Bet fakts uz pasaules ir pati visietiepīgākā lieta.

/M. Bulgakovs. "Meistars un Margarita"/

Visai interesanta parādība ir vērojama sociālajos tīklos. Un daļēji jau cilvēku izpausmes sociālajos tīklos var atspoguļot sabiedrībā esošās tendences. It kā mūsu sabiedrība ir demokrātiska, kurā ir atļauts, un pat veicināts viedokļu daudzveidīgums. Pat Latvijas  Republikas Satversme nosaka, ka pastāv vārda un izteiksmes brīvība: 

"99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.

100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta."

Kaut arī Satversme visu skaisti nosaka, tomēr sabiedrībā pastāv cenzūra. Slēpta, viltīga un arī nežēlīga. Piemēram - tas ir izteikts sociālās vietnes "Facebook" grupā "Sargi Latviju!". 

2016. gada 14. janvārī grupas lapā tika publicēts kādai varas partijai neglaimojošs ieraksts, kura jēgu ir iespējams tikai pārstāstīt nevis citēt, jo ieraksta autors no šīs grupas biedriem bez brīdinājuma tika izslēgts un attiecīgais ieraksts arī izdzēsts.

Tātad ieraksta jēga tiks atstāstīta pēc iespējas tuvu oriģināltekstam.

2016.gada 13. janvārī Valsts prezidents Raimonds Vējonis Latvijas Republikas ministru kabineta sastādīšanu uzticēja Mārim  Kučinskim. Ja pievērš uzmanību Māra Kučinska biogrāfijai, tad jāpiezīmē, ka ir vērojama visai raiba politiskā biogrāfija, kaut arī jāatzīst, ka tā nav visraibākā. 

Tīmeklī par Māri Kučinski ir atrodama šāda informācija: "2002. gadā viņš piedalījās 8. Saeimas vēlēšanās un, kaut arī sākotnēji netika ievēlēts, nākamajā gadā ieņēma Andra Šķēles vietu 8. Saeimā, kad tas nolika deputāta mandātu un pameta politiku. 2004. gada 2. decembrī, kad pie varas nāca Aigara Kalvīša valdība, M. Kučinskis kļuva par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru.

2006. gada oktobrī M. Kučinskis tika ievēlēts 9. Saeimā, bet līdz 2009. gadam ieņēma arī Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amatu, līdz atkāpās no tā par labu Vinetai Muižniecei. Pēc A. Šķēles atgriešanās politikā M. Kučinskis ieņēma vietu partijas valdē, bet 2010. gada pavasarī, kad V. Muižniece tika ievēlēta par Satversmes tiesas tiesnesi, atguva arī Saeimas frakcijas vadītāja amatu. 2010. gada okobrī ievēlēts 10. Saeimā no apvienības "Par Labu Latviju" saraksta.

11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās M. Kučinskis kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, nebūdams to veidojošo partiju biedrs (Tautas partija šajās vēlēšanās vairs nepiedalījās, taču M. Kučinski atbalstīja savienībā ietilpstošā Liepājas partija), bet netika ievēlēts. Šajā laikā viņš darbojās Latvijas Lielo pilsētu asociācijā padomnieka, pēc tam izpilddirektora statusā, kā arī vadīja Liepājas pilsētas pārstāvniecību. 2014. gada vasarā M. Kučinskis kļuva par 11. Saeimas deputātu pēc tam, kad Iveta Grigule tika ievēlēta Eiropas Parlamentā.

2014. gada Saeimas vēlēšanās M. Kučinskis tika ievēlēts 12. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, pārstāvot tajā Liepājas partiju. Pēc ievēlēšanas viņš apliecināja, ka kļūs par šīs partijas biedru." Tas par Māri Kučinski. Kā liecina informācija, tad topošais ministru prezidents savulaik darbojās Tautas partijā, ko dibināja viens no trim Latvijas "oligarhiem". Atgādināšu, ka šos trīs kungus sauca par 3A - Aivars (Lembergs), Andris (Šķēle) un Ainārs (Šlesers). Ja var ticēt publiskajā vidē izskanējušajai informācijai, tad Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība un Latvijas Pirmā partija/ Latvijas ceļš tika saistīta ar šiem trim kungiem, kuru dēļ 2011. gada 28 maijā tika atlaista 10. Saeima. Jāpiebilst, ka 2010. gadā izveidojās kustība par labu Latviju, kurā apvienojās Tautas partija un LPP/LC, reģionālās partijas "Ogres novadam", "Vienota Rēzekne" un "Latgales tauta", kā arī pārsvarā uzņēmēju veidotā tautas kustība "Par Labu Latviju"

Tagad pāriesim uz otru daļu. 2011. gada 26. maijā  Saeima nedeva atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietā.

KNAB rīcībā kriminālprocesa materiāli liecināja, ka Šlesers, gatavojoties parlamenta vēlēšanām, pieprasījis aviokompānijas "airBaltic" toreizējam vadītājam Bertoltam Flikam veikt pretlikumīgas darbības ar "airBaltic" vai Rīgas reklamēšanas biroja "Live Riga" finanšu līdzekļiem Šlesera un partijas LPP/LC popularizēšanai medijos, izrietēja no aģentūras LETA rīcībā esošo dokumentu kopijām.

Toreizējais Valsts prezidents uzsāka vizīti Polijā, kur piedalās Centrāleiropas valstu vadītāju sanāksmē.

27.maijā Valsts prezidenta kanceleja informēja, ka sestdien, 28.maijā, plkst.21 Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio tiks pārraidīts toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera paziņojums, kurā viņš uzrunās Latvijas tautu par stāvokli valstī.

Politologi pieļāva, ka Zatlers runās par Saeimas balsojumu, neļaujot KNAB veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā, un ir ļoti maz ticams, ka prezidents varētu rosināt Saeimas atlaišanu.

Zatlers 28.maija pēcpusdienā tiekās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski  un Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu.

Prezidenta preses sekretāra Ilze Rassa apstiprināja, ka pēc atgriešanās no Polijas Zatlers ticies ar Dombrovski, Āboltiņu un ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, lai pārrunātu pēdējos notikumus valstī.

Savā grāmatā "Kas es esmu" Zatlers norādīja, ka tikšanās ar katru no viņiem atsevišķi notika ik pa stundai. No Kalnmeiera viņš vēlējies precīzi noskaidrot visus juridiskos faktus par Šlesera kratīšanas pieprasījuma procesu. Bet ar Āboltiņu un Dombrovski viņš pārrunājis iespējamo situācijas attīstību Saeimā un tās ietekmi uz valdības darbu.

"Pēc šīs apspriežu sērijas man kļuva skaidrs, ka neviens no viņiem īsti nezina, kā šajā kritiskajā situācijā rīkoties. Eksistēja vien paļāvība, ka laiks visu atrisinās pats. Kurp mēs kā valsts ejam? Tik bezspēcīgu un reizē tik niknu Āboltiņu nebiju redzējis. Pats saglabāju pilnīgu mieru. Ja otrā un trešā valsts augstākā amatpersona piekrīt, ka valstī ir iestājusies parlamentārā krīze un priekšā ir strupceļš, man atlika vien rīkoties," raksta Zatlers.

Brīdi pēc plkst. 21 sākās Zatlera uzruna, kurā viņš paziņoja, ka, pamatojies uz Satversmes 48.pantu, rosina atlaist Saeimu ar referenduma balsojumu, kas arī notika 2011. gada 23. jūlijā. Pēc referenduma rezultātiem 10. Saeima tika atlaista, un tika izsludinātas 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanas, kas arī notika 2011. gada 17. septembrī. Jāpiebilst, ka visas politiskās partijas, izņemot ar 3A saistītās partijas, pozicionējās kā tiesiskuma aizstāves, tās bija gan Jaunais laiks, gan pilsoniskā savienība, gan arī Sabiedrība citai politikai, kā arī jaundibināmā Zatlera reformu partija un arī politisko partiju apvienība Visu Latvijai! - TB/LNNK jeb tagad pazīstama kā Nacionālā apvienība. Visas šīs politiskās partijas paziņoja par nostāšanos pret oligarhiem, un nesadarbošanos ar politiskajiem spēkiem, kas ir saistīti ar 3A. Ja runā par Nacionālo apvienību, tad 2011. gada 18. septembrī  Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (VL-TB/LNNK) biedre Žanete Jaunzeme-Grende masu medijiem neslēpa savu prieku, ka vēlēšanām oligarhu atrašanās valdībā kļūs par pagātni. 

Kā norādīja Jaunzeme-Grende, ar oligarhiem viņa saprot vēlmi valdīt pār iedzīvotājiem un iedzīvoties uz viņu rēķina.

Ir pienācis 2016.gada 14. janvāris, kad Nacionālā apvienība paziņoja, ka tā darbosies Māra Kučinska valdībā

Jāpiezīmē, ka Māris Kučinskis 12. Saeimā ir ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības, kas 2011. gadā tika saistīta ar vienu no trim A - Aivaru Lembergu. 

Līdz ar to sociālā tīkla Facebook grupā "Sargi Latviju!" tika uzdots jautājums - kā tad tā - Nacionālā apvienība, kas iepriekš ļoti priecājās, ka oligarhu valdībā vairs nebūs, tagad sadarbosies ar cilvēku, kas bija ar vienu no trim A un vēl joprojām  ir saistīts ar vienu no trim A, tikai šoreiz jau citu?

Par šo jautājumu raksta veidotājs tika izslēgts no minētās diskusiju grupas, jo tajā, acīmredzot nav paredzēts, ka Latvijas sargāšanas jautājums var būt aktuāls visiem cilvēkiem, un Latvijas sargāšanas monopols ir paredzēts Nacionālās apvienības atbalstītājiem, bet pārējie var doties ieskrieties, jo tikai Nacionālajai apvienībai pieder Latvijas sargu nemaldīguma princips. Ja šāda rīcība ir iespējama pašlaik tikai virtuālā vidē, kur neiecietības demonstrēšana ir vērojama spilgtāk un arī agrāk, tad ir bail domāt, kas var notikt sabiedrībā.