spēkiem atradām fiskāli kompensējošus pasākumus attiecībā uz alkohola akcīzes, kā arī cigarešu akcīzes palielināšanu, lai varētu kompensēt daļēji arī šo priekšlikumu. Ne tikai sabiedriskā labuma organizācijas statusu ieguvušām organizācijām to ziedojumu sakarā, kuri bija paredzēti UIN likumā, bet arī šeit, kur fiskālā ietekme gadā ir 5,4 miljoni... Bet arī tālākie pārejas noteikumi... Tas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, lai šī norma stātos spēkā ar nākamā gada 1.jūliju.
Atgādināšu, ka līdz pat 2015.gada beigām bija spēkā norma, ka atvieglojumu par nestrādājošu laulāto varēja saņemt bez jebkādiem nosacījumiem. Tas pēc būtības nebija pareizi, bet vajadzēja atstāt iespēju šādu atvieglojumu saņemt par nestrādājošo laulāto, kuram ir objektīvs pamats, ka viņš var nestrādāt. Un šeit šie kritēriji ir ielikti.
Pirmais: ja nestrādājošais laulātais rūpējas par bērnu vecumā līdz trim gadiem;
otrs: ja rūpējas par trim bērniem, no kuriem viens ir vismaz pirmsskolas vecuma, vai arī rūpējas par pieciem bērniem.
Tā ka esmu pateicīgs visiem, ar kuru atbalstu esam kopīgi atraduši šo fiskālo telpu, lai varētu šo normu atkal iekļaut likumā. Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Deputāti šo priekšlikumu atbalsta.
E.Putra. 39. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā diemžēl nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
E.Putra. 40. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J.Dombrava (VL-TB/LNNK).
Šis priekšlikums - un ir arī līdzīgs deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums - paredz noteikt, ka atvieglojumu par nepilngadīga bērna uzturēšanu var vienlaikus saņemt abi vecāki, dalot atvieglojuma summu uz pusēm, ja abi rūpējas par nepilngadīgo bērnu.
Šī priekšlikuma būtība ir novērst to situāciju, ka ir summas, kas netiek izmantotas līdz galam tikai tāpēc, ka nav dalāma šī atvieglojuma summa par vienu bērnu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir saņemts apsolījums no Finanšu ministrijas, ka šis priekšlikums tiks iestrādāts nākamā gada budžetā, tāpēc šo priekšlikumu atsaucu un ceru, ka līdz ar jauno gadu šī norma tik tiešām stāsies spēkā un šīs atvieglojuma summas varēs vecāki dalīt uz pusēm.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atsaukts. (Dep. G.Kūtris: “Tā arī bija domāts!”)
E.Putra. Jā! Par šo priekšlikumu mēs diskutēsim vēl nākamā gada budžeta skatīšanas laikā.
41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 42. - deputāta Valda Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Labdien, vēlreiz, brāļi un māsas! Gribu iesākt savu sakāmo ar vienas no vecākajām sabiedriskajām organizācijām, kuras mērķis ir gaismas nešana, vārdiem, kas ir viedi galvenajām Eiropas reliģijām - jūdaismam, kristietībai un islāmam, ar viedā Lūkasa vārdiem (Dep. I.Boķis: “Jābrauc mājās, nevajag!”): “Arī es jums saku: lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, tad jūs atradīsiet, klauvējiet, un jums tiks atvērts!” (Dep. A.Kaimiņš: “Izslēdziet mikrofonu!”) Šie ir mani kārtējie klauvējieni un lūdzieni. Apzināsimies, ka mūsu prioritāte ir labklājība... (Dep. A.Kaimiņš: “Jūs varat izslēgt mikrofonu!?”)
Sēdes vadītāja. Runājiet par priekšlikumu, Kalnozola kungs!
V.Kalnozols. ...un nav citādu iespēju kā šo labklājību sasniegt, kā vien tautsaimniecības attīstība. Es ļoti ceru, ka jūs esat izlasījuši to, ko jums vakar aizsūtīju par minimālo algu. Šodien nosūtīšu, kas ir saistīts ar to, ko es šodien teicu, un rakstu par nodokļiem.
Būtu ļoti iepriecināts, dārgie kolēģi, ja mēs ar tādu pašu enerģiju, kā mēs radījām komisiju klaču investigation vai pārbaudīšanai, nākamā rudens sasaukumā radītu komisiju, kas nāktu ar priekšlikumiem, kā mēs sekmētu savu tautsaimniecības attīstību.
Un nobeigumā aicinu nebalsot par šo jautājumu un lieki neatbalstīt šo manu priekšlikumu. (Dep. A.Kaimiņš: “Tad ko tu gribēji pateikt?!”)
Sēdes vadītāja. Tātad deputāts neuztur balsojumu par savu priekšlikumu. Deputāti piekrīt.
E.Putra. 43. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Dāmas un kungi! Mēs sākām skatīt ļoti nopietnu pantu - likumprojekta grozījumi par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šī virkne priekšlikumu - gan to, kas ir iesniegti no Ministru kabineta, gan to, kurus iesnieguši Saeimas deputāti, - skar vienu un to pašu tematu, proti, nodokļa likmes un to piemērošanu. Tieši šajā pantā ir noteiktas progresiju pamatojošas likmes. Tieši šajā pantā ir noteikts, uz kādiem sliekšņiem mainās likmes, un tieši šeit veidojas tā struktūra, tā sistēma, kas nodrošinās progresivitāti un līdz ar to arī sociālās nevienlīdzības mazināšanu valstī turpmākajos gados. Es aicinu jūs nopietni izturēties pret šīm debatēm, kas skar tieši likumprojekta 16.pantu, kurā patiesībā pārrakstīts pilnībā esošā likuma 15.pants.
Mans konkrētais priekšlikums, ar kuru es tagad pats esmu uz tribīnes, skar tādu jēdzienu kā “slieksnis” vai “pakāpiens”, uz kura mainās likme. Likumprojektā, kā arī citās dalībvalstīs tā dara. Ir noteikti konkrēti skaitļi, uz kuriem šīs likmes mainās. Un tie divi skaitļi, kas ir tagad iesniegti likumprojektā, ir 20 tūkstoši eiro gadā un 55 tūkstoši eiro gadā. Manā skatījumā, būtu ekonomiski pamatoti, saprātīgi un vispār prātīgi, ja mēs saistītu likmju maiņu nevis ar fiksētiem skaitļiem, jo tomēr ekonomika attīstīsies, mums mainīsies daudz kas un mēs vienkārši varam atpalikt no tās ekonomiskās realitātes, no tiem cementētajiem, fiksētajiem skaitļiem, kas būs palikuši likumā. Tāpēc es ierosinu papildināt 16.panta pirmo daļu, kurā ir vispār pateikts par likmēm, ka šīs likmes ir noteiktas nevis atkarībā no konkrētiem skaitļiem, bet gan no gada vidējās darba samaksas apmēra, kura savukārt tiek aprēķināta kā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētais valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmērs, kurš ir reizināts ar koeficientu 12. Šo pašu metodoloģiju un šo pašu pamatparametru, kurš ir paziņots Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā paziņojumā (atceraties?), mēs izmantojām, aprēķinot valsts amatpersonu mēneša atalgojumu. Tas ir pārbaudīts līdzeklis, un es domāju, ka šo pašu pamatu mēs varam droši izmantot, aprēķinot arī gada vidējo darba samaksas apmēru, līdz ar to padarot visu šo sistēmu ekonomiski pamatotu un elastīgāku.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas viedokli pamatos?
E.Putra. Jā.
Komisijā mēs šo priekšlikumu skatījām un neatbalstījām šāda iemesla dēļ. Šobrīd mēs redzam, ka darba atalgojums mūsu valstī strauji aug, taču aug nevis ekonomiskās izaugsmes dēļ, bet gan tādēļ, ka strauji samazinās ēnu ekonomika. Un šinī gadījumā šis modelis nav atbilstošs, un katrā ziņā mums agrāk vai vēlāk, jebkurā brīdī, būs jāatgriežas pie tā, lai vērtētu, vai šābrīža sliekšņi, kuri ir piedāvāti reformā un par kuriem mēs šodien arī balsojam otrajā lasījumā, ir atbilstoši.
Tāpēc komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 44. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
I.Sudraba (NSL).
Šā priekšlikuma būtība. Arī šajā priekšlikumā ir savā ziņā runa par sociālo taisnīgumu un par progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu ne tikai darba algas ieņēmumiem, bet arī ienākumiem no kapitāla. Proti, mēs piedāvājam priekšlikumu, ka šajā progresīvajā skalā - 20, 23, 34 procenti - iekļaujami arī ienākumi no kapitāla. Likuma pašreizējā redakcija šo principu neparedz. Tā noteic, ka ienākumi no kapitāla apliekami tikai ar 20 procentu likmi.
Mēs zinām, ka ir viena daļa cilvēku, uzņēmēju, kuri šādā veidā saņem ienākumus. Mūsuprāt, tas ir sociāli taisnīgi - ar šiem ienākumiem dalīties un šo progresivitāti attiecināt arī uz šiem ienākumiem.
Tāpēc aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu, ka arī ienākumiem no kapitāla tiek piemērota ienākuma nodokļa likmes progresivitāte.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums sakrīt ar priekšlikumu, kuru iesniedzu es un kurš tiks skatīts tālāk, tāpēc es atļaušos tūlīt jums izteikt savus argumentus. Tas sakrīt ar tiem maniem slēdzieniem, par kuriem es jau jums esmu ziņojis, iestājoties par to, lai tiktu tomēr iekļautas ar nodokli apliekamajā bāzē dividendes. Manā skatījumā, tas ir ļoti svarīgi, lai būtu nodrošināts šis pasākums.
Es jau dzirdēju Edgara Putras kunga argumentu par to, ka, īstenojot nodokļu reformu, salīdzinājumā ar esošo efektīvo likmi nodokļu slogs dividenžu saņēmējiem galu galā būs palielinājies. Tagad tas slogs ir 10 plus 7,5, tātad 17,5 procenti, bet būs 20. Bet arī ļoti labi atceramies, ka nodokļu attīstības pašā sākumā arī valdība iestājās par to, lai visi ienākumu veidi - gan algas, gan dividendes - tiktu aplikti ar vienotu nodokli, un tas nebija nejauši darīts, jo patiesībā prasība pēc tāda veida ekonomiski pamatota un sociāli taisnīga un acīm redzama... un tikai zem lobētāju spiediena šī norma tika svītrota ārā no turpmākās diskusijas. Tieši tāpēc mums izveidojās - vēlreiz saku - nepieciešamība meklēt kripatas saimnieciskās darbības veicēju kabatās, lai vienkārši, nu, kaut kā aizpildītu ar ieņēmumiem nākamā gada budžetu.
Es domāju, ka frakcijas “No sirds Latvijai”, kā arī mans nākamais priekšlikums ir iesniegti tieši tajā virzienā, lai vismaz palīdzētu valdībai šo ieņēmumu avotu atrast. Un vēl vairāk! Dividendes tiešām ir jāapliek ne tikai ar nodokļiem, bet ar progresīvo nodokli, ņemot vērā visus tos argumentus, kurus mēs vēl izteiksim tālāk.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?
E.Putra. Jā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 45. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Nav arī balsojams.
E.Putra. 46. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam. (Starpsauciens: “Igor, pietiks!”)
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Papildus likmei, kuru jau nosaka Ministru kabinets savos priekšlikumos un skatāmajā likumprojektā, proti, 20, 23 un 31,4 procenti, es ierosinu ieviest vēl vienu likmi, kas būtu vienāda ar nulli. Šī nulles likme nosaka patiesībā to pašu neapliekamo minimumu, pie kura mēs visi esam pieraduši, kuru mēģināja kaut kā izmantot progresivitātes palielinājumam, un tāpēc bija ieviests diferencētais neapliekamais minimums, - tāds, nu, maigi sakot, progresīvā nodokļa aizstājējs - mēģinājums aizstāt progresivitāti ar neapliekamā minimuma regresiju.
Es domāju, ka būtu prātīgi vienkārši izdarīt tā, kā dara dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs: vienkārši noteikt konkrētu summu, kura netiek aplikta ar nodokli, un to iekļaut progresijas likmju skalā.
Mans priekšlikums, par kuru es tagad ziņoju un ar kuru es aicinu noteikt nulles procentu likmi, nosaka arī to, ka šī likme tiek piemērota minimālās mēneša algas apmērā un reizināta ar koeficientu 12, tātad - gada minimālajām mēneša darba algām nosacīti. Domāju, ka tas arī nozīmētu, ka īstenībā jebkura persona, kura saņem algu, lielāku par minimālo algu, būs pārliecināta, ka ir izpildījusi visus savus pienākumus attiecībā pret valsti, ir izpildījusi savu pilsonisko pienākumu, un valstij vairs nav nekādu prasību pret šo personu.
Domāju, ka tas būtu sociāli taisnīgi, pirmkārt.
Otrkārt, tas ievērojami palielinās naudas summu zemo ienākumu saņēmēju kabatās, atvedīs šo naudu uzreiz tirdzniecības centros, līdz ar to veicinās pieprasījumu tirgū un palielinās mūsu vietējo ražotāju motivāciju riskēt un ieguldīt savus līdzekļus ražošanas attīstībā. Tas būtu nopietns solis uz priekšu, lai mēģinātu kaut daļēji aizstāt importa preces ar valstī ražotām precēm.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs vēlas ko piebilst?
E.Putra. Jā. Protams, šis ir radikāls priekšlikums, kuram arī šībrīža redakcijā ir diezgan liela fiskālā ietekme. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Aicinu arī deputātus neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 47. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Visinteresantākais tikai sākas, cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs mazliet pagaidīt līdz mūsu sēdes beigām, kad mēs pieņemsim liktenīgo likumprojektu paketi!
Es tomēr ierosinu saistīt jauno ieviešamo likmi, kas paredzēta 20 procentu apmērā, nevis ar 20 tūkstošiem eiro gadā, bet ar summu, kas būtu tomēr atkarīga no ekonomiski pamatotiem un aprēķināmiem parametriem, proti, - ar gada vidējās darba samaksas apmēru, kā arī ar neapliekamā... ar minimālo mēneša darba algu.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas viedokli paudīs?
E.Putra. Jā! Komisija izšķīrās šo priekšlikumu neatbalstīt.
Aicinu kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 48. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam. (Starpsaucieni: “Igor! Nu, Igor!”; “Lai runā!”)
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, ar kuru es rosinu piemērot 23 procentu likmi ienākuma intervālam, kurš pārsniedz divus gada vidējās darba samaksas apmērus, bet nav lielāks par pieciem gada vidējās darba samaksas apmēriem.
Mūsu vēlētājiem būs izprotams, kāpēc ir izvēlēti šie sliekšņi, šis intervāls. Nevajag saistīt to ar grūti izprotamiem skaitļiem - 20 tūkstoši un 55 tūkstoši eiro gadā.
Lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas viedokli paudīs?
E.Putra. Jā! Komisija šo priekšlikumu izskatīja, tomēr nolēma pieturēties pie jau pirmajā lasījumā atbalstītajiem sliekšņiem un neveidot normas ar nedaudz staigājošiem sliekšņiem.
Tāpēc aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 49. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam. (Starpsaucieni: “Jā! Yess!”)
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Es ierosinu palielināt progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, kura tagad ir vienāda ar 31,4 procentiem. Ierosinu aizstāt to ar skaidrāku un lielāku, kaut ne visai stipri lielāku likmi - 33 procenti.
Cienījamā finanšu ministre Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē vismaz mēģināja paskaidrot, kāpēc tieši 31,4, nevis pieci vai trīs... un kāpēc vispār parādījās tāds lielums. Godīgi sakot, ne visu sapratu.
Domāju, ka arī mūsu vēlētājiem tas nebūs skaidrs.
No otras puses, es gribu pievērst uzmanību tam, ka arī šī trešā likme, kuru valdība drosmīgi tomēr ierosināja nodokļu reformas sagatavošanas pēdējā posmā, protams, ir atbalstāma, bet es gribētu, lai šis solis būtu vairāk tieši tajā virzienā, kuru valdība pati ir izsludinājusi, sākot reformu, - proti, pastiprināt sociālās nevienlīdzības mazināšanas procesu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs skaidros komisijas viedokli?
E.Putra. Komisijā šis priekšlikums nav guvis atbalstu.
Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt arī Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 50. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
E.Putra. 51. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 57. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Putra. 52. - deputātes Laimdotas Straujumas priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 57. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Putra. 53. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā nav guvis vairākuma atbalstu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J.Dombrava (VL-TB/LNNK).
Šim priekšlikumam ir divas daļas. Pirmā daļa paredz atcelt samazinātās kapitāla pieauguma nodokļa likmes nerezidentiem, kuri darbojas metāllūžņu nozarē un mežsaimniecības nozarē.
Un otra šī priekšlikuma daļa paredz samazināt nodokļa likmi ienākumiem no finanšu instrumentu pārdošanas, ja to izcelsme ir Latvijas Republika. Un te galvenais arguments bija tas, ka šobrīd, paceļot kapitāla pieauguma nodokli uz augšu, mēs varam samazināt Baltijas valstu jau tā mazo akciju tirgu un arī citu fondu un citu vērtspapīru tirgu. Cilvēkiem vienkārši zudīs motivācija investēt naudu Latvijas vērtspapīros, tā vietā viņi izvēlēsies ārvalstu vērtspapīrus, kuriem ir potenciāli lielāks ienesīgums un lielākas arī iespējas, ka nekādas negatīvās tendences šajos tirgos nenotiks.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par to tika diskutēts un tika minēti vairāki argumenti, kāpēc nevar šādu nosacīti nevienlīdzīgu attieksmi ieviest starp dažādiem finanšu instrumentiem. Bet man šķiet, ka tas būtu tiešām svarīgs uzdevums Finanšu ministrijai - tomēr paskatīties un rast iespēju, kā mēs varam izveidot tirgus aizsardzības mehānismus, pat varētu teikt, tirgus veicināšanas pasākumus, lai šie Latvijas finanšu instrumenti būtu daudz pievilcīgāki investoriem, nekā tie ir pašlaik.
Konkrēto priekšlikumu atsaucu.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.
E.Putra. 54. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 55. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 57. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 58. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 59. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
E.Putra. 60. - deputāta Ineša Boķa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 61. - deputāta Ineša Boķa priekšlikums. Komisijā ir guvis vairākuma atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 62. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
I.Sudraba (NSL).
Labdien, kolēģi! Ja jūs pavērosiet iedzīvotāju ienākuma nodokļa normas, salīdzinot ar uzņēmumu ienākuma nodokļa normām, jūs redzēsiet, ka notiek atkāpšanās no uzņēmumu ienākuma nodokļa avansēšanas vai nodokļa maksāšanas avansā principa, bet tas joprojām saglabājas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
Šī norma tika ieviesta ļoti sen - 1995.gadā, kad Valsts kasei bija grūtības ar valsts budžeta finansēšanu. Tika meklētas visas iespējas, kādā veidā nodrošināt likviditāti. Protams, ir pagājuši 22 gadi un sen ir mainījusies finanšu situācija, lai līdzekļus no iedzīvotājiem piesaistītu šādā formā. Būtībā šī arhaiskā norma jau arī tikpat kā netiek darbināta.
Mūsu priekšlikums ir atteikties no šīm arhaiskajām normām kā principa un sakārtot likumu, tāpēc mēs esam paredzējuši pārejas noteikumus, lai dotu laiku likuma sakārtošanai un vairs nebūtu jānodarbojas ar to, ka iedzīvotājiem var prasīt maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli avansā.
Es aicinu atbalstīt šo frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisija skaidros savu viedokli?
E.Putra. Jā.
Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts šādu iemeslu dēļ. Faktiski mēs varam nonākt arī tādā situācijā: ir šie nodokļu maksātāji, kuru saimnieciskā darbība ir salīdzinoši neliela, un šis maksājums tomēr ir sadalīts pa periodiem, pa daudz īsākiem periodiem kā, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem. Ja gada beigās būtu jāmaksā par visu gadu, šie uzņēmumi faktiski nevarētu to samaksāt, un tad mēs iegūtu diametrāli pretēju situāciju; tad šie cilvēki faktiski ir nostādīti atkal diametrāli pretējā pozīcijā, respektīvi, viņi ir valstij parādā. Maksājot mazākās summās, bet regulāri, viņi šo maksājumu varētu samaksāt.
Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 63. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Kolēģi! Kā jau jūs tikko dzirdējāt gan Ingunas Sudrabas uzrunā, gan arī pretargumentos, kurus izteica Edgars Putras kungs, runa ir par avansa maksājumiem. Uzņēmumiem tagad būs atcelti uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumi, tomēr saimnieciskās darbības veicējiem ienākuma nodokļa avansa maksājumi tiek saglabāti.
Ņemot vērā tos argumentus, kurus ir formulējis Putras kungs, es ierosinu tomēr saglabāt šo nepieciešamību veikt nodokļa avansa maksājumus kā maksātāja izvēli, tāpēc ierosinu esošā likuma 18.panta pirmajā daļā frāzi “izveido aprēķinu par nodokļa avansa maksājuma lielumu” aizstāt ar frāzi “var izveidot aprēķinu par nodokļa avansa maksājumu”. Tas padarīs visu likumdošanu elastīgāku un taisnīgāku.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas viedokli skaidros?
E.Putra. Jā.
Komisijā šo priekšlikumu izskatījām. Pēc būtības komisija šo normu atzina par neskaidru. Un faktiski arī fiskālā ietekme... Šobrīd šim priekšlikumam un arī iepriekšējam priekšlikumam tā ir 18 miljoni eiro. Tāpēc komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 64. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 65. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 66. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Nellijai Kleinbergai.
N.Kleinberga (LRA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!
Latvijas Reģionu apvienību ir uzrunājuši vairāki pašvaldību vadītāji, un frakcija ir nākusi klajā ar iniciatīvu iestrādāt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu, kas paredz pašvaldībām garantēt prognozējamus un stabilus budžeta ieņēmumus gadījumā, ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada ieņēmumu bāze ir samazinājusies jebkura veida normatīvo aktu grozījumu dēļ, - proti, paredz kompensēt pašvaldībām šos ieņēmumus pilnā apmērā.
Diemžēl reālā situācija ir pierādījusi, ka nav mūsu valstī nepastāvīgākas un mainīgākas lietas par nodokļu politiku. Diemžēl! Nevienam nav šaubu - par laimi, nevienam nav šaubu! -, ka nodokļu politika un nodokļu reforma ir nepieciešama, bet par to, cik kvalitatīvi un par kādu cenu tā tiks īstenota, šodien esam atbildīgi mēs visi.
Reforma nekādā ziņā nedrīkst pasliktināt novadu pašvaldību un to iedzīvotāju stāvokli.
Mēs esam saņēmuši satrauktus signālus un pamatotas bažas no novadu pašvaldībām par nodokļu reformas ietekmi uz pašvaldību spēju īstenot tām deleģētās pamatfunkcijas. Ir vēlreiz jāatgādina, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir būtisks pašvaldību budžeta ieņēmumu avots, kas ļauj īstenot pašvaldībām tām deleģēto funkciju izpildi. Varētu teikt, ka līdz šim ir pastāvējis trausls līdzsvars starp pašvaldību (īpaši - reģionu un mazo pašvaldību) budžeta ieņēmumu bāzi un spēju tām pildīt valsts noteiktās funkcijas. Tomēr viens nepārdomāts solis, vienas likuma izmaiņas var šo trauslo līdzsvaru izjaukt. Un šķiet, ka šodien mēs esam pie šī līdzsvara izjukšanas punkta.
Paredzams, ka nodokļu reformas rezultātā pašvaldības skars to budžeta ieņēmumu bāzes samazināšanās un būtiska pašvaldību izdevumu daļas palielināšanās, kaut vai, piemēram, saistībā ar minimālās algas pieaugumu. Tas var izjaukt šo līdzsvaru un draud ar nopietnām sekām, jo virkne pašvaldību - īpaši mazajos vai attālajos novados - vairs nespēs pildīt savas pamatfunkcijas.
Lai arī augstākās valsts amatpersonas ir solījušas tuvāko divu gadu laikā nodrošināt pašvaldībām kompensācijas mehānismu, pilnā apjomā kompensējot tām iespējamo budžeta ieņēmumu bāzes samazināšanos, pašvaldības īpaši šiem solījumiem netic; tās grib garantijas, nevis solījumus: garantijas, ko nosaka likuma spēks.
Tāpēc, kolēģi, es šodien aicinu jūs pieņemt atbildīgu un pareizu lēmumu, atbalstot Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumu, un balsot par ilgtermiņa stabilitāti un prognozējamību, iespēju novadu pašvaldībām pilnā apmērā saņemt to budžetos plānotos līdzekļus, kas nepieciešami pašvaldību funkciju sekmīgai nodrošināšanai. Novadu pašvaldībām, īpaši - reģionos, šāda prognozējama budžeta ieņēmumu stabilitāte ir ļoti svarīga.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas viedokli paudīs?
E.Putra. Jā.
Kolēģi, kā liecina līdzšinējā pieredze ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu un līdzšinējā darba gaitā noslēgtā vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību un valdību, tad tas, ko garantējusi valdība, ir 19,5 procenti no visiem nodokļa ieņēmumiem. Šis punkts ir paredzēts, nekur tas nepazudīs. Tas būs apstiprināts arī, pieņemot budžetu. Līdz ar to šobrīd nav bažu par budžeta ieņēmumu samazinājumu pašvaldību budžetos. Kā mēs redzam, pēdējos divos gados šo ieņēmumu līkne ir tikai augusi. Tie ir aptuveni 200 miljoni, kas ir pieauguši pašvaldību budžetos.
Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 36, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 67. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 68. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (SASKAŅA).
Paldies.
Runāsim par neapliekamo minimumu pensionāriem.
Kad Labklājības ministrija pieteica šo reformu, paziņoja, ka neapliekamais minimums pensionāriem nākamgad būs 300 eiro. Reāli tas dotu pensionāriem, kuri saņem 300 eiro, 15 eiro klāt. Vidējā pensija Latvijā šobrīd ir 300 eiro, un to saņem 280 tūkstoši cilvēku. Tas nozīmē, ka tas būtu solis uz to, ko mēģināja panākt šī reforma, - ka cilvēkiem, kuri saņem ļoti mazus ienākumus, būtu kompensējams sadārdzinājums akcīzes nodokļa un visa pārējā dēļ.
Mēs ļoti labi saprotam, ka nākamgad inflācija ies uz augšu un mēs nepaspēsim ar tradicionālajiem instrumentiem, tādiem kā indeksācija, pacelt pensijas līdz tādam līmenim, lai pensionārs nejustos nedrošs šajos inflācijas laikos. Tāpēc mans priekšlikums ir atgriezties pie vecās shēmas, tas ir, pie vecā priekšlikuma, kurš tika prezentēts Sociālo un darba lietu komisijā janvārī, - pacelt nākamgad neapliekamo minimumu pensionāriem līdz 300 eiro mēnesī un 2019. un 2020.gadā attiecīgi - 320 līdz 340 eiro mēnesī (tas ir nākamais mans priekšlikums). Tas reāli dotu pensionāriem 15 eiro, kā minimums. Ja mēs neatbalstīsim manu priekšlikumu, tad, izmantojot šo instrumentu - neapliekamo minimumu -, pensionārs nākamgad dabūs tikai trīs eiro. Nu, tā nu gan nav tāda nauda, par kuru mēs šodien varam runāt nopietni! Tāpēc mēs ļoti labi saprotam: ja vakar mēs pacēlām akcīzi, tas pats piens, biezpiens un kartupeļi maksās pensionāriem veikalā daudz dārgāk.
Lūdzu atbalstīt manus priekšlikumus - 68. un 69.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.
J.Lazareva (SASKAŅA).
Cienījamie deputāti! Tagad iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumu projekts paredz pensionāra neapliekamo minimumu 2018.gadam noteikt 3000 eiro gadā jeb 250 eiro mēnesī. Bet jāņem vērā, ka 2007.gadā konstitucionālā tiesa nolēma, ka pensiju neapliekamajam minimumam jāatbilst iztikas minimumam, kāds ir valstī. 2007.gadā tas bija 176 lati jeb 252 eiro. Vairākus gadus Ministru kabinets ignorēja konstitucionālās tiesas rekomendācijas, atstājot neapliekamo minimumu pensionāriem 235 eiro apmērā. Pa desmit gadiem minimālā alga valstī (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) palielinājusies divkārt - no 170 eiro līdz 380 eiro -, bet iztikas minimuma pārrēķina nebija un tas palicis līdz šim 252 eiro apmērā.
Ko mēs piemānījām? Es esmu pārliecināta, ka vispār neapliekamajam minimumam pensionāriem ir jābūt noteiktam minimālās algas apmērā, bet ne mazākam par iztikas minimumu.
Diemžēl reformā nav neviena vārda par jauno cilvēku, jauno speciālistu algām, par attiecīgiem atvieglojumiem. Mēs meklējam naudu, bet negribam papildināt budžetu un nedomājam, kā atstāt jaunos cilvēkus strādāt Latvijā, veidojot uzņēmējiem pievilcīgu vidi.
Pensionāru diskriminācija būtiski samazina pārliecību vispār maksāt nodokļus un provocē ēnu ekonomiku. Un es arī gribu uzdot jautājumu finanšu ministres kundzei: kad valstī tiks pārrēķināts iztikas minimums?
Aicinu atbalstīt deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?
E.Putra. Jā.
Komisijā, protams, šo priekšlikumu izskatījām, un šis priekšlikums netika atbalstīts.
Gribu teikt, ka šobrīd ir nosprausts skaidrs mērķis: 300 eiro - 2020.gadā neapliekamais minimums pensionāriem; tas katru gadu pakāpeniski celtos, līdz sasniegtu 300 eiro.
Tomēr aicinu atcerēties vēl pirms Jāņiem pieņemto lēmumu veikt grozījumus pensiju likumā. Toreiz mēs nobalsojām par straujāku indeksāciju to personu pensijām, kuras ir ar lielu darba stāžu un mazām pensijām.
Šis kopējais pasākums ir tas, ko mēs šobrīd reāli varam atļauties, un aicinu virzīties pakāpeniski uz neapliekamā minimuma celšanu.
Protams, mēs gan no Finanšu ministrijas puses, gan savā vārdā varam apsolīt: ja ekonomiskā izaugsme būs straujāka... Arī Barčas kundze un Sociālo un darba lietu komisija mums neļaus apstāties pie šiem 300 eiro. Un tāpēc arī šie 300 eiro - tas jau ir vērā ņemams solis, ņemot vērā arī to, ka neapliekamais minimums pēdējo reizi ir celts, manuprāt, 2004.gadā.
Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 16, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 69. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 10, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 70. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 38, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 71. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Noslēdzot mūsu debates, es gribu atgādināt savu pozīciju attiecībā uz diferencēto neapliekamo minimumu, kuru cita valdība citu vēsmu apstākļos ierosināja. Es domāju, ir pienācis laiks un mēs varam atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma un noteikt visu šo progresijas procedūru, progresivitātes ieviešanu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm.
Līdz ar to es ierosinu uzdot Ministru kabinetam līdz šā gada beigām iesniegt Saeimā likumprojektu - grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” -, lai pārtrauktu diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu un ieviestu tā iedzīvotāju ienākuma aplikšanu ar nulles nodokļa likmi, kurš vienāds ar valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Šis uzdevums noteikti ir vērsts uz to, lai palielinātu progresivitāti valstī un sakārtotu, padarītu saprotamu un izlasāmu ļoti svarīgu likumdošanas jomu, kas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru maksā visi mūsu pilsoņi un nepilsoņi.
Lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?
E.Putra. Ņemot vērā iepriekš pausto atbalstu vai noraidījumu konkrētiem priekšlikumiem, aicinu arī šo priekšlikumu neatbalstīt, jo tas ir kontekstā ar iepriekš jau noraidītajiem priekšlikumiem. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 47, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 72. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Priekšlikums paredz sadalīt uzņēmumu ienākuma nodokli pusi uz pusi valsts budžetā un pašvaldību budžetos.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Manuprāt, Putras kungs, jūs lasāt citu likumprojekta tabulu. Jo tur nav nekā par valsts budžetu un par pašvaldību budžetu. Tur runa ir par to, kā pārdalīt pareizi iedzīvotāju ienākuma nodokli. Līdz šim, kā jūs zināt, ja mēs runājam par pašvaldību budžetu, viss šis ienākuma nodoklis aiziet tur, kur iedzīvotājs dzīvo.
Mans priekšlikums, turpinot šo tēmu, par kuru mēs runājam, ir par to, kādā veidā varētu pašvaldības motivēt attīstīt uzņēmējdarbību savā teritorijā. Jūs visi zināt šo problēmu, ka neviena pašvaldība nevēlas to darīt. Kāpēc? Tāpēc ka tas būs par ļaunu tās vēlētājiem. Jo, ja vēlētājiem blakus pēkšņi sāks braukāt vairāk kravas mašīnu, atvērsies kāda rūpnīca vai, nedod Dievs, kāda ferma, vēlētāji to pašvaldībai pieminēs nākamajās vēlēšanās. Un līdz ar to neviena pašvaldība nevēlas ar to nodarboties.
Pašvaldībām nav nekādu argumentu, ar ko paskaidrot, kāpēc to būtu nepieciešams darīt. Kāds labums būs iedzīvotājiem no tā, ka tur blakus pēkšņi būs kāda ražošana vai kāda cita uzņēmējdarbība. Nu, lūk. Tāpēc, lai dotu šādu motivāciju, lai dotu šādu iespēju, mans piedāvājums ir sadalīt tā, lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, kas pienākas pašvaldībai... ka daļa aiziet, kā līdz šim, tur, kur iedzīvotājs dzīvo, un otra daļa aiziet tur, kur viņš strādā. Proti, ja pašvaldībā veidojas kādas jaunas darba vietas, kāds nāk strādāt, tas nozīmē, ka šai pašvaldībai būs papildu ienākumi un būs papildu arguments, ar ko tā var teikt, kāpēc šeit ir vērts atrasties tam vai citam ražošanas objektam. Līdzīgi, kā mēs runājam par uzņēmumu ienākuma nodokli. Tur bija tieši tas pats. Tieši tā pati lieta... Ja tur blakus atveras kāda ražotne, pašvaldība var teikt: lūk, mēs to darām tāpēc, ka mums būs par to naudiņa, lai mēs varētu izremontēt skolu, lai mēs varētu atļauties ārstu praksi tepat blakus, lai mēs varētu salabot kādu ceļu. Un tad šīs pašvaldības iedzīvotājiem būs pavisam cita attieksme pret šādu iespēju. Un, iespējams, mēs varētu panākt pat to... Uzskatāms Somijas piemērs: savulaik notika atomspēkstacijas celtniecība, un toreiz runa bija par to, kur viņi varētu noglabāt izlietoto degvielu. Protams, tika ņemti vērā visi šie kodoldraudi un tamlīdzīgas lietas, un neviens to negribēja. Bet, kad izveidoja pareizu motivācijas mehānismu, pašvaldības savā starpā vispār sāka sacensties par to, jo tā reāli bija leiputrija priekš tās pašvaldības, kura to varētu darīt - izveidot šo objektu, kurš nenestu nekādus riskus, nekādas briesmas, ja tas tiktu veidots pēc modernajām tehnoloģijām, bet par kuru pašvaldība saņemtu daudz, daudz naudas.
Līdzīgu mehānismu vajadzētu veidot mums ar savu nodokļu paketi. Diemžēl tas netiek darīts. Ar uzņēmumu ienākuma nodokli jūs to nevēlējāties darīt, nu tad atliek vēl iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja arī ar šo nodokli mēs to nedarām, tad jūs man pasakiet: kādā veidā jūs to vispār nodrošināsiet? Un vai vispār jūs gatavojaties to kaut kādā veidā darīt?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ziņotājs ko piebildīs?
E.Putra. Jā.
Komisijā šis priekšlikums ir izskatīts un nav atbalstīts dēļ tā, ka tas ir ļoti grūti administrējams. Piemēram, tas pats “Latvijas dzelzceļš” vai, piemēram, SEB banka, kura atrodas konkrētā novadā un kurai ir filiāles visā Latvijā, un ļoti daudzi citi uzņēmumi, piemēram, tā pati Maxima... Ir ļoti grūti to administrēt, bet - neļaušu samelot! - šobrīd pašvaldībās ir situācija jau tāda, ka katras pašvaldības vadītāja gods ir piesaistītās darba vietas, piesaistītie uzņēmumi, jo tas katrā ziņā atstāj iespaidu uz pašvaldības budžetu.
Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo komisijā tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. Un, kolēģi, noslēdzošais ir 73. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 5, atturas - nav. Likums pieņemts.
E.Putra. Paldies.