Bet fakts uz pasaules ir pati visietiepīgākā lieta.

/M. Bulgakovs. "Meistars un Margarita"/

  

Image: Derrick Frilund/Yle

Tā nu ir sanācis, ka Latvijas sabiedrība tiek sadalīta divās daļās, iesniedzot ienākumu deklarāciju. Vieni ir parādā un otriem valsts ir parādā. Situācija jau ir paradoksāla.

Šīs prezidenta vēlēšanas manā pieredzē bija skaļākās, agresīvākās. Kādēļ? Tādēļ, ka bija izvirzīti veseli 4 kandidāti. Divi no pozīcijas, divi no opozīcijas puses. Protams, bija jau skaidrs, ka opozīcijas kandidāti nekvalificēsies laimīgajam finišam. Tas bija skaidrs kā elementārā matemātika "2+2=..?"

11. Saeima savai pēctecei 12. Saeimai atstāja visai interesantu mantojumu - nolikto atslēgu principu. Pāris nedēļas pirms vēlēšanām 11. Saeimas deputāti bezmaz vienprātīgi nolēma  - kredītņēmējam būs tiesības atteikties no hipotekārā kredīta, atstājot bankai savu īpašumu, kas iegādāts par šī hipotekārā kredīta līdzekļiem.

Ir pienācis 2015. gada 1. janvāris. Jauns gads, jauna dzīve, jauna apņemšanās un arī jauna kārtība. Par šo kārtību tad arī ir pārdomas. Kaut arī Latvijas Satversme nosaka, ka "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai", tomēr šai tautai ir aizbāzta mute. Nepārspīlējot.

Ir pagājuši valsts svētki - 18. novembris. Pirms 96 gadiem tika proklamēta Latvijas Republika. Tas bija iespējams tikai tādēļ, ka bija izveidojies varas vakuums. Kāda bija mūsu senču vēlme, radot valsti? Turpinās polemika ar Uldi Varneviču par Tautas varas partiju.

Ir panākts sasniegums savā ziņā. Ar savu oponentu Uldi Varneviču esam vienojušies par to, ka ir jādiskutē par objektu, tas ir, par Tautas varas partiju. Par nepieciešamību to veidot.

Analizējot 12. Saeimas vēlēšanu rezultātus un sociālo tīklu sekotāju profilus, nejauši uzdūros kādam interesantam mikroblogošanas vietnes "Twitter" ierakstam neilgi pirms 4.oktobra, tas ir pirms vēlēšanu dienas, un lai nenovērstu savu uzmanību no aktuālajām priekšvēlēšanu diskusijām, atliku šī ieraksta autora bloga satura analīzi uz vēlāku laiku. Tagad, kad ir parādījies brīvāks mirklis starp promocijas rakstīšana nepieciešamās zinātniskās literatūras lasīšanu, pievērsos laikraksta "Bauskas dzīve" žurnālista Ulda Varneviča privātajā blogā pausto ideju analīzei.

Attachments:
Download this file (deklaracija.pdf)deklaracija.pdf[ ]68 kB
Download this file (LSDSP_statuti.pdf)LSDSP_statuti.pdf[ ]190 kB
Download this file (programma.pdf)programma.pdf[ ]179 kB

Šajā rakstā es vēlētos pieskarties žurnālista Ulda Varneviča privātajā blogā publicētajām pārdomām. Līdz ar to - jau uzreiz konkrēti definēju - nekādu personīgas nepatikas izpausmes nebūs, jo jebkurai idejai ir tiesības pastāvēt līdz mirklim, kamēr tās netiek atzītas par kaitīgām vai iznīcību nesošām. Tātad - aicinu polemizēt par "Tautas varas partijas" ideju, kura varbūt arī būs dzīvotspējīga, ja vien netiks sakropļota.

Šā gada 30. oktobrī masu medijos parādījās informācija par to, ka bijušajam Latvijas Republikas ministru prezidentam Valdim Dombrovskim tiks piešķirts trešās pakāpes Trīszvaigžņu ordenis. Ja būtu piešķirts pamatoti, nevarētu iebilst. Šoreiz izskatās, ka ordeņa padomei pietrūkst veselā saprāta. Kādēļ nevajadzētu piešķirt?

Pēdējo nedēļu spekulācijas ap kādas ugunīgas frizūras īpašnieces iekļūšanu Saeimā ir radījušas vielu pārdomām. Ja šajās vēlēšanās piedalījās ļoti mazs skaits vēlētāju, tad nākamajās vēlēšanās tas skaits būs vēl mazāks. Vienkārši pāris iemeslu dēļ.

Nav nekāds noslēpums, ka cilvēki vēlas nopelnīt labi, dzīvot labi un justies droši par savu nākotni. Arī ministri nav izņēmums, un ministri Latvijā - ne tik. Tas ir normāli. ir tikai viens bet..

Pirms pāris dienām mazliet pafilozofēju par tēmu „politiskā atbildība”. Kā definīcijas izmantoju „Vienotības” deputāta kandidāta Krišjāņa Liepiņa sniegto definīciju, kā arī „Vienotībai” lojālās kabatas organizācijas dibinātās datubāzes „Kandidāti uz delnas” sniegto informāciju par politisko atbildību.

Katram pilsonim, iedzīvotājam ir savas tiesības, pienākumi un atbildība.